Putni-rekordisti: svīres, nenolaižoties, var gaisā pavadīt 10 mēnešus
- Detaļas
- Publicēts 02 Novembris 2016
- Autors Agnese Reķe
Svīres ir pazīstamas ar savu pārsteidzoši veiklo lidošanas spēju, māku meistarīgi noķert ēdienu un savākt materiālus ligzdai, nepārtraucot lidojumu. Tagad zinātnieki, izmantojot putniem piestiprinātus mikrouztvērējus, atklājuši vēl neparastāku faktu – izrādās, parastās svīres lielāko daļu gada var pavadīt gaisā, ne reizi nenolaižoties uz zemes.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”.
Arī iepriekš zinātnieki bija novērojuši putnus, kas var pavadīt gaisā garus, mēnešiem ilgus periodus (piemēram, atsevišķas fregatputnu sugas un alpu svīre), tomēr parastās svīres uzstādījušas jaunu rekordu.
Novērotās svīres pameta vairošanās vietas augustā un tālāk migrēja uz Centrālāfrikas tropiskajiem mežiem caur Rietumāfriku. Šai laikā lielākā daļa novērotu svīru ne reizi nenolaidās uz zemes līdz pat nākamajai vairošanās sezonai pēc 10 mēnešiem.
“Atsevišķi indivīdi uz īsiem periodiem apsēdās zaros un ziemas vidū tajos pavadīja pat visu nakti, bet pārējās svīres patiešām ne reizi nepārtrauca lidojumu,” iegūtajos novērojumos dalījies Anderss Hedenstroms (Anders Hedenstrom) no Lundas universitātes (Zviedrija).
Pētniekuprāt, putni enerģiju visticamāk ietaupa diena laikā, planējot siltajās gaisa straumēs. Lielākos augstumos svīres paceļas rītausmas laikā un krēslā.
Par to, ka svīres lielāko dzīves daļu pavada gaisā, zinātnieki bija pārliecināti jau ilgāku laiku, taču līdz šim tam nebija gūti zinātniski korekti pierādījumi. Tāpēc Hedenstroms ar kolēģiem izstrādāja jauna veida datu uzkrāšanas mikrosistēmas, kas monitorēja un ierakstīja putnu lidojuma aktivitāti. Vēlāk sistēmām tika pievienot arī gaismas sensori, lai noteiktu putnu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
Datu uzkrājēji tika piestiprināti 19 parastajām svīrēm, kas vēlāk tika atkāroti noķertas.
Uzkrātie dati parādīja, ka svīres vairāk nekā 99% laika ārpus vairošanās perioda pavada gaisā. Putnu lidošanas aktivitāte pazeminājās dienas laikā, kad tie visticamāk taupīja spēkus.
Pagaidām gan zinātniekiem vēl nav skaidrības par to, kā parastās svīres nepārtrauktā lidojuma guļ. Fakts, ka daļa pētīto putnu 10 mēnešu laikā ne reizi nepārtrauca lidojumu, mudina domāt, ka svīres guļ lidojumā. Iespējams, svīres īsi nosnaužas rītausmā un krēslas stundā, taču tā pagaidām ir tikai hipotēze, kas zinātniekiem vēl jāpārbauda turpmākos pētījumos.
Vēl interesanti, ka neskatoties uz to, cik milzīgu enerģijas patēriņu prasa nepārtraukta lidošana, parastās svīres dzīvo pārsteidzoši ilgi – ir dokumentēti gadījumi, kad 16-17 cm lielie putni sasniedz pat 20 gadu vecumu.
Zinātnieki aprēķinājuši vēl kādu neparastu faktu par svīru lidošanas paradumiem, kas liek aizdomāties par nelielo putnu pārsteidzošajām spējām – kopējais attālums, ko viena svīre veic mūža laika ir vienlīdzīgs 7 turp-atpakaļ lidojumiem no Zemes un Mēnesi.
Attēls: wikimedia.org
Avots:
Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
Jaunākie komentāri
Fizikālās ķīmijas katedra aicina uz semināru par molekulārajiem kristā...
Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...