Atklājumi.lv

Atklāts jauns imūnsistēmas atbildes mehānisms vīrusu infekcijām

Drudzis, sāpes acīs, muskuļos un citās ķermeņa daļās ir labi zināmi vīrusu infekciju, tai skaitā gripas pavadoņi. Bija zināms, ka šos simptomus tieši (sintezējot toksīnus) vai pastarpināti (izsaucot interferona beta sekrēciju) izraisa vīrusu daļiņas (RNS dubultspirāles), kas ar asins plūsmu pārvietojas pa visu organismu, taču zinātniekiem nebija skaidrs, kādā tieši veidā tās iekļūst šūnās. Tagad noskaidrojies, ka šim nolūkam vīrusu dsRNS izmanto A klases savācējreceptorus (class A scavenger receptors).

Izdevuma "PLoS Pathogens" marta numurā publicēts Makmāstera universitātes (Kanāda) Patoloģijas un molekulārās medicīnas nodaļas zinātnieku raksts, kurā aprakstīts, kā pētnieki Dr. Stefānijas Devittes-Oras vadībā atklāja vīrusu dsRNS ceļu uz šūnu.

Gandrīz visi vīrusi replicējoties sintezē dažāda garuma dsRNS, kas, inficētajai šūnai ejot bojā, nonāk starpšūnu telpā. Veselās šūnās šāda veida molekulas praktiski nav sastopamas, tāpēc tās tur tiek uztvertas kā signāli imūnsistēmas aizsardzības mehānisma iedarbināšanai. Laboratorijās eksperimentāli bija pierādīts, ka eksogēna (ārēja) dsRNS izraisa atbildes imūnreakciju šūnās (innate and adaptive antiviral immune responses). Tās ierosinātāji ir trīs veidu receptori, taču divi no tiem atrodas šūnas iekšpusē, bet trešais, lai arī dažos šūnu veidos ekspresējas uz membrānas, tomēr praktiski spēj piesaistīt dsRNS tikai ļoti specializētā vidē ar zemu Ph līmeni.

Tātad vajadzēja atrast kādu starpnieku, kas:
a) ekspresējas uz šūnas membrānas un
b) spēj dažādos apstākļos brīvi piesaistīt dsRNS.

Kā pētījuma objekti tika izvēlēti A klases savācējreceptori (SR-A), kuri bija zināmi gan kā vieni no nespecifiskās imūnsistēmas sensoriem (ekspresējas uz makrofāgiem un piedalās fagocitozē), gan kā ligandu internalizācijas (ievilkšanas šūnā) mediatori, turklāt tādi, kas saistās ar nukleīnskābēm. Veicot eksperimentus, izrādījās, ka SR-A patiešām darbojās kā membrānas dsRNS receptori un transportieri, vīrusu daļiņas nogādāšanai šūnā, kur tās tiek nodotas nespecifiskās imūnsistēmas patogēnu atpazinējreceptoru rīcībā, kas savukārt dod signālus interferonu beta un seruma imūnglobulīnu ražojošajiem gēniem. Izpētēs gaitā pie tam tika atklāts, ka SR-A ekspresējas ne tikai uz makrofāgiem, bet arī uz endoteliālajām, epiteliālajām, muskuļu un dendrītiskajām šūnām - citiem vārdiem sakot, visviet, kur vien varētu nonākt vīruss. Interesanti, ka, inhibējot kādus atsevišķus SR-A grupas receptorus, to uzdevumu uzņemas citas šo proteīnu izoformas.

Ja publikācijā "PLoS Pathogens" teikts, ka pētījuma rezultāti sniedz plašāku izpratni gan par virālo patoģenēzi, gan par imūnsistēmas darbību, konkrēti par tās atbildes mehānismu vīrusu dsRNS daļiņām, tad universitātes preses relīzē atzīmēts, ja jaunatklātie receptori varētu būt potenciāli labs mērķis jaunu antivirālu zāļu terapijai, simptomu mazināšanai vīrusu saslimšanās. Šeit gan gribētos uzdot jautājumu - vai nobloķējot dsRNS iekļūšanu šūnās, tātad vienlaikus arī atbilstošo imūnreakciju sākšanos, mēs organismam palīdzēsim vai gluži otrādi kaitēsim, samazinot tā pretošanās spēju infekcijai.

Attēls: cilvēka rotavīrusa (dsRNS reovīrusu dzimta) mikrogrāfija. Mēroga vienība atbilst 100 nm. Avots: http://www.ncbi.nlm.nih.gov

Avoti:

http://www.plospathogens.org
http://fhs.mcmaster.ca

Lasīt vairāk par imūnsistēmu:
http://www.aptieka.lv
http://www.ncbi.nlm.nih.gov

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.