Atklājumi.lv

Sibīrijā atklāts pirmais spalvainais dinozaurs - zālēdājs

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies atklāt dinozauru - zālēdāju, kura ķermenis bijis klāts ar spalvām un zvīņām. Līdz šim zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka spalvains ķermeņa apmatojums bijis tikai plēsīgajiem dinozauriem. Jaunais atklājums zinātniekiem ļāvis izvirzīt pieņēmumu, ka, iespējams, visi dinozauri bijuši spalvaini.

Jaunā dinozaura Kulindadromeus zabaikalicus fosilijas atrastas Sibīrijā, Kulindā (Krievija), Olovas upes krastos. Informācija par jauno atklājumu publicēta žurnālā „Science”.

Veicot Sibīrijā atrasto fosiliju izpēti, zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka zālēdāja asti un stilbus klājušas zvīņas, savukārt galvu un muguru – īsi sari. Taču, kas zinātniekus pārsteidza visvairāk – izrādās, ka dzīvnieka priekšējās un aizmugurējās ekstremitātes klājušas sarežģītas uzbūves spalvas, kas līdz šim netika asociētas ar dinozauriem - zālēdājiem.

Putni no dinozauriem evolūcijas gaitā attīstījās pirms aptuveni 150 miljoniem gadu, tādēļ fakts, ka dažu dinozauru ķermeņus klājušas spalvas, nav pārsteidzošs. Pirmais spalvainais dinozaurs tika atrasts Ķīnā 1996.gadā. Kopš tā brīža zinātniekiem izdevies identificēt vēl vairākus spalvām klātus dinozaurus, taču tos visus vienoja piederība teropodu apakškārtai, kas tiek uzskatīti par tiešajiem putnu priekštečiem.

Līdzšinējā izpēte liecina, ka pirmie putni, kas apdzīvoja Zemes virsu, bija arheopteriksi. Senie putni uz Zemes virsas parādījās juras perioda beigu daļā. Pēc tam pakāpeniski sāka attīstīties arī citas putnu sugas.

Izpētes vadītājs, doktors Paskāls Godfroits (Pascal Godefroit), Briseles „Royal Belgian Institute of Natural History” pētnieks, komentējot jauno atklājumu, norādījis: „Es biju patiešām pārsteigts, kad ieraudzīju spalvas. Mēs zinājām, ka putniegurņa (latīņu val. – ornithischia) kārtas zālēdājiem dinozauriem bija vienkāršas uzbūves sari, taču mums nebija pārliecības, vai to struktūra ir radniecīga putnu un teropodu spalvām. Tagad, balstoties uz pētījuma rezultātiem, varam spriest, ka visiem dinozauriem bija spalvas vai vismaz potenciāls, evolūcijas gaitā tās iemantot.”

Ar Kulindadromeus zabaikalicus dinozaura spalvu izpēti nodarbojās starptautiska ekspertu komanda, to skaitā Bristoles universitātes (Lielbritānija) pētnieki doktore Marija Maknamara (Maria McNamara) un profesors Maikls Bentons (Michael Benton), kas jau iepriekš bija piedalījies Ķīnā atrastā plēsīgā dinozaura spalvu izpētes darbos, kā arī Džozefa Furjē universitātes (Francija) profesore Danielle Dhouailly, kas specializējusies mūsdienu reptiļu un putnu spalvu un zvīņu attīstības jautājumos.

Atrastās Kulindadromeus zabaikalicus spalvas bija saglabājušās pārsteidzoši labi, kas ļāva iegūt detālu informāciju par spalvu sakārtojuma struktūru un uzbūvi. Dzīvnieka spalvu garums bijis aptuveni 1,5 cm.

Dhouailly sarunā ar žurnālistiem teica: „Mūsdienās veiktie eksperimenti ar vistām mudina domāt, ka zvīņas putniem veidojušās no spalvām, kas izskaidro to, kādēļ putniem ir zvīņainas kājas. Balstoties uz jauno atklājumu, varam spriest, ka molekulārie mehānismi, kas nepieciešami šai pārveidei, ir cieši saistīti ar pirmo spalvu parādīšanos dinozauriem.”
Šobrīd pētnieki izvirzījuši teoriju, ka spalvas un spalvām līdzīgas struktūras dinozauriem bijušas plaši izplatītas, iespējams, īpaši senāko sugu vidū. Pirmās spalvas visticamāk attīstījušās triasa laikā pirms vairāk nekā 220 miljoniem gadu, sākotnēji ķermeņa siltuma izolācijas un aizsardzības nolūkos. Lidošanas funkcijai tās pielāgojušās vēlāk. Pētnieki pieļauj, ka visizplatītākās spalvas bijušas augumā mazo dinozauru vidū. Iespējams, daļai dinozauru sugu spalvaini bijuši tikai mazuļi – krāsainais apmatojums augšanas laikā ticis zaudēts.

Spalvām klātais Kulindadromeus dinozaurs bija augumā neliels – tā garums sasniedza vien aptuveni 1 m. Dzīvniekam bija raksturīgas garas pakaļkājas un īsas, nelielas priekškājas ar pieciem spēcīgiem pirkstiem. Par to, ka jaunatklātais dinozaurs bijis zālēdājs, liecina tipiskie, smalcināšanai atbilstošie zālēdāju zobi. Plēsējus parasti var atšķirt pēc labi attīstītajiem ilkņiem un dzerokļiem, kas tiem kalpoja upuru satveršanai un barības sadalīšanai. Kulinda apgabalā Sibīrijā līdz šim izdevies atrast sešu Kulindadromeus sugas pārstāvju galvaskausus un vairākus simtus fragmentāru skeletu daļu.

Augšējais attēls: Kulindadromeus zabaikalicus mākslinieka Andreja Atuhina redzējumā. Publicitātes attēls.

Avots:

bristol.ac.uk

Etiķetes:{tortags,1019,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.