Atklājumi.lv

Hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromu, iespējams, izraisa svina piesārņojums vidē

Jau iepriekš bija zināms, ka saindēšanās ar augstas koncentrācijas svinu saturošām vielām, piemēram etilēto benzīnu, var izsaukt hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromam raksturīgas izpausmes. Tomēr jaunākie pētījumi ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka šos traucējumus var izraisīt arī tā dēvētais fona piesārņojums.

Hiperaktivitāte un uzmanības deficīta sindroms (HUDS) ir viens no izplatītākajiem bērnu un pieaugušo mentālās attīstības traucējumiem, kas skar visai lielu iedzīvotāju grupu, pēc dažiem aprēķiniem līdz pat 10% no populācijas. Redzamākie HUDS simptomi ir nepietiekama koncentrēšanās spēja, uzmanības piesaistes zudums, impulsivitāte, hiper un hipoaktivitāte, uztveres un runas traucējumi, kā arī asociāla uzvedība, t.sk. iegrimšana atkarībās. HUDS slimnieki rada sociālas problēmas, kas apgrūtina viņu pašu, piederīgo un citu cilvēku dzīvi. Bieži vien to novēršana vai ierobežošana prasa ievērojamu materiālo līdzekļu ieguldījumu - ASV vien, saskaņā ar portālā news-medical.net 2005.g. publicētu informāciju, šiem mērķiem gadā iztērējot ap 77 miljardu dolāru.

Par spīti tam, ka HUDS tiek pētīts jau aptuveni 100 gadus, zinātniekiem joprojām nav vispāratzīta viedokļa par tā cēloņiem un mehānismu. Atsevišķi autori pat apšauba, ka HUDS ir saistāms ar vienu un to pašu, visiem šādi diagnosticētajiem pacientiem identu medicīnisku slimību, uzskatot, ka psihologi un psihiatri bieži zem HUDS "lietussarga" nepamatoti pastumj pārāk atšķirīgus uzvedības traucējumus. Mērenāku uzskatu paudēji atzīst HUDS klīniskos (statistiskos, grupām noteiktos) pierādījumus, taču norāda, ka nepieciešams izstrādāt labākus diagnostikas kritērijus praktiskam pielietojumam katra atsevišķā bērna gadījumā. Savukārt neirostimulantu izmantošana HUDS terapijā ir vēl pretrunīgāka. Kā zināms, to farmakoloģiskā iedarbība ir gandrīz identiska kokaīna un amfetamīnu ietekmei uz organismu. Tā, piemēram, 2009. g. 26. janvārī Amerikas Pediatru akadēmijas žurnāls "Pediatrics" publicēja 49 randomizētu, dubultaklo, placebo kontrolētu pētījumu metaanalīzes rezultātus, kas pierādīja, ka tādi HUDS terapijā izmantoti preparāti kā Ritalin (ražo Novartis) un Adderall XR (Shire) bērniem izraisa šausmu pilnas halucinācijas un ar tām saistītas psihozes/mānijas.

Cēloņu skaidrojumā galvenās hipotēzes ir ģenētiskā iedzimtība un ārējie (vides) faktori. Literatūrā, saistībā ar iedzimtības izraisītu HUDS, cirkulē skaitlis 75%, taču tam, šķiet, nav nekāda zinātniska pamatojuma. Tomēr pat pieņemot, ka minētā aplēse ir atbilstoša reālajai situācijai, pāri paliek liela daļa - 30% - kuru saslimšanai meklējami citi cēloņi. Saskaņā ar diviem pētījumiem, uz kuriem izdevumā "Current Directions in Psychological Science" šī gada februārī publicētā rakstā atsaucas Oregonas Veselības un Zinātnes universitātes psihiatrijas, pediatrijas un uzvedības neirozinātnes profesors dr. Džūels Naigs (Joel Nigg), galvenais vides faktors, kas ierosina HUDS varētu būt sen pazīstamais neirotoksīns - svins.

