Atklājumi.lv

Atklāts smadzeņu receptors, kas pusaudžiem pubertātes vecumā apgrūtina jaunu valodu apguvi

Kā pierādīts vairākos pētījumos, padsmitniekiem, līdz ar pubertātes iestāšanos ievērojami samazinās spējas apgūt jaunas valodas un tādas telpiskās prasmes kā, piemēram, video spēļu vadību. Nesen žurnālā "Science" publicētā rakstā šī parādība tiek saistīta ar receptoru alpha4-beta-delta GABA, kas pubertātes laikā pastiprināti sāk veidoties hipokampā - smadzeņu daļā, kura atbildīga par mācīšanos un atmiņu.

Periodā pirms pubertātes šis receptors sintezējas nelielā daudzumā un bērna spējas apgūt svešvalodas ir vislielākās. Pēc tam alpha4-beta-delta koncentrācija pieaug un rezultātā samazinās smadzeņu kairināmība, kas ietekmē gan valodu apgūšanu, gan telpiskās informācijas atcerēšanos. Interesanti, ka šis tomēr nav vienvirziena process - pētījuma autore, Bruklinas SUNY Downstate Medicīnas skolas profesore dr. Šerila Smita atklājusi, ka mācīšanās traucējumus var novērst ar stresa steroīda 3alpha,5[alpha]beta-THP jeb alopregnanolona palīdzību, kas neitralizē alpha4-beta-delta negatīvo ietekmi. Tātad pusaudžiem mērena stresa deva ir vitāli nepieciešama noteiktu prasmju apguves nodrošināšanai. Kā norāda dr. Smita, atklājums varētu ierosināt jaunu stratēģiju izstrādi mācību kvalitātes uzlabošanai un motivācijas veicināšanai vidusskolās. Tāpat pētniece pieļauj, ka nākotnē varētu tikt izstrādāti medikamenti iemācīšanās spēju uzlabošanai post-pubertātes vecuma cilvēkiem ar mācību materiāla apguves traucējumiem.

Protams, lai nonāktu līdz medikamenta izstrādei vispirms būs nepieciešami pētījumi ar cilvēkiem - šajā rakstā aprakstītais atklājums, kā tas saprotamu iemeslu pēc notiek vairumā mūsdienu neirozinātnieku eksperimentu, izdarīts par modeļorganismiem izmantojot peles.

Jaunais atklājums ir turpinājums Smitas darbam stresa hormonu izpētē. 2007. g. zinātniece, kopā ar kolēģiem noskaidroja, ka alopregnanolons, kas normāli izdalās kā organisma atbildes reakcija uz stresu, jauniešiem pubertātes vecumā darbojas pilnīgi otrādi nekā pieaugušajiem vai jaunākiem bērniem. Ja pieaugušos THP ietekmē nomierinoši, tad pusaudžiem šis hormons palielina hipokampa aktivitāti. Tieši ar šo fizioloģisko īpatnību, kas starp citu ļoti labi atbilst plaši izplatītajam apzīmējumam "hormonu vētras", uzskata Smita, varētu skaidrot pusaudžu garastāvokļa pēkšņās izmaiņas.

Attēls: Edvarda Munka darba "Pubertāte" (1895.) fragments.

Avoti:

http://www.downstate.edu
http://www.ncbi.nlm.nih.gov 

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.