Atklājumi.lv

Noslēgtā ekosistēmā zem Antarktīdas ledāja atrod “dzelzi elpojošus” mikrobus

Dartmutas un Harvarda (ASV) universitātes zinātnieki zem Antarktīdas ledājiem atklājuši unikālus mikroorganismus (17 sugas), kas piemērojušies dzīvei bez skābekļa, mūžīgā tumsā un aukstumā.

Atklātie mikrobi, teikts žurnālā Science publicētā rakstā, par spīti ilgstošai (pēc pētnieku aplēsēm no 1,5 līdz 2 miljoniem gadu) izolācijai no apkārtējās pasaules ir līdzīgi šobrīd pasaules jūrās sastopamām sīkbūtņu sugām. Tas liecina, ka tie cēlušies no jūras mikroorganismiem, kuru dzīves telpa ģeoklimatisku procesu ietekmē vispirms no fjorda pārvērtusies izolētā iekšzemes lagūnā, bet pēc tam pārklājusies ar biezu ledus segu, noslēdzot tos arī no atmosfēras ietekmes. Atklājums sniedz ieskatu apstākļos, kādos varēja atrasties dzīvība pasaules okeānā laika posmos, kad pēc dažu zinātnieku ieskatiem visa Zemeslode bija pārklāta ar ledu.

"Šī sālsūdens ūdenstilpne ir unikāla noteikta Zemes vēstures perioda laika kapsula," saka pētījuma vadošā autore, Dartmutas universitātes Zemes zinātņu nodaļas zinātniskā līdzstrādniece, mikrobioloģe dr. Džila Mikucki. "Es nezinu uz Zemes nevienu [dabīgu] ekosistēmu, kas pilnībā līdzinātos šai," viņa vērtē.

Jaunajā vidē mikrobi nav izmiruši, kā to varētu sagaidīt dzīvībai nonākot tik ekstremālos apstākļos, bet evolucionējuši, enerģiju skābekļa vietā, ar sulfāta kā katalizatora palīdzību, iegūstot no dzelzs.

Mikrobus zinātnieki atklāja analizējot ļoti sāļo un auksto (-10 grādi pēc Celsija skalas) ūdeni, kas pa ledāja plaisām neregulāri izplūst no tā sauktā Asinskrituma (attēlā), 1911. gadā atklāta rūsas sarkana minerālu substrāta izplūduma Teilora ledāja sienā, kas atrodas Mak Murdo Sausajās ielejās Austrumantarktīdā. Sākotnēji domāja, ka nogulumu košo krāsu rada sarkanaļģes, taču vēlāk noskaidrojās, ka tā ir rūsa, kura, kā tagad noprotams rodas, kad mikrobu atbrīvotās dzelzs šķīdums izplūstot saskarās ar gaisu.

Pētnieki nevar pateikt precīzus zemledus ūdenstilpnes izmērus, taču pieļauj, ka tā varētu atrasties aptuveni 400 metru zem ledus, 3,2 km attālumā no Asinskrituma.

Vietas izpētē zinātnieki izmantoja tādas pašas analītiskās tehnoloģijas, kādas tie cer likt lietā meklējot ārpuszemes dzīvības formas uz Marsa un Eiropas, ledū iekaltā Jupitera pavadoņa.

Attēls: Peter Rejcek, NSF.

Avots:

http://sciencenow.sciencemag.org