Atklājumi.lv

Paleontologi: zivis pacēlās gaisā 80 miljonus gadu pirms putniem

Ķīniešu paleontologi, izpētot labi saglabājušās 2009.gadā valsts DR atrastas fosīlijas, atklājuši iepriekš nezināmu, izmirušu lidojošo zivju sugu. Bēgot no plēsoņām, tā planējot pacēlusies gaisā virs viļņiem ap 80 miljoniem gadu pirms pirmo putnu parādīšanās.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka nelielās, tikai apmēram 15-16 cm garās, par Potanichthys xingyiensi nosauktās zivtiņas dzīvojušas vidējā triasā, laikā starp 235 un 242 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Šīs zivis, teikts Lielbritānijas Karaliskās zinātņu akadēmijas rakstu krājuma B daļā publicētajā ziņojumā, pieder tagad izmirušai lidojošo zivju dzimtai - torakopterīdiem. P. xingyiensi fosīlijas ir vienīgās Āzijā atrastās arhaisko lidojošo zivju liecības un vienlaikus šobrīd pašas senākās pasaulē. Līdz šim torakopterīdi bija atrasti tikai Austrijā un Itālijā, pārakmeņojumos, kas attiecināti uz 200 miljonu senu pagātni.

Vecākās mūsdienās dzīvojošo lidojošo zivju sugu senču fosīlijas atrastas tikai salīdzinoši nesenā - 65 miljonu gadu attālā pagātnē. Tas nozīmē, ka planēšana P. xingyiensi ir attīstījusies neatkarīgi, sniedzot kārtējo liecību, ka evolūcija, darbojoties līdzīgā vidē uz līdzīgiem organismiem spēj sevi atkārtot.

Potanichthys xingyiensi, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "Sjinji spārnotā zivs," lidošanai vai, precīzāk, planēšanai izmantojusi četru spārnu konstrukciju - divas ievērojami palielinātas krūšu spuras kalpojušas kā galvenie spārni, bet iegurņa spuras noderējušas par palīgspārniem jeb stabilizatoriem.

Nav iespējams noteikt attālumu, kādu gaisā spēja noplanēt triasa jūru "lidones" P. xingyiensi. Ņemot vērā šo zivju nelielo izmēru, tas diez vai bija tik iespaidīgs, kā dažu lielāko mūsdienu lidojošo zivju sugām, kas, traucoties ar ātrumu 43 jūdzes stundā (~70 km/h), var pārvarēt pat 400 metrus.

"Potanichthys un Eiropas torakopterīdiem, iespējams, ir kopīgs sencis," - teica pētījuma vadošais autors Dr. Džuanghujs Ksi (Guang-Hui Xu) no Ķīnas Zinātņu akadēmijas Mugurkaulnieku paleontoloģijas un paleoantropoloģijas institūta. "Ja Austrijas torakopterīdiem viss ķermenis ir klāts zvīņām, tad Itālijas eksemplāriem to nav nemaz," -viņš stāsta. "Savukārt potanichthys atrodas kaut kur pa vidu, iezīmējot pāreju vai trūkstošo posmu, - tam ir tikai četras zvīņu rindas, kas stiepjas līdz pat astei."

"Potanichthys atklāšana ļauj paplašināt torakopterīdu stratigrāfisko izplatību no vēlā līdz vidējam triasam, kas papildina mūsu zināšanas par ekoloģisko daudzveidību Paleoteta (Palaeotethys) okeānā drīz pēc Lielās izmiršanas perma perioda beigās pirms 250 miljoniem gadu, kad gāja bojā aptuveni 95% no jūras dzīvniekiem," - papildina raksta līdzautors, Pekinas universitātes pētnieks Dr.Kedžings Gao (Keqing Gao). "Šis atklājums atbalsta hipotēzi, saskaņā ar kuru jūras ekosistēmas pēc perma-triasa katastrofālās pārejas atjaunojās straujāk nekā tika uzskatīts iepriekš."

Augšējā attēlā: P. xingyiensi izskata rekonstrukcija mākslinieka Feiksianga Vu (Fei-Xiang Wu) skatījumā. Publicitātes attēls.

Avots:
Guang-Hui Xu et al. A new stem-neopterygian fish from the Middle Triassic of China shows the earliest over-water gliding strategy of the vertebrates. Proc. R. Soc. B, published online before print October 31, 2012.