Atklājumi.lv

Pēc 164 gadiem atrasta milzu bruņurupuča fosilijas trūkstošā daļa

2014.gada martā paleontoloģijas pasauli pārsteidzis negaidīts atklājums – amerikāņu pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā pierāda, ka 2012.gadā izdevies uziet trūkstošo fragmentu milzu bruņurupuča kaulam, kura pirmā daļa tika atrasta pirms vairāk nekā 160 gadiem.

Līdz šim paleontologu vidū valdīja uzskats, ka uz Zemes virsas nonākušās fosilijas, kas atrodas tiešā Saules staru un citu vides faktoru ietekmē, sadēd relatīvi ātri – visbiežāk pāris gadu laikā; retos gadījumos pāris desmitgadēs, ja sairšanu veicinošo faktoru intensitāte ir zema. Tagad, pateicoties kāda amerikāņu paleontologa-amatiera palīdzībai, šo pieņēmumu nāksies atzīt par novecojušu un neatbilstošu lauka pētījumu rezultātiem.

Amatierpaleontologs Gregorijs Harpels (Gregory Harpel), trūkstošās bruņurupuča fosilijas atradējs, brīvajā laikā nodarbojas ar seno haizivju zobu fosiliju meklēšanu.

Kādā 2012.gada rudens nedēļas nogalē Harpels, kā ierasts, bija devies seno haizivju zobu fosiliju meklējumos Monmautas apgabalā (ASV), kad pēkšņi, netālu no ūdensteces, kur atradās viņa parastā izpētes zona, vīrietis pamanījis zemē kādu neparastu veidojumu, kas sākotnēji atgādinājis akmeni. Harpels atradumu pacēlis un uzreiz sapratis, ka tas ir nevis akmens, bet gan paliela izmēra fosilija. Precīzai atraduma identificēšanai paleontoloģijas entuziastam trūcis zināšanu, tādēļ fosiliju viņš nogādājis Ņūdžersijas muzejā, kur tā nonāca muzeja pētnieku Džeisona Šīna (Jason Schein) un Deivida Parisa (David Parris) rokās. Abi pētnieki pēc īsas apspriedes konstatēja, ka atrastā fosilija ir izmēros liela bruņurupuča augšdelma kauls.