Atklājumi.lv

Zīdītāji gandrīz izmira reizē ar dinozauriem

Jaunā pētījumā pierādīts, ka asteroīds (asteroīda ietriekšanās Zemē pagaidām ir populārākā versija par masveida izmiršanas cēloni krīta perioda beigās), kas krīta periodā pirms 66 miljoniem gadu iznīcināja dinozaurus, no zemes virsas gandrīz noslaucīja arī zīdītājus. Izrādās, krīta-terciāra izmiršanā izzuda vairāk nekā 90% zīdītāju sugas. Tas ir daudz augstāks rādītājs, nekā domāts līdz šim.

Pētījumu veikuši Bātas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki. Tā rezultāti publicēti žurnālā “Journal of Evolutionary Biology”.  

Zīdītāju izmiršanas īstie apjomi un reto sugu ietekme

Pētījuma ietvaros zinātnieki apkopoja un analizēja datus par visām zināmajām zīdītāju sugām, kas krīta perioda beigās mitinājušās Ziemeļamerikas kontinentā.

Lai apzinātu krīta-terciāra izmiršanas ietekmi uz zīdītājiem, pētījumā iekļāva datus par laika posmu, sākot ar 2 miljoniem gadu pirms krīta-terciāra robežas, līdz pat 300 tūkstošiem gadu pēc asteroīda ietriekšanās Zemē. Šādu laika amplitūdu zinātnieki izraudzījās, lai salīdzinātu zīdītāju sugu daudzveidību pirms un pēc masveida izmiršanas, un līdz ar to izprastu, kādus postījumus zīdītāju vidū izmiršana īsti nodarīja, kā arī to, cik ātri notika zīdītāju “atkopšanās” pēc izmiršanas.

Britu zinātnieku iegūtie pētījuma rezultāti liecināja, ka krīta-terciāra izmiršanā kopumā bojā gājuši 93% zīdītāju sugu. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs, nekā tie, kas iegūti agrākajos pētījumos, pat visaugstākais starp visām izdzīvojušo dzīvnieku grupām.

Zinātnieki to skaidro galvenokārt ar faktu, ka tagad viņiem ir pieejami plašāki dati nekā jelkad iepriekš. Viņi uzskata, ka novērotās izmaiņas rezultātos ir īpaši cieši saistītas ar to, ka jaunajā pētījumā datu analīzē ir iekļautas daudz vairāk retās sugas.

Kā paskaidrojis doktors Niks Longričs (Nick Longrich) no Bātas universitātes: “Visvairāk izmiršana skar retās sugas. Un tā kā šīs sugas ir reti sastopamas, arī to fosilijas ir maz atrodamas. Sugas, kuras parasti izdzīvo ir salīdzinoši plaši izplatītas, un līdz ar to iespējas atrast to fosilijas ir daudz lielākas.”

Tieši tāpēc atrasto fosiliju saraksti bieži vien nesniedz pilnvērtīgu informāciju par reālo situāciju. Iepriekšējos pētījumos zinātniekiem pieejamā informācija par retajām sugām bija daudz nepilnīgāka, un līdz ar to arī radās maldinošs iespaids, ka izmirušo sugu īpatsvars ir ievērojami mazāks.

Izglāba nevis izturība pret izmiršanu, bet gan ātrā “atlabšana”

Vēl jauniegūtie rezultāti mudina domāt, ka zīdītāji pēc masveida izmiršanas “atkopušies” daudz ātrāk, nekā domāts iepriekš.

Pēc asteroīda trieciena bojā gāja lielākā daļa augu un dzīvnieku. Izdzīvojušajiem dzīvniekiem barības bāze bija stipri ierobežota. Tā rezultātā lielākas priekšrocības bija mazajām dzīvnieku sugām, kam nepieciešams mazāks barības daudzums. Zinātnieki uzskata, ka lielākais dzīvnieks, kas izdzīvoja uz sauszemes, nevarētu būt bijis lielāks par mūsdienu kaķi.

Laikā, kad notika krīta-terciāra masveida izmiršana, lielākā daļa zīdītāju bija mazi. Tas ir viens no faktoriem, kas izskaidro to, kā dažas no to sugām spēja izdzīvot.

Tomēr tas, zinātniekuprāt, nebūt nebija galvenais faktors, kas vēlāk ļāva uzsākt zīdītāju uzvaras gājienu pasaulē.
Lai gan zīdītāju populāciju masveida izmiršana bija skārusi ļoti smagi, “atkopšanās” notika nosacīti ātri – aptuveni 300 tūkstošu gadu laikā, kas evolūcijai ir niecīgs laika sprīdis. Turklāt “atlabšanas” rezultātā tika ne vien atjaunots zaudēto sugu skaits, tas pat dubultojās. Tās bija ātrās atkopšanās spējas, nevis izturība pret izmiršanu, kas ļāva zīdītājiem “pārņemt kontroli” pār pasauli.

Ātrā atlabšana ir arī viens no iemesliem, kādēļ zinātnieki ilgi uzskatīja, ka masveida izmiršana zīdītājus neskāra tik smagi – par daudzām sugām tika uzskatīts, ka tās pārdzīvojušas izmiršanu, nevis strauji radušās pēc tās.

Interesanti, ka atkopšanās no izmiršanas dažādās kontinenta vietās notika pavisam atšķirīgi. Piemēram, sugas, kas atrastas Montanas štatā ir atšķirīgas no tām, kas atrastas Vaiomingas štatā.

“Varētu gaidīt, ka visā kontinentā sastapsim vienus un tos pašus izdzīvotājus, bet nekā tamlīdzīga. Pēc masveida izmiršanas notika bioloģiskās daudzveidības “sprādziens”, un tā galvenais dzinējspēks bija daudzveidīgās evolūcijas norises, kas notika atšķirīgās teritorijās. Iespējams, tieši tas palīdzēja zīdītājiem atkopties no masveida izmiršanas sekām. Ar tik daudzām sugām, kas evolucionēja dažādos virzienos dažādās pasaules malās, evolūcijai bija daudz lielākas iespējas atrast jaunus attīstības ceļus,” norādījis Longričs.

Krīta-terciāra masveida izmiršana īsumā

Krīta-terciāra izmiršana ir viena no piecām lielajām masveida izmiršanām Zemes vēsturē. Tiek uzskatīts, ka tās laikā no Zemes virsas izzuda aptuveni trīs ceturtdaļas augu un dzīvnieku sugu. Tā notika relatīvi strauji un skāra floru un faunu visā pasaulē.

Krīta-terciāra izmiršana notikusi pirms aptuveni 66 miljoniem gadu, un visplašāk ārpus zinātnieku aprindām tā ir zināma kā masveida izmiršana, kuras laikā no planētas izzuda dinozauri.

Attēls: Pētījuma vadītājs Dr. Niks Logričs ar agrīno zīdītāju fosilijām.

Avots:

bath.ac.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.