Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Kāpēc pandas ir melnbaltas?

Detaļas: Publicēts 08 Marts 2017; Autors Agnese Reķe

Pandas ir neparastas lāču ģints pārstāves. Pirmkārt, tās, atšķirībā no citām lāču sugām, ir veģetārietes (99% pandu uztura sastāda bambusa dzinumi). Otrkārt, pandām ir dzīvnieku pasaulē unikāls melnbalts kažoks, kura dēļ tās atpazīt spēj pat bērni visā pasaulē.

Kādēļ izveidojies pandu ikoniskais, melnbaltais kažoks? Uz šo jautājumu atbildi atraduši Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieki, sadarbībā ar zinātniekiem no Kalifornijas štata Longbīčas universitātes (ASV). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Behavioral Ecology”.

Pirms pāris gadiem Kalifornijas universitātes zinātnieki atrada atbildi uz mūžseno jautājumu par to, kādēļ zebras ir svītrainas. Analizējot populārākās hipotēzes, viņi noskaidroja, ka zebru svītrainais apmatojums kalpo kā līdzeklis cīņā pret asinis sūcošajiem kukaiņiem, kas nomoka zebras (Sk.: Kādēļ zebras ir svītrainas – gadsimtiem senā mīkla beidzot atrisināta, atklajumi.lv, 14.04.2014.).

Tagad Kalifornijas zinātnieki ķērušies klāt lielo pandu krāsojuma noslēpuma risināšanai.

“Pandu kažoka neparastais krāsojumu bioloģijā ir sena mīkla, kuru risināt ir grūti, jo nevienam citam zīdītājam nav līdzīga izskata ārienes, kā rezultātā pētnieki nevar meklēt analoģijas dzīvnieku pasaulē,” paskaidrojis pētījuma galvenais autors Tims Karo (Tim Caro) no Kalifornijas universitātes.

Jauna pieeja krāsojuma pētīšanā: kažoka dekonstrukcija

Pētījuma autori ar seno problēmu tikuši galā, izmantojot jaunu pētījuma pieeju.

Pētniekiem radās ideja par to, ka, iespējams, visas kažoka daļas nepilda vienu un to pašu funkciju, tādēļ viņi pandu kažoku analizējuši nevis kā vienu veselumu, bet gan katras ķermeņa daļas krāsojumu kā savstarpēji neatkarīgas sastāvdaļas. Šī pieeja ļāva zinātniekiem salīdzināt katru pandas kažoka reģionu ar 195 citām plēsēju sugām un 39 lāču pasugām, kurām pandas ir radniecīgas.

Lai izprastu kažoka reģionu funkcijas un to, kā un vai tas atšķiras, pētījuma autori salīdzināja katras kažoka daļas krāsas intensitāti ar dažādiem ekoloģiskajiem un uzvedības mainīgajiem lielumiem. Šāda pētījuma metode ir ļoti laikietilpīga un darbietilpīga – lai izprastu pandas kažoka krāsojuma funkcijas, zinātnieku komanda analizēja tūkstošiem pandu attēlus, katru no kažokiem sadalot vairāk nekā 10 reģionos. Pēc tam katrs no reģioniem tika salīdzināts ar vairāk nekā 20 iespējamām krāsām, lai atšifrētu tā iespējamo funkciju.

Krāsu analīzē iegūtie rezultāti liecina, ka lielo pandu plankumi pilda 2 dažādas funkcijas. Tie kalpo gan kā maskēšanās, gan kā komunikācijas līdzeklis.

Ko iesākt, ja jāpaslēpjas gan mežā, gan sniegotos kalnos?

Kažoka krāsojuma analīzes rezultātā pētnieki nonāca pie secinājuma, ka lielākā kažoka daļa (galva, kakls, pavēdere un rumpis) ir balta, lai pandas varētu paslēpties sniegā. Savukārt rokas un kājas pandām ir melnā krāsā, lai tās varētu paslēpties ēnainās vietās.

Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka neparastais krāsojums radies pandu vienveidīgā, nabadzīgā uztura rezultātā – bambusi ir praktiski vienīgie augi, ko pandas spēj sagremot. Tas nozīmē, ka par bambuslačiem dēvētie dzīvnieki nespēj uzkrāt gana lielas tauku rezerves, lai dotos ziemas miegā, līdzīgi kā to dara citas lāču sugas. Tas savukārt nozīmē, ka pandām jābūt aktīvām visa gada garumā un jāveic lieli attālumi, lai pārvietotos uz dažādām dzīvotnēm, kur attiecīgajā laikā atrodami izdzīvošanai nepieciešamie bambusi. Dzīvotnes, kurās pandas dzīves laikā uzturas, variē no tropu mežiem līdz pat sniegainiem kalniem, kas nozīmē, ka arī maskēšanās sistēmai jābūt pēc iespējas universālākai.

Galvas krāsojums kā komunikācijas līdzeklis

Zinātnieki uzskata, ka ne visām pandas kažoka daļām galvenā funkcija ir maskēšanās. Viņuprāt, galvas krāsojums tiek izmantots nevis, lai paslēptos no potenciālajām briesmām, bet gan komunikācijai. Tumšās ausis visticamāk kalpo kā agresijas un niknuma zīme, kā brīdinājums plēsējiem.

Savukārt par tumšo krāsojumu ap pandu acīm zinātnieki vēl nav vienisprātis – tas vai nu palīdz pandām atpazīt vienai otru vai arī, līdzīgi kā tumšā ausu krāsa, kalpo kā agresijas un brīdinājuma signāls.

Avots:

ucdavis.edu