Atklājumi.lv

Kā dzīvnieki uztver pagātni un tagadni?

Stāstot par seno cilvēku prasmi gatavot darba rīkus, es bieži dzirdu jautājumu, kāpēc mūsdienu primāti, sevišķi cilvēkpērtiķi, negatavo darba rīkus. Tas tiešām ir interesants jautājums. Primātu manipulāciju prasme tika pētīta 20. gs. sākumā Jorkas primatoloģijas centrā ASV un Krievijā (N. Ladiginas-Kotsas pētījumi), līdzīgi pētījumi ļoti aktīvi tika veikti arī vēlāk, tai skaitā pētījumi ar primātiem, kas dzīvojuši dabas apstākļos Pleskavas ezera salās (Firsova pētījumi) u.c.

Zinātnieki nonākuši pie slēdziena, ka primāti, sevišķi cilvēkpērtiķi, ir ļoti gudri un attapīgi priekšmetu lietošanā, saprot priekšmetu īpatnības, prot sastādīt no dotajiem priekšmetiem saliktus rīkus, bet neizdevās nevienā gadījumā panākt, lai kaut viens indivīds iemācītos izgatavot darba rīku – paņemtu kādu priekšmetu un mērķtiecīgi to apstrādātu ar citu priekšmetu, lai izveidot noteiktas formas darba rīku.

Vairākos pētījumos zinātnieki konstatējuši, ka dzīvniekiem piemīt loģiskā domāšana, situācijas novērtēšana, kā arī cēloņu un seku sakarību saprašana.

Piemēram, dzīvnieku mazuļu dažādas spēles ir saistītas ar dzīves situāciju atspoguļošanu un turpmāko pienākumu imitāciju. Amerikāņu pētnieki, 14 gadu laikā novērojot šimpanzes Ugandā, konstatējuši, ka šimpanzu meitenes trenējās mazuļu auklēšanā – viņi spēlējas ar koka gabaliem, kas apmērām atbilst mazuļu lielumam – tā, kā to dara cilvēku meitenes spēlējoties ar lellēm.

Ir pierādīts, ka primātiem ir attīstīta atmiņa, viņi var izmantot savu personisko pieredzi līdzīgās situācijās. Un tomēr – primātu smadzeņu spējas nav pat tuvu cilvēka spējām. Piemēram, 2008. gadā publicēts raksts par primātu „darba atmiņu". Viņiem nav tādas atmiņas, kas varētu palīdzēt loģiski novērtēt iepriekšējo darbību rezultātus, jo primātu „darba atmiņā" var būt tikai 2-3 koncepcijas, bet cilvēkam – līdz 7. Tātad, šajā gadījumā nozīme ir nevis kvalitatīvām, bet kvantitatīvām rakstura īpašībām. Tās sugas, kuras izveidoja gan pongīdās, gan hominīdās līnijas, ir sen izmirušas, bet mūsdienu cilvēkpērtiķi un cilvēks ir attālināti paralēli zari, kam attīstījās dažādas pazīmes.

Viens no primātu pētījumu veidiem bija saistīts ar spēju novērtēt informāciju pareizā lēmuma pieņemšanai. Cilvēkiem ir šī spēja, cilvēks savu zināšanu līmenī prot novērtēt informācijas ticamību. Eksperimentos ar cilvēkpērtiķiem Leipcigas Evolucionārās antropoloģijas institūta Primatoloģijas centrā bija pierādīts, ka viņiem arī piemīt šī īpašība. 2010. gadā publicēti pētījumu rezultāti.

Viens no jaunākajiem, starptautiskas zinātnieku grupas žurnālā PLoS publicēts raksts veltīts šimpanzu spējai orientēties situācijā, kas aprakstāma ar jēdzieniem „kas?", „kur?", „kad?" Viņu slēdzienu vidū bija arī tāds: pērtiķu atmiņā informācija par dažādiem produktiem saglabājas dažādu laiku – par vieniem produktiem viņi atceras ilgāk, par citiem – īsāku laiku.

