Atklājumi.lv

Kanādā atrod neticami bagātīgu kembrija fosiliju atradni

Kanādiešu paleontologi Klinšu kalnos uzgājuši vietu, kas sevī slēpj pārsteidzoši daudz pagātnes liecību par kembrija periodā mītošajiem organismiem – tā vēsta zinātniskajā žurnālā „Nature Communications" š.g. 14. februārī publicēts raksts.

Toronto universitātes pētniekiem paleontologa Džīna-Bernarda Karona (Jean-Bernard Caron) virsvadībā izdevies netālu no slavenās Bērdžisa kalna šīfera iegulu (Burgess Shale) fosiliju atradnes atklāt teritoriju, kur vēl neredzētā daudzveidībā atrodamas kembrija perioda vidusdaļas fosilijas.

Kembrijs ir senākais paleozoja ēras periods, kas ilga aptuveni no 541 miljona līdz pat 485 miljoniem gadu pirms mūsu ēras. Salīdzinoši var teikt, ka dinozauri Zemi apdzīvoja vēl pavisam nesen - dinozauru izmiršana notika tikai pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, kas ir 476 miljonus gadu jeb 8 reizes vēlāk nekā kembrija perioda sākums.

Kembrija periods tiek uzskatīts par „dzīvības eksplozijas" laiku, jo, uzlabojoties vides apstākļiem, sākās strauja organiskās pasaules attīstība. Paleontologu pētījumi pierādījuši, ka faunā kembrija laikā dominēja trilobīti – pirmatnējie posmkāji, kas mitinājās jūrās. Tiek uzskatīts, ka trilobītu dominancei faunā bija ļoti liela nozīme, jo tie kultivēja baktērijas, kas jūras gultnes sulfīdiem pārbagāto vidi padarīja vieglāk apdzīvojamu. Plaši sastopami bija arī sūkļi, foraminīferas, arheociāti un citi pirmatnējās faunas pārstāvji. Visi dzīvie organismi mita ūdens vidē - līdz pirmo augu „iznākšanai uz sauszemes" bija atlikuši vēl vairāki desmiti miljoni gadu.