Atklājumi.lv

Skudras no nelaimes glābj tikai sava pūžņa biedrus

Franču un amerikāņu etologi eksperimentāli parādījuši, ka tuksneša skrējējskudras Cataglyphis cursor mērķtiecīgi glābj savus lamatās iekļuvušos sugas brāļus, turklāt demonstrējot diezgan lielu atjautību. Skudras ne tikai atrok savu smiltīm apbērto biedru un cenšas izvilkt to aiz kājām, bet arī atrod smiltīs neilona pavedienu, ar kuru tas piesiets, un to pārkož. Tik sarežģītas "glābšanas operācijas" starp bezmugurkaulniekiem ir reģistrētas pirmoreiz.

Interesanti, ka skudras glābj tikai savas saimes biedrus: tās pašas sugas pārstāvēm no cita pūžņa šie kukaiņi uzbrūk.

Dažādas savstarpējās palīdzības formas dzīvnieku pasaulē ir plaši izplatītas. Tomēr līdz šim korekti piereģistrēt un aprakstīt izdevās tikai dažas mērķtiecīgas "glābšanas operācijas", tas ir, darbības, kuru tiešs mērķis būtu nelaimē nokļuvušā sugas brāļa glābšana. Tipisks piemērs ir delfīnu uzvedība, kas palīdz ievainotiem īpatņiem palikt pie ūdens virsmas, kur tie var elpot (skatīt arī: Vogel & Fuentes-Jiménez, 2006). Skudrām līdzīga uzvedība tika aprakstīta jau 19. gadsimtā. Zināms, ka skudras atrok sugas brāļus, kurus ir apbērusi grunts, kā arī cenšas izglābt nelaimīgos, kas iekļuvuši skudru lauvas bedrē. Tad skudras veic divu veidu darbības: rok zemi un velk biedru aiz kājām. Tāda uzvedība var arī neliecināt par īpašu prātu un to var interpretēt kā kopumu, kas sastāv no salīdzinoši vienkāršām refleksu reakcijām uz ķīmiskajiem "trauksmes signāliem" vai "palīdzības lūgumiem".

Rakstā, kas publicēts žurnālā PLoS One, etologi no Francijas un ASV pirmoreiz apraksta daudz sarežģītākās un saprātīgākās skrējējskudrām Cataglyphis cursor atklātas darbības sugas brāļu glābšanā. Pētniekiem pirmoreiz izdevās parādīt, ka skudras no nelaimes glābj tikai savus pūžņa biedrus, kamēr tās pašas sugas pārstāvji, kas ir no citas saimes, nekādu palīdzību nesaņem. Tas pilnībā atbilst teorētiskajiem modeļiem, kas apraksta altruisma un kooperācijas evolūciju radniecīgās atlases ietekmē.

Katram eksperimentam tika izvēlētas piecas darba skudras no kādas no trim nebrīvē turētām saimēm. Tieši šāda skudru-dalībnieka skaita izvēle ir saistīta ar to, ka šīs sugas kukaiņiem glābšanas operācijas vienmēr ir kolektīvas un tiek veiktas tikai tad, ja nelaimē nokļuvušās skudras tuvumā ir vismaz piecas potenciālās glābējas. Tika veiktas sešas eksperimentu sērijas ar dažādiem "upuriem" - nelaimē nokļuvušiem kukaiņiem. Upuri ar tievu neilona pavedienu piesēja aiz kājas pie 1 cm diametrā liela filtrpapīra riņķīša, bet pēc tam apbēra ar smiltīm, papīru apberot pilnībā, bet piesietos kukaiņus - pa pusei. Pirmajā eksperimentu sērijā upuri bija skudras no glābēju saimes, otrajā - tās pašas sugas skudras, taču no citas saimes; trešajā - citas sugas skudras (Camponotus aethiops), ceturtajā - jauns circenis (tipisks skrējējskudru medījums), piektajā - nekustīga (atdzesēta) tās pašas saimes skudra. Savukārt sestajā sērijā upura nebija vispār - bija tikai papīra gabals un neilona pavediens. Katrs no sešiem eksperimentiem tika atkārtots 9 reizes ar dažādiem glābēju piecniekiem (trīs piecnieki no katras saimes).