Lai arī svina izmantošana ražojumos no kuriem tas var viegli nonākt cilvēka organismā - automašīnu degvielā un krāsās - lielākā daļā attīstīto valstu nu jau vairāk kā 20 gadu ir aizliegta vai stingri ierobežota, tomēr tas ir palicis ūdenī, augsnē, putekļos, daudzu joprojām ražotu rūpniecisku izstrādājumu, tai skaitā bērnu rotaļlietu un pat saldumu (!!!) sastāvā, gadu gaitā izveidojot visuresošu fona piesārņojumu, kura pēdas, kā norāda Naigs, atrodamas faktiski katra šodienas amerikāņu bērna asinīs. Turklāt katram sestajam mazulim, saskaņā ar ASV Toksisko vielu un slimību reģistra datiem svina līmenis ir uzlūkojams kā paaugstināts. Atzīmējams, ka vienāds svina daudzums bērnus ietekmē vairākas reizes stiprāk nekā pieaugušos - metabolisku un fizioloģisku atšķirību rezultātā bērni organismā uzņem 30%-40% svina, kamēr pieaugušie tikai 5%-15%. Šo apstākli summējot ar toksiskās vielas, iespējams, izraisītajiem neatgriezeniskajiem smadzeņu attīstības traucējumiem (daļai HUDS slimnieku konstatēts samazināts smadzeņu apjoms) kļūst saprotams, kāpēc svina piesārņojums jāuzlūko kā ļoti nopietna problēma.

Pirmajā no minētajiem pētījumiem zinātnieki salīdzināja HUDS diagnosticētus bērnus ar kontrolgrupu un konstatēja, ka bērniem, kas cieš no HUDS asinīs ir par ASV vidējo (1 μg/dL) nedaudz augstāks svina līmenis. Tomēr šajā pētījumā izdevās atrast sakarību tikai starp paaugstināto svina līmeni asinīs un hiperaktivitātes/impulsivitātes simptomiem. Atbilstība starp svina līmeni un uzmanības traucējumiem netika novērota. Toties otrajā pētījumā izdevās novērot redzamu saistību gan starp svina daudzumu bērnu asinīs, gan vecāku un skolotāju izdarīto HUDS simptomu izpausmju novērtējumu, kas iekļāva kā hiperaktivitāti, tā nespēju ilgstoši vērst uzmanību uz kādu atsevišķu lietu vai parādību. Abos pētījumos rezultāti nebija atkarīgi no tādām iespējamām blakus ietekmēm kā dalībnieku IQ rādītājs, ģimenes ienākumu līmenis, rase vai mātes smēķēšana grūtniecības laikā.

Naigs piedāvā šādu svina un HUDS cēlonības saikni: svins piesaistās neironu receptoriem smadzeņu pieres daļas garozā un dziļākajos slāņos, kur ietekmē normālu gēnu translācijas gaitu, tos izslēdzot vai neļaujot aktivizēties. Rezultātā tiek traucēta šo smadzeņu apgabalu attīstība un darbība, kas galaiznākumā izpaužas gan kā pataloģiskas novirzes, gan kā HUDS raksturīgie mentālie traucējumi. Precīzs zema līmeņa svina daudzuma ilgstošas iedarbības mehānisms smadzenēs ir viens no Naiga vadītās laboratorijas turpmāko pētījumu objektiem.

Ņemot vērā, ka svina piesārņojums, kā pierādījās nesen veiktā dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku asinsainas izpētē ir aktuāla problēma arī Latvijā, vecākiem, īpaši tiem, kas dzīvo lielajās pilsētās, ostu, rūpnīcu un maģistrāļu tuvumā būtu ieteicams sekot amerikāņu paraugam un visiem bērniem veikt regulāru svina līmeņa pārbaudi asinīs. Katrā ziņā, gadījumā, ja bērnam parādās HUDS raksturīgie simptomi, šādai analīzei vajadzētu būt pirmajam solim, lai apstiprinātu vai izslēgtu šī smagā metāla iespējamo lomu slimības attīstībā.

Attēls: catholics.org

Avoti:

medicalnewstoday.com
psychologicalscience.org

Vairāk par HUDS: Joel T. Nigg. What causes ADHD?: understanding what goes wrong and why

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.