Atklājumi.lv

Franču paleontologi paziņo par 20 miljonu gadu sena pērtiķa galvaskausa atradumu Ugandā

Ugandas un Francijas zinātnieki 2.augustā paziņoja, ka tiem izdevies atrast līdz šim senāko labi saglabājušos pērtiķa galvaskausu, kura vecumu tie lēš uz 20 miljoniem gadu.

Ugandas un Francijas zinātnieki 2.augustā paziņoja, ka tiem izdevies atrast līdz šim senāko labi saglabājušos pērtiķa galvaskausu, kura vecumu tie lēš uz 20 miljoniem gadu.

Galvaskausu pētnieki atraduši 18.jūlijā pustuksnešainā nabadzīgā un pavisam nesen vēl cilšu konfliktu plosītajā Karamoja reģionā Ugandas ziemeļaustrumos, meklējot fosīlijas izdzisuša vulkāna nogulumos. "Šī ir pirmā reize, kad izdodas atrast tik pilnīgu šāda vecuma pērtiķa galvaskausu. Tā ir ļoti nozīmīga fosīlija," preses konferencē teica Parīzes College de France paleontologs Martins Pikfords.

Pikfords pastāstīja, ka pēc sākotnējās atraduma izpētes viņi uzskatot, ka pērtiķis nāves brīdī bijis aptuveni 10 gadu vecs kokos dzīvojošs augēdājs ar mūsdienu šimpanzei atbilstoša izmēra galvaskausu un paviāna lieluma smadzenēm.

Savukārt Pikforda kolēģe Francijas Dabas vēstures muzeja profesore Bridžita Senū teica, ka galvaskauss tiks nogādāts izpētei Parīzē un aptuveni pēc gada to atdos atpakaļ Ugandai.

Ugandas Tūrisma, dabas un kultūras mantojuma ministrijas pārstāvis, pēc "Reuters" teiktā, paziņoja, ka galvaskauss piederējis mūsdienu pērtiķu - hominīdu attālam brālēnam. Te nu jāpiezīmē, ka par atraduma taksonomisko jeb klasifikācijas piederību pēc tā publikācijas noteikti vēl tiks lauzts ne viens vien šķēps.

Tagadējie hominīdi, kuru dzimtā ietilpst cilvēks un lielie pērtiķi - orangutani, gorillas, šimpanzes - pēc ģenētiķu pētījumiem izveidojās, kad pirms aptuveni 14 miljoniem gadu no kopējā pirmsenča atdalījās orangutani, pirms aptuveni 7 miljoniem gadu - gorillas, bet paši pēdējie, kā šobrīd uzskata, pirms aptuveni 5-6 miljoniem gadu no cilvēka senčiem nozarojās šimpanzes. Tomēr šiem skaitļiem ir ne mazums oponentu, īpaši jau paleoantropologu vidū, kuri uzskata, ka tie nav ticami, kamēr negūs apstiprinājumu ar fosīlijām. Turklāt atsevišķas fosīlijas sniedz liecības, ka, piemēram, gorillu nodalīšanās varētu būt senāka, notikusi līdz pat 10 miljonu gadu atpakaļ. Diemžēl Āfrikas lielo pērtiķu fosīlijas izdodas uziet ļoti reti, tik maz, ka pirms kāda laika pat izveidojās teorija, ka kopējais hominīdu sencis savulaik Āfrikā pirms 7-12 miljoniem gadu izmiris, bet kāda to daļa migrējusi uz Eiropu un Āziju, sadalījusies tagadējo sugu priekštečos un vēlāk atgriezušies atpakaļ Āfrikā. Šo teoriju gan apgāza pēdējā desmitgadē uzietās mūsdienu gorillām morfoloģiski līdzīgās fosīlijas Kenijā (apakšžoklis un zobi) un Etiopijā (zobi), taču kopējais par 5 miljonu gadu vecāku pērtiķu fosīliju skaits Āfrikā joprojām ir niecīgs. To skaidro ar faktu, ka pērtiķu dabiskajās dzīvotnēs mežos ir skāba augsne, kas veicina kaulu sadalīšanos, nepieļaujot skeleta atlieku pārakmeņošanos.

Tomēr Ugandapithecus major, kā sauc sugu, kurai piederēja jaunatklātais galvaskauss, dzīvoja krietni senāk pirms hominīdu nodalīšanās un zinātniekiem varēs pavēstīt daudz jauna par primātu evolūciju laika posmā pēc jaunās pasaules pērtiķu nodalīšanās, kas notika pirms aptuveni 25 miljoniem gadu un lielo pērtiķu atšķelšanās no mazajiem pērtiķiem (giboni) pirms 18 miljoniem gadu.

Augšējā attēlā: Ugandapithecus major mākslinieka skatījumā. Attēli tekstā: Ugandapithecus major fosīlijas. Publicitātes attēli.

Avots:
http://www.rte.ie