Autori fiksēja četrus "glābšanas uzvedības" tipus: pirmkārt, skudras raka smiltis apkārt upurim; otrkārt, aizvilka prom lielās grunts daļiņas attālumā līdz 5 mm no tā; treškārt, vilka upuri aiz kājām (taču nekad neraustīja aiz trauslajām antenām); četrkārt, koda neilona pavedienu, ar kuru upuris bija piesiets.

No šiem četriem uzvedības tipiem interesantākais, protams, ir pēdējais. Agrāk līdzīgas darbības glābšanas operāciju laikā skudrām netika reģistrētas. Šādu uzvedību (atšķirībā no rakšanas un upura raustīšanas aiz kājas) ir pavisam grūti izskaidrot teorijas par "refleksos balstītām vienkāršām atbildēm uz kairinātājiem" ietvaros. Te acīmredzot tomēr nepieciešams noteikts intelekta līmenis: ir taču jāsaprot, ka tieši pavediens neļauj upurim atbrīvoties un ka šo pavedienu vajag pārgrauzt.

Cits nozīmīgs jauns rezultāts ir tāds, ka skudras, kā noskaidrojās, cenšas izglābt tikai biedrus no sava pūžņa, un arī tikai tad, ja "upuris" izrāda aktivitāti. Glābšanas operācijas reģistrēja tikai pirmajā no sešām eksperimentālajām situācijām (kad upura lomā bija aktīva skudra no tās pašas saimes). Nedz tās pašas sugas pārstāvji no cita pūžņa, nedz citas sugas pārstāvji, nedz "iesaldētie" biedri, nedz circeņi, nedz tukšas lamatas nekādu palīdzību nesaņēma - taču nelaimē nonākušas, aktīvas tā paša pūžņa skudras glābšanai tika pielietots viss pasākumu komplekss.

Sugas brāļa glābšanas operācijas vienmēr sākās ar grunts rakšanu apkārt iestrēgušajai skudrai un akmentiņu atvilkšanu. Kad upuris bija jau daļēji atrakts, to sāka vilkt aiz kājām. Tad, protams, virspusē parādījās neilona cilpiņa, kas bija apsieta ap kādu no kājām. Atklājot pavedienu, skudras par to vairs neaizmirsa, ik pa brīdim pie tās atgriezās, atraka jaunus posmus un centās aukliņu pārgrauzt.

Nekas līdzīgs nenotika, kad upura lomā bija sveša skudra vai circenis. Šādā gadījumā skudras pret upuri izturējās agresīvi: draudēja ar atvērtiem žokļiem, šļāca skābi, koda. Autori atzīmē, ka "raustīšana aiz kājām", kas ietilpst glābšanas pasākumu kompleksā, ir viegli atšķirama no agresīvas košanas: otrajā gadījumā skudrai vēderiņš vienmēr ir saliekts (lai nepieciešamības gadījumā varētu uzšļākt ar skābi), un tā ķer upuri ne tikai aiz kājām, bet arī aiz antenām, kas nekad nenotiek glābšanas operāciju laikā. "Neitrālo" upuru gadījumā (nekustīgs sugas brālis no tās pašas saimes un tukša neilona aukla) skudrām neizraisīja nevienu no abām reakcijām - nedz glābšanu, nedz agresiju. Tātad neilona aukla viena pati neizraisa skudrām vēlmi to atrakt vai grauzt.
Iegūtie rezultāti parādīja, ka upurim, lai to izglābtu, ir jāizrāda aktivitāte. Agrāk ar citām skudru sugām tika parādīts, ka "palīdzības signāli", kas saņemti no nelaimē nokļuvušajiem īpatņiem, ir ķīmiski (feromoni). Šis darbs pirmoreiz parādīja, ka šie signāli iedarbojas tikai tad, ja upuris ir no tā paša pūžņa, no kura nāk glābēji. Kādas tieši ķīmiskās vielas skudras izmanto, lai atšķirtu "savus" no "svešiem", pagaidām nav zināms.

Augšējais attēls: content4.eol.org

Avots: Elise Nowbahari, Alexandra Scohier, Jean-Luc Durand, Karen L. Ants, Cataglyphis cursor, Use Precisely Directed Rescue Behavior to Free Entrapped Relatives // PLoS ONE. 2009. V. 4(8). P. e6573. Doi:10.1371/journal.pone.0006573.

Aleksandrs Markovs

Ilmāra Cīruļa tulkojums

Raksts pārpublicēts no elementy.ru