Eksperimentā piedalījās 9 šimpanzes. Viņu priekšā bija 4 kastes – 2 tukšas un 2 ar gardumiem. Dzīvniekiem bija atļauts ieskatīties kastēs pēc 15 minūtēm, pēc stundas un pēc 5 stundām. Pa to laiku pētnieki pamazām izņēma no kastes, kur bija gardumu visvairāk, kādu daļu, ar to pakāpeniski samazinot sākumdevu. Viņi gribēja zināt, vai šimpanzes novērtēs šo izņemšanu, kas notikusi viņu acu priekšā un negribēs vairs pārbaudīt kasti, kas palika tukša. Bet primāti uzstājīgi turpināja pārbaudīt tieši to kasti, kur sākumā bija visvairāk gardumu. Pētnieki secināja, ka primātiem nav tāda atmiņas veida, kas ļauj novērtēt izmaiņas kastes saturā un tāpēc pērtiķi katru reizi pēc eksperimenta palikuši izsalkuši.

Kembridžas universitātes profesores Nikolas Kleitonas (Nicola S. Clayton) interešu lokā ir dzīvnieku uzvedība. Viens no viņas 2007. gada darbiem bija saistīts ar Kalifornijas sīļu (Aphelocoma californica) atmiņu. Šie putni veido krājumus un atceras, kur atrodas šī krājumi, laiku pa laikam tos pārbauda, vai pārtika nav pazudusi vai sabojājusies. Ja pat putni spēj atcerēties par saviem krājumiem, kā var tik zemu vērtēt šimpanzu spējas?

Dzīvnieku uzvedības pētījumu rezultāti bieži ir ļoti pretrunīgi. Vieni pētījumi skaidri parāda, ka vairākām sugām ir apbrīnojamas īpašības, citi it kā liecina par dzīvnieku nespēju pareizi novērtēt situāciju. Protams, arī šo pēdējo eksperimentu ar šimpanzēm var traktēt dažādi. Ja šie secinājumi ir pareizi, tad kā visas mūsdienu sugas vēl eksistē? Ļoti ātri vairāki dzīvnieki (un dzīvnieku sugas) būtu izmiruši mainīgos dabas apstākļos reālajā dzīvē, ja nevarētu novērtēt tik svarīgu informāciju – barības atrašanas vietu un tās daudzumu. Izsalkums un bads ir spēcīgi faktori, kas ietekmē dzīvnieku eksistenci. Šie secinājumi kaut kā nesaskan ar agrākiem eksperimentiem. Iespējams, šeit ir kāds cits iemesls. Piemēram, kāpēc nevar pieļaut, ka šimpanzes interesējās par to, cik ātri kaste paliks tukša vai beidzot tā jau ir tukša?

Attēls: Wikipedia Creative Commons.

Avoti un literatūra:

Aaron P. Blasaisdell, Kosuke sawa, Kenneth J. Leising, Michael R. Waldmann. Causal reasoning in Rats// Science. 2006. V. 311.

Ж. Резникова. Исследование орудийной деятельности как путь к интегральной оценке когнитивных возможностей животных// Журнал общей биологии, 2006. № 1, с. 3-22.

Dwight W. Read. Working Memory: A Cognitive Limit to Non-Human Primate Recursive Thinking Prior to Hominid Evolution//Evolutionary Psychology. 2008. V.6. P. 676-714.

Sonya M. Kahlenberg, Richard W. Wrangfam. Sex differnces in chimpanzees" use of sticks as play objects resemble those of children// Current Biology. V. 20. P. R1067-R1068.

Josep Call. Do apes know that they could be wrong?// Animal Cognition. Advance online publication. DOI: 10.1007/s10071-010-0317-x.

Marusha Dekleva, Valérie Dufour, Han de Vries, Berry M. Spruijt, Elisabeth H. M. Sterck. Chimpanzees (Pan troglodytes) Fail a What-Where-When Task but Find Rewards by Using a Location-Based Association Strategy//PLos One, DOI: 10.1371/journal.pone.0016593.

Etiķetes:{tortags,566,1}{/groups}