Atklājumi.lv

Baloži ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus tiek galā labāk, nekā cilvēki

Ikdienā bieži gadās situācijas, kad vairāki uzdevumi jārisina vienlaikus. Liekas, ka, gadiem ejot, cilvēki šo mākslu pieprot aizvien labāk, tomēr izrādās, ka mēs joprojām nebūtu neesam līderi vairāku uzdevumu veikšanā vienlaikus (angļu val.: multitasking). Biopsihologi atklājuši, ka baloži var “pārslēgties” no viena uzdevuma uz citu tikpat ātri un vēl ātrāk, nekā cilvēki.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”. 

Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka iemesls zīdītāju augstajām kognitīvajām spējām ir no 6 slāņiem sastāvošā smadzeņu garoza. Putnu smadzenēs šādas garozas nav, un tomēr tie ir spējīgi tikt galā ar vairāk uzdevumu risināšanu vienlaikus.

Tas nozīmē, ka smadzeņu garoza nevar būt vienīgais faktors, kas nosaka šīs sarežģītās kognitīvās jeb izziņas funkcijas iespējamību.

Putnu smadzenēs neironi ir izvietoti 6 reizes blīvāk, nekā cilvēku smadzeņu garozā – putniem vienā kubikmilimetrā ir 6 reizes vairāk nervu šūnu, nekā cilvēkiem. Šo fenomenu zinātnieki atklāja pirms gada, 2016.gadā (Sk.: "Putniem smadzenēs ir ievērojami vairāk neironu nekā zīdītājiem un pat primātiem", atklajumi.lv, 13.07.2016.).

Izrādās, arī putnu spēja veiksmīgi risināt vairākus uzdevumus vienlaikus, ir saistīta ar augsto neironu blīvumu.

Kopumā putna smadzenēs vidējais attālums starp 2 neironiem ir par 50% īsāks, nekā cilvēkiem. Nervu signālu pārraides ātrums putniem un zīdītājiem ir vienāds. Tas mudināja pētniekus domāt, ka putnu smadzenēs informācijas apstrāde varētu notikt ievērojami ātrāk, nekā zīdītāju smadzenēs.

Viņi nolēma šo hipotēzi pārbaudīt eksperimentāli, 15 cilvēkiem un 12 baložiem uzdodot vienlaikus tikt galā ar vairākiem uzdevumiem.

Eksperiments tika veikts 2 daļās. Pirmajā daļā abi uzdevumi gan cilvēkiem, gan baložiem bija jāveic vienlaikus, kas nozīmē, ka smadzenēm vienlaikus jātiek galā ar diviem procesiem. Šai gadījumā cilvēku un baložu rezultāti bija aptuveni vienādi, un eksperiments paradīja, ka abas sugas dubulta stresa ietekmē sāk darboties lēnāk.
Otrajā daļā “pārslēgšanās” uz otru uzdevumu notika ar īsu laika pauzi, kuras laikā smadzenes pārtrauca pirmo uzdevumu un pārslēdzās uz otro. Šai gadījumā baložu reakcija bija aptuveni 250 milisekundes ātrāka, nekā cilvēkiem.

Neirozinātnieki ir ilgi apsprieduši to, kā iespējams, ka daži putni, piemēram, kraukļi un papagaiļi, kognitīvo spēju ziņā var sacensties pat ar gudrākajiem dzīvniekiem, piemēram, šimpanzēm, neskatoties uz mazo smadzeņu izmēru un smadzeņu garozas neesamību. Jaunā pētījuma rezultāti šo mīklu daļēji atrisina – tieši putnu mazās, ar neironiem blīvi noklātās smadzenes ir iemesls, kura dēļ tie spēj saīsināt laiku, kas nepieciešams informācijas apstrādei un straujai saziņai starp dažādu grupu neironiem.

Avots:

news.rub.de

Attēls:

pixabay.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.