Atklājumi.lv

Zinātnieki apstiprina teicienu “kāds suns, tāds saimnieks”: suņi pārņem saimnieka personību

Mūžsenais teiciens “kāds suns, tāds saimnieks” ir ieguvis zinātnisku pamatojumu. Jaunā pētījumā zinātnieki no Austrijas atklājuši, ka suņi spēj “pārņemt” sava saimnieka emocijas un rakstura iezīmes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Plos One”.

Lai noskaidrotu, vai idejai, ka suns spēj “pārņemt” saimnieka personību, ir zinātnisks pamatojums, zinātnieki pētījumā piedalīties uzaicināja vairāk nekā 100 suņu saimniekus un viņu mīluļus.

Lai novērtētu to, cik līdzīgi ir suņi un to saimnieki, gan suņiem, gan cilvēkiem bija jāveic virkne testu, kas iekļāva tādas pārbaudes kā sirdsdarbības mērījumus un viņu reakcija uz draudiem.

Suņu personības tika pārbaudītas gan nošķirot viņus no īpašniekiem un pēc brīža atkal ļaujot viņiem satikties, gan iepazīstinot suņus ar jaunu telpu, gan mācot suņiem izpildīt dažādus jaunus uzdevumus, piemēram, iet pāri virvju tiltam utml. Stresa līmeņa noteikšanai zinātnieki ievāca siekalu paraugus, kuros mērīja kortizola (galvenā stresa hormona) līmeni.

Saimnieku gadījumā pārbaužu mērķis bija novērtēt 5 lielos personības stūrakmeņus: neirotismu (emocionāli stabils vai viegli psihiski ievainojams), ekstraversiju (ekstraverts vai introverts), labvēlīgumu (dominē pozitīva vai negatīva attieksme), apzinīgumu un atvērtību (ziņkārīgs vai atturīgs/uzmanīgs).

Izmantojot saimnieku sniegtās atbildes uz aptaujas jautājumiem par viņu mīluļiem un suņu uzvedības novērojumus uzvedumu veikšanas laikā, zinātnieki novērtēja arī suņu personības.

Iegūtie rezultāti parādīja, ka teiciens “kāds suns, tāds saimnieks” nav tikai mūsu iztēles auglis – starp cilvēku un viņu suņu personībām patiešām ir novērojamas vērā ņemamas līdzības.

Piemēram, tie suņi, kas piederēja saimniekiem ar augstu neirotisma līmeni, daudz sliktāk tika galā ar stresa situācijām un draudiem (situācija, kad sunim strauji tuvojas nepazīstams cilvēks kapucē ar slēpošanas brillēm uz sejas). Suņi, kas piederēja mazāk nervoziem un neirotiskiem cilvēkiem, bija daudz draudzīgāki, ziņkārīgāki un atvērtāki. Ja suņa saimnieks bija nosvērts, emocionāli stabils cilvēks, stresa situācijās ievērojami mazāk izmainījās arī suņa kortizola līmenis, kas liecina, ka suņi izjuta mazāku stresu.

Īpaši izteikti personību līdzības sakarība parādījās, ja suņa saimniece bija sieviete.

Pētījuma galvenā autore doktore Īrisa Šoberla (Iris Schoberl) no Vīnes universitātes (Austrija) norādījusi, ka personības ietekme notiek abpusēji (saimnieks ietekmē sava suņa pieeju ikdienas situāciju risināšanā, savukārt suns – saimnieka), tomēr cilvēka ietekme uz suņa personību ir lielāka, nekā suņa ietekme uz cilvēku.

Suņi ir ļoti jūtīgi pret savu īpašnieku emocionālo stāvokli. Suņi ir spējīgi izprast cilvēka emocionālo informāciju un pielāgot tai savu uzvedību.

“Cilvēki bieži aizmirst, cik daudz suņi mūs vēro un mācās no mums, kā uzvesties dažādās, īpaši jaunās, situācijās. Jo pašpārliecinātāk mēs tiekam galā ar jaunu situāciju, jo suns to uzskata par drošāku,” pētījuma rezultātus komentējusi suņu uzvedības pētniece Karolīna Menteita (Carolyn Menteith).

Agrākos pētījumos pierādīts arī, ka saimnieka izturēšanās pret savu suni spēj ietekmēt mīluļa personību. Negācijas suņa-saimnieka attiecībās var novest pie nopietnām suņa uzvedības problēmām.

Avoti:

bbc.com
psychologytoday.com
journals.plos.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.