Atklājumi.lv

Putni mazuļiem māca dziedāt līdzīgi, kā cilvēki bērniem – runāt

Tāpat kā cilvēks piedzimstot neprot runāt, arī jaunie putnēni nemāk dziedāt. To ir jāapgūst, mācoties no vecākiem un citiem cilvēkiem (putniem). Makgila universitātes (Kanāda) pētnieki atklājuši, arī pats apmācības process putniem un cilvēkiem notiek līdzīgi. Dziedot mazuļiem, putni izmaina savas dziesmas, līdzīgi kā cilvēki, kuri sarunājoties ar maziem bērniem, izmaina runu, to palēninot un vienkāršojot teikto.

Pētījuma galvenais autors doktors Džons Sakata (Jon Sakata), Makgila universitātes neirobioloģijas profesors, paskaidrojis, ka: “Dziedātājputni vispirms klausās pieaugušo putnu dziesmās un iegaumē skaņas. Tad seko mācīšanās periods, kurā jaunie putni dziesmas izmēģina, līdz apgūst tās tādā pašā līmenī kā pieaugušie indivīdi.” Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

To, kā putni iemācās dziedāt, zinātnieki pēta jau kādu laiku. Tomēr līdz šim nebija skaidrs, cik lielā mērā jauno putnu mācīšanos ietekmē sociālā mijiedarbība ar pieaugušajiem putniem.

Lai to noskaidrotu, kanādiešu pētnieki novērojumiem izvēlējās zebras žubītes Taeniopygia guttata. Zinātnieki vienai grupai jauno zebras žubīšu grupai ļāva brīvi socializēties ar pieaugušajām žubītēm, bet otrai grupai pieaugušo putnu dziesmas tika atskaņotas, izmantojot ierakstus. Pēc īsa apmācību perioda jaunās žubītes uz vairākiem mēnešiem nomitināja atsevišķi, lai tās varētu apgūt dziedātprasmi.

Pētnieku komanda drīz vien atklāja, ka žubītēm, kas bija socializējušās ar pieaugušajiem putniem, mācībās veicās daudz labāk. Šī sakarība parādījās pat gadījumos, kad jaunie putni pieaugušo putnu sabiedrībā bija pavadījuši pat tikai vienu dienu.

Kā to izskaidrot? Lai atrastu atbildi uz šo jautājumu, zinātnieki sāka analizēt žubīšu dziesmas. Informācijas analīze zinātniekus noveda pie pavisam negaidīta rezultāta.

Izrādās, dziedot jauno putnu klātbūtnē, pieaugušās žubītes maina savas dziesmas, līdzīgi kā cilvēki, komunicējot ar bērniem, vārdus atkārto vairākkārt un runā lēnāk.

“Mēs atklājām, ka pieaugušās zebras žubītes palēnina savas dziesmas, palielinot intervālus starp dziesmas frāzēm un atkārto atsevišķus dziesmas elementus daudz biežāk, nekā parasti,” par pētījuma rezultātiem pastāstījis Sakata.

Vēl zinātnieki noskaidroja, ka šādi modificētām dziesmām jaunie putni pievērš daudz lielāku uzmanību, nekā citām dziesmām. Un jo vairāk uzmanības tiek pievērsts, jo labāk notiek mācīšanās.

Pēc šo atklājumu veikšanas Makgila universitātes pētnieki gribēja jaunatklāto parādību izprast dziļāk, tādēļ viņi ķērās pie smadzeņu aktivitātes novērojumiem. Pētnieki reģistrēja neironu aktivitāti atsevišķās smadzeņu daļās (g.k. Locus coeruleus), kas atbildīgas par uzmanības veidošanu.

Iegūtie rezultāti liecināja, ka pēc socializācijas ar pieaugušajiem putniem, jauno putnu neironi daudz aktīvāk ražoja dopamīnu un norepinefrīnu (noradrenalīns), nekā tad, ja dziesmas viņi dzirdēja pa skaļruņiem.

Doktors Sakata norādījis, ka šim atklājumam varētu būt nozīme arī ārpus putnu pasaules: “Mūsu dati liecina, ka traucējumi šo neironu darbībā cilvēkiem varētu novest pie komunikācijas spēju un sociālās saziņas traucējumiem.”

Pētniekaprāt, šo atklājumu nākotnē varētu efektīvi izmantot cilvēku ārstēšanā: “Piemēram, bērniem, kas cieš no autisma, ir problēmas apstrādāt sociālo informāciju un apgūt valodu. Šie neironi varētu būt potenciālais problēmu risinājums.”

Šobrīd zinātnieku komanda pētījumu turpina, testējot to, vai dopamīna un norepinefrīna līmenis smadzenēs palīdz apgūt dziedātprasmi arī tad, ja pieaugušo dziesmas tiek tikai dzirdētas, bet reāla socializēšanās nenotiek. Kā norādījis Sakata: “Mēs šobrīd mēģinām “apmuļķot” putna smadzenes, lai tās domātu, ka putns tiek sociāli apmācīts.”

Attēls: wikimedia.org.

Avots:

mcgill.ca

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.