Atklājumi.lv

Paleontologi: dinozauru izmiršana bija pakāpeniska

Pēc plaši atzītas teorijas dinozauri un virkne citu dzīvnieku pēkšņi izmira krīta perioda beigās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu. Lai gan atsevišķi atradumi ASV un Ķīnā liecināja par daļas izzudušo sugu bojāejas pakāpeniskumu un dinozauru klātbūtni vēl agrajā paleocēnā, laikā pat vienu miljonu gadu pēc domātās masveida izmiršanas jeb K-T robežas, vairākums paleontologu šīs liecības uzskatīja par nepietiekamām, norādot, ka visdrīzāk tās nāk no sajauktiem ģeoloģisko periodu slāņiem. Tagad iegūti jauni, neapšaubāmi, akadēmiskā brīvpieejas tīmekļa žurnāla Palaeontologia Electronica jaunākajā numurā publicēti pierādījumi par to, ka kāda dinozauru grupa vispārējā bojāejā tomēr izdzīvoja.

Raksta autors Džeimss E. Fesets izpētījis Ojo Alamo smilšakmeņa slāņos un Animas formācijās Sanhuana upes baseinā Ņūmeksikas un Kolorādas štatos (ASV) atrastās dinozauru fosīlijas un pierāda to saistību ar paleocēna (65,5 milj.g. - 55,8 milj.g. pirms mūsdienām) nogulumiem ar palinoloģisku un paleomagnētisku datu palīdzību. Gandrīz visi Ojo Alamo smilšakmeņos atrastie palinomorfoloģiskie paraugi, arī tie, kas atradās zem dinozauru kaulu pārakmeņojumiem bija attiecināmi uz paleocēnu.

Sešās vietās veikta magnetostratigrāfija neatkarīgi no mikrofosīlijām apstiprināja Ojo Alamo kopumā, kā arī atsevišķo dinozauru atradumu vietu piederību paleocēna nogulumiem.

Nozīmīgākais Feseta sniegtais paleocēna dinozauru pierādījums ir 34 viena hadrozaura īpatņa kaulu atradums Ojo Alamo smilšakmens slānī Sanhuanas baseina dienvidu daļā. Vairāku vienviet atrastu kaulu trūkums iepriekš bija viens no galvenajiem kritiķu argumentiem par labu slāņu sajaukšanās versijai. Piedevām Fesets ģeoķīmiski izpētīja 15 Ojo Alamo slānī atrastus paleocēna mugurkaulnieku kaulus un 15 zemāk novietotā vēlā krīta perioda slāņa kaulus. Izrādījās, ka katra slāņa paraugiem ir atšķirīgs urāna un retzemju elementu saturs, kas pierāda, ka izpētītie paleocēna paraugi nav tikuši pārvietoti un mineralizējušies vietā, kur dzīvnieks miris.

Protams, jaunais pētījums neapgāž dinozauru izmiršanas faktu. Tomēr tas liks savādāk uz to paskatīties, pieļaujot dažādu notikumu scenāriju un vienlaikus sniedz netiešu apstiprinājumu kriptozoologu hipotēzēm, kas pieļauj "zudušo pasauļu" jeb izdzīvojušu dinozauru pastāvēšanu vēl nesenākā pagātnē.

Interesanti, ka tikai pirms dažām dienām citi pētnieki nāca klajā ar atklājumu, ka Čiksulabas krāteri Jukatanas pussalā izveidojušais meteors, kuram visbiežāk piedēvēja dinozauru slepkavas lomu, uz Zemes nokritis 300 000 gadu pirms K-T robežas izveidošanās. 65% tobrīd uz Zemes dzīvojošo sugu izmiršanas iemesls, uzskata zinātnieki, drīzāk varētu būt īpaši aktīva un ilgstoša vulkānu izvirdumu sērija, kuras laikā atmosfērā tika izmests milzīgs apjoms pelnu un gāzu, kas radikāli izmainīja planētas klimatu.

Attēlā: Dakotas štatā atrasta, pirms 67 miljoniem gadu mumificējušās hadrozaura ādas fragments. Publicitātes foto.

Avots:

http://palaeo-electronica.org