Atklājumi.lv

Jauns atklājums par suņu-cilvēku saikni: saimnieka ienaidnieki ir arī suņa ienaidnieki

Suņu un cilvēku ciešā saikne pastāv jau gadsimtiem ilgi. Suņi cenšas pasargāt savus saimniekus no briesmām, gaida tos mājās un par saimnieka nāvi spēj skumt līdzīgi kā cilvēki. Jaunā pētījumā atklāta vēl iepriekš neizpētīta suņu-cilvēku ciešās saiknes šķautne. Izrādās, suņi izjūt nepatiku pret cilvēkiem, kas slikti izturas pret viņu saimniekiem.  

Zinātnieku grupa no Japānas jaunā pētījumā noskaidrojusi, ka suņi atsakās no ēdiena, ko piedāvā cilvēks, kas viņu klātbūtnē ir nejauki izturējies pret suņu saimnieku. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Animal Behaviour”.

Japāņu zinātnieku pētījums pierāda, ka suņiem piemīt spēja sociāli sadarboties. Šāda uzvedības īpatnība līdz šim novērota tikai starp cilvēkiem un dažām pērtiķu sugām.

Suņu uzvedības pētījumā tika iesaistītas 3 grupas ar 18 suņiem katrā no tām. Suņu klātbūtnē viņu saimnieki izspēlēja scēnu, kurā viņiem bija jāatver kaste. Vienā telpā ar suni un viņa saimnieku atradās vēl divi cilvēki, kurus suns nekad iepriekš nebija saticis.

Pirmajā grupā suņa saimnieks lūdza palīdzību pie kastes atvēršanas vienam no cilvēkiem un šī cilvēka uzdevums bija aktīvi izrādīt nevēlēšanos palīdzēt.

Otrajā grupā suņa saimnieks lūdza un saņēma palīdzību no viena no nepazīstamajiem cilvēkiem.

Abos gadījumos otrs svešinieks situācijas izspēlē neiesaistījās, neitrāli vērojot notiekošo no malas.

Trešajā grupā neviens no svešiniekiem nekādā veidā nekontaktējās ar suņa saimnieku.

Pēc kastes atvēršanas, abi svešinieki visu grupu suņiem piedāvāja ēdienu.

Eksperimenta rezultātā noskaidrojās, ka suņi daudz labprātāk izvēlējās ēdienu ņemt no neitrālās personas, nevis cilvēka, kas bija aktīvi atteicies palīdzēt viņu saimniekam.

Savukārt grupā, kurā neviens no svešiniekiem neizveidoja nekāda veida kontaktu ar suņa saimnieku, suņu attieksme pret abiem bija vienāda.
„Mums ir izdevies atklāt, ka suņi cilvēkus novērtē, neskatoties uz viņu tiešajām interesēm,” norādījis pētījuma vadītājs Kazuo Fudžita (Kazuo Fujita) no Kioto universitātes (Japāna).

Ja suņu rīcība būtu bijusi atkarīga tikai no viņu pašu tiešās intereses, nebūtu novērojamas atšķirības starp grupām - visās no tām aptuveni vienāds dzīvnieku skaits būtu pieņēmis gardumus no katra no svešiniekiem. Šāds situācijas atrisinājums bija novērojams tikai grupā, kurā suņu saimniekiem ar abiem svešiniekiem nebija nekāda kontakta.

Avots:

theguardian.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.