Atklājumi.lv

Noskaidrots, kādēļ orangutāni aizvien biežāk pārvietojas pa zemi

Dabas pētnieki novērojuši, ka pēdējo gadu laikā orangutāni aizvien biežāk redzami, pārvietojoties pa zemi, nevis kā ierasts – lēkājot pa koku zariem.

Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no citām valstīm, veikuši 7 gadus ilgu orangutānu uzvedības pētījumu Borneo salā, lai labāk izprastu pērtiķu dzīvesveidu un tā izmaiņas. Pētījuma nolūkos tika novērota Borneo orangutānu ikdiena, to darbības fiksējot ar vairāk nekā 1000 nomaskētām kamerām.

Borneo orangutāni (Pongo pygmaeus) ir viena no divām Āzijā sastopamajām cilvēkpērtiķu dzimtai piederošajām ģintīm (otra ģints – Sumatras orangutāni - Pongo abelii). Šie dzīvnieki ir lielākie, mūsdienās kokos mītošie zīdītāji un šobrīd tie mīt vienīgi Borneo un Sumatras tropiskajos lietus mežos. Abas orangutānu ģintis, līdzīgi kā gorillas, ir cilvēkiem vistuvāk radniecīgās dzīvnieku sugas – zinātnieki apgalvo, ka cilvēku un orangutānu DNS ir 97% līdzība.

Organizācijas „International Union for Conservation of Nature" uzskaites dati liecina, ka 2000.-2003.gadā Borneo orangutānu skaits savvaļā bija robežās no 45 000 līdz 69 000 indivīdu, bet Sumatras orangutānu skaits – aptuveni 7300 (pēc Kembridžas universitātes pētījuma datiem). Savukārt Indonēzijas valdība 2007.gadā publicējusi informāciju, ka savvaļā kopumā sastopami 61 234 orangutāni (gan Sumatras, gan Borneo ģintis). Tiek uzskatīts, ka šobrīd savvaļā mītošo orangutānu skaits varētu būt vēl mazāks - zinātnieki apgalvo, ka pēdējo 60 gadu laikā orangutānu populācija samazinājusies par aptuveni 50% un tas noticis galvenokārt lietus mežu fragmentācijas un malu medniecības dēļ.

Pētot Borneo orangutānus, zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai pastāv sakarība starp novēroto orangutānu dzīvesveida maiņu, antropogēno ietekmi un sugas populācijas izmaiņām.