Atklājumi.lv

Paziņo par pasaulē vecākās fosilijas atradumu Grenlandē

Austrāliešu zinātnieki kādā nomaļā Grenlandes apgabalā atraduši, iespējams, vecākās fosilijas pasaulē. Atraduma milzīgais vecums liecina, ka dzīvība uz Zemes varētu būt parādījusies īsi pēc planētas dzimšanas.

Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu. Tas nozīmē, ka jaunatrastā fosilija ir tikai par nieka 800 miljoniem gadu jaunāka (kas priekš ģeoloģijas un dzīvības evolūcijas salīdzinoši nav ilgs laika posms), nekā pati planēta Zeme.

3,7 miljardus gadu vecās stromatolītu (dažādu, visiem trim dzīvības nodalījumiem jeb domēniem - arhejām, baktērijām un eikariotiem - piederošu sugu vienšūnas organismu koloniju slāņaini veidojumi, kas radušies šiem organismiem seklas jūras dibenā sekretējot ar karbonātiem un citiem nosēdumiem sajaucošās un cietējošas lipīgas organiskas vielas) fosilijas atrastas pasaulē vecākajos nogulumiežos līdzās Grenlandes ledāja vairogam.

Informācija par atklājumu publicēta žurnālā „Nature”.

Zinātnieku komanda, kuru vadīja profesors Alens Nutmens (Allen Nutman) no Volongongas universitātes (Austrālija), pasaulē vecāko fosiliju atrada Arhaja iežu nogulumos Isujas (Isua) reģionā Dienvidgrenlandē, Isua suprakristāliskajā (tas nozīmē, ka attiecīgie ieži veidojušies uz Zemes virpuses vai tuvu pie tās) jeb tā sauktajā Isujas zaļakmeņu klinšu jostā (Isua Greenstone Belt). Fosilijas zinātniekiem ļāva uziet kušanas procesi - Grenlandes ledus segas kušana „atbrīvoja” senos iežus, padarot iespējamu to ģeoloģisku un paleontoloģisku apsekošanu.

Atrastās stromatolītu fosilijas ir sīki, 1-4 cm gari izcilnīši iežos, kuru forma un iekšējais slāņojums ļoti līdzinās gan senajiem, gan mūsdienu stromatolītiem.
Ja izdosies apstiprināt, ka tās patiešām neapšaubāmi pieder senajiem stromatolītiem, atrastās fosilijas zinātniekiem sniegs nenovērtējamu informāciju par dzīvības pirmsākumiem uz Zemes.

Pētnieki izteikušies arī, ka atklājums ir nozīmīgs izpratnei par iespējamo seno dzīvību uz Marsa, jo pirms 3,7 miljardiem gadu uz Sarkanās planētas valdīja dzīvībai piemērotāki, mitri apstākļi un līdzīgos iežos, iespējams, varētu atrast līdzīgas dzīvības formas senajiem Grenlandes stromatolītiem.

Lielāko Zemes pastāvēšanas vēstures daļu dzīvību veidoja tikai vienkārši vienšūnas organismi.

„Stromatolīti ir nozīmīgi ne tikai tāpēc, ka tie dod neapšaubāmus pierādījumus par seno dzīvību, kas saredzama pat ar neapbruņotu aci, bet arī tāpēc, ka tie ir sarežģītas ekosistēmas. Tas nozīmē, ka mikroorganismu pasaule bija daudzveidīga jau pirms 3,7 miljardiem gadu. Šī daudzveidība parāda, ka dzīvība uz Zemes radusies pirmo pārsimts miljonu gadu laikā pēc pašas planētas rašanās, un tas saskan ar biologu aprēķiniem par dzīvības milzīgo vecumu,” žurnālistiem pastāstīja profesors Nutmens.

Zinātnieki norādījuši, ka tagad viņiem beidzot ir iespēja strādāt ar reāliem iežiem, kas glabā informāciju par apkārtējo vidi, nevis tikai spekulēt ar idejām par to, kādā vidē eksistējusi agrīnā dzīvība. Viņi paredz, ka turpmākie pētījumi sniegs informāciju par ķīmiskajiem cikliem un iežu-ūdens-mikroorganismu mijiedarbību īsi pēc Zemes dzimšanas.

Grenlandē atrastās stromatolītu fosilijas ir par 220 miljoniem gadu vecākas, nekā fosilijas, kas iepriekš uzskatītas par senākajām zināmajām (tās bija stromatolītu fosilijas no Austrālijas rietumu daļas).

Tiesa gan, atklājums vēl nav līdz galam apstiprināts un daži zinātnieki pret iespēju, ka Grenlandē izdevies atrast vecāko fosiliju pasaulē, izturas diezgan skeptiski. Šādu nostāju viņi pamato ar to, ka ieži, kuros fosilijas atrastas, ir vieni no fiziski visvairāk „mocītajiem” iežiem uz Zemes – tie neiedomājami ilgu laiku pavadījuši milzīga spiediena un karstuma ietekmē. Tā rezultātā ieži ir rekristalizējušies, dzēšot vairumu sīka mēroga detaļu, kuras pētnieki normālā gadījumā izmanto fosilizētu stromatolītu identificēšanai.

Vēl problēmas seno stromatolītu pētīšanā rada tas, ka slāņainas struktūras var izveidoties arī tādu procesu darbības rezultātā, kam nav nekādas saistības ar dzīvības procesiem. Līdzīgas struktūras var veidot arī, piemēram, minerāli, nosēžoties jūras dibenā. Lai gan paši pētījuma autori uzskata, ka viņiem patiešām izdevies atrast senākās fosilijas pasaulē, tiem būs jāiegulda vēl liels darbs, lai ar pierādījumiem pārliecinātu arī skeptiskāk noskaņotos kolēģus.

Avoti:

media.uow.edu.au
nature.com
rsnr.royalsocietypublishing.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.