Atklājumi.lv

Vardēm piemīt unikāla spēja saskatīt krāsas pilnīgā tumsā

Visātrākais dzīvnieks ir lielais piekūns, visspēcīgākais – mēslu vabole (rēķinot spēka-svara attiecību), bet kuram dzīvniekam ir visattīstītākā tumsas redze? Izrādās, šis tituls nepieder ne kaķiem, ne pūcēm, ne kādam citam no pazīstamākajiem nakts dzīvniekiem. Tas pieder… vardēm un krupjiem.

Lundas universitātes (Zviedrija) zinātnieki, sadarbībā ar pētniekiem no Helsinku (Somija) un Vladivostokas (Krievija) universitātēm, jaunā pētījumā pierādījuši, ka vardes un krupji prot ne tikai orientēties, bet pat saskatīt krāsas tik zemas gaismas apstākļos, kādos cilvēks nespēj saskatīt absolūti neko jeb īsāk izsakoties – pilnīgā tumsā.

Lielākajai daļai mugurkaulnieku, to skaitā arī cilvēkiem, acs tīklenē atrodas 2 veidu redzes šūnas, nūjiņas un vālītes, kas satur redzes pigmentus. Nūjiņas ļauj atšķirt gaismu un tumsu, bet vālītes – uztvert krāsu.

Vālīšu darbībai ir nepieciešams liels gaismas daudzums, tādēļ krēslā krāsas saskatīt ir daudz grūtāk, nekā labos gaismas apstākļos. Gaismas daudzumam samazinoties, attēls pakāpeniski kļūst melnbalts (darbību pārņem nūjiņas, lai cilvēks spētu kaut aptuveni noorientēties un atrast ceļu mājup vai drošības virzienā). Pilnīgā tumsā „padodas” pat nūjiņas, un cilvēks vairs neredz neko.

Līdzīga sistēma darbojas arī citiem mugurkaulniekiem, taču vardēm un krupjiem vālītes acīs ir atšķirīgas. Jau agrāk zinātnieki atklāja, ka šiem abinieku acīs ir vālītes ar divām dažādām jutībām. Neparastā redzes īpatnība līdz šim nav atklāta nevienam citam mugurkaulniekam. Tieši šī iemesla dēļ zinātniekiem jau ilgstoši bija aizdomas, ka vardes un krupji, iespējams, spēj saskatīt krāsas arī sliktos gaismas apstākļos, taču skaidri pierādījumi pieņēmumam nebija.

Jaunā pētījuma autori ir pirmie, kam hipotēzi par varžu labo redzi tumsā ir izdevies apstiprināt zinātniskā pētījumā, turklāt iegūtie rezultāti ir pārspējuši zinātnieku pārdrošākās cerības – izrādās, vardes un krupji redz krāsas ne tikai sliktā apgaismojumā, bet pat pilnīgā tumsā.

Varžu neparasto spēju atšķirt krāsas tumsā zviedru pētnieki nešaubīgi atklāja trešajā no trim eksperimentiem, kas tika veikti varžu krāsu uztveres pētījuma ietvaros.

Eksperimentā zinātnieki varžu uzvedību pētīja nopietnā situācijā, ar kuru dzīvniekiem bieži nākas saskarties arī savvaļā – tām pilnīgā tumsā jātiek ārā no vietas, kur tās ir iesprūdušas vai iekritušas. Savvaļā vardes bieži vien nonāk tumšās bedrēs, grāvjos un tamlīdzīgās vietās, kur ātra izejas atrašana ir svarīga izdzīvošanai. Tas nozīmē, ka vardēm jāspēj izmantot visa pieejamā sensorā informācija pat situācijās, kad tās uztveršana ir apgrūtināta. Pētot varžu uzvedību simulētajās situācijās, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka dzīvnieki uztver krāsas pat tādos gaismas apstākļos, kuros cilvēks nespēj saskatīt elementārākos priekšmetu siluetus.

Pārējos divos eksperimentos zinātnieki pētīja to, cik svarīga vardēm ir krāsu uztvere barības un pretējā dzimuma pārstāvju meklēšanā. Šo eksperimentu rezultāti parādīja, ka, pazeminoties apgaismojam, dzīvnieki relatīvi ātri pārtrauc izmantot krāsu informāciju, ja situācija saistīta ar pretējā dzimuma vardes meklēšanu. Pārtikas meklējumos vardes un krupji krāsu redzes sniegtās priekšrocības turpina izmantot arī tik zemas gaismas apstākļos, kādos cilvēki krāsas saskatīt vairs nespēj.

Agrākos pētījumos zinātnieki ir pierādījuši, ka, piemēram, gekoni un naktstauriņi spēj saskatīt krāsas arī sliktos gaismas apstākļos (par mērauklu ņemot cilvēka redzes spējas), taču līdz šim nebija zināms neviens dzīvnieks, kam daba devusi spējas krāsas uztvert arī pilnīgā tumsā.

Avots:

lunduniversity.lu.se

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.