Atklājumi.lv

Guļot mazāk par sešām stundām, izmainās simtiem gēnu darbība

Pietiekami ilgs miegs ir svarīgs priekšnoteikums labas veselības saglabāšanai. Tas zināms jau sen. Tagad britu zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka regulārs miega trūkums izmaina daudzu, organisma darbībai svarīgu procesu kontrolējošu gēnu darbību, kas, iespējams, var izraisīt tādas saslimšanas kā diabētu, aptaukošanos un depresiju.

Veicot testu, kurā laboratorijas apstākļos vairāki cilvēki vienu nedēļu pēc kārtas gulēja mazāk par sešām stundām diennaktī, atklājās, ka jau pēc salīdzinoši tik īsa laika viņiem radušās būtiskas gēnu darbības izmaiņas. Miega trūkums bija ietekmējis vairāk nekā 700 gēnu, no kuru aktivitātes atkarīga korekta imūnsistēmas, metabolisko reakciju un miega-nomodas cikla darbība, kā arī adekvāta ķermeņa atbilde uz stresu. Raksts par pētījumu publicēts izdevuma PNAS š.g. 19. marta numurā.

Kopā pētījumā bija iesaistīti 26 cilvēki - 14 vīrieši un 12 sievietes. Visi dalībnieki piedalījās brīvprātīgi, bija veseli, vecumā no 23 līdz 31 gadam. Dalībnieki eksperimentam speciāli ierīkotās telpās pavadīja katrs 12 dienas, tās sadalot divos piegājienos. Pirmajā reizē viņi vienu nedēļu pēc kārtas gulēja 10 stundas naktī. Otrajā piegājienā tie paši cilvēki naktī varēja pavadīt gultā tikai 6 stundas. Katras nedēļas beigās viņiem bija jāpavada nomodā diena un nakts, bez miega pavadot no 39 līdz 41 stundai. Izmantojot elektroencefalogrāfu, pētnieki noteica, ka tie dalībnieki, kuriem atrašanās laiks gultā bija noteikts 10 stundas, vidēji miegā pavadīja 8,5 stundas, bet tie, kuriem ļāva būt gultā tikai 6 stundas, gulēja aptuveni 5 stundas un 42 minūtes.

Dalībniekiem katru dienu tika ņemtas asins analīzes un noteikta gēnu aktivitāte. Tiem, kuru miegs bija pārāk īss, 444 gēnu darbība bija samazināta, bet 267 gēni bija aktīvāki, nekā tiem, kas gulēja ilgāk. Izmaiņas metaboliskajās norisēs iesaistītos gēnos var izraisīt diabētu, bet traucējumi iekaisuma procesu regulācijā - ietekmēt sirds slimību attīstību. Tāpat miega trūkums ietekmēja gēnus, kas saistās ar stresu un novecošanu.

Visai ievērojami nepietiekams miegs ietekmēja arī ķermeņa bioloģisko pulksteni pārvaldošos gēnus, kas ļauj domāt, ka miega traucējumi molekulārā līmenī iedarbina atgriezenisko saiti, kura tos ar laiku tikai pasliktina. Testi rādīja, ka cilvēkiem, kuri naktī gulēja vidēji 8,5 stundas, 24 stundu ciklā pieauga un kritās aptuveni 1855 gēnu aktivitāte. Tajā pat laikā, tiem, kas cieta no miega trūkuma, 400 no šiem gēniem vispār pārstāja darboties cikliskā režīmā. Pārējiem 1455 gēniem cikliskā aktivitāte, saistībā ar bioloģisko pulksteni saglabājās, taču samazinājās svārstību diapazons.

"Mēs bijām pārsteigti," ka salīdzinoši mērens miega laika saīsinājums var izsaukt tādas izmaiņas," teica pētījuma vadītājs, Sarejas universitātes Miega pētniecības centra profesors Derks-Jans Dīks. "Tas pierāda, ka miega traucējumi vai tā nepietiekams ilgums mums nodara ko vairāk kā tikai nogurdina."

Iepriekš veikti miega traucējumu pētījumi, Dīks norāda, ļāva secināt, ka cilvēkiem, kuri naktī guļ mazāk par piecām stundām, kopumā ir par 15% lielāks risks nomirt nekā tiem, kuri guļ ilgāk. Kādā Lielbritānijas strādnieku vidū veiktā aptaujā vairāk nekā 5% respondentu atbildēja, ka naktī neguļ ilgāk par 5 stundām. Cita, ASV veikta, 2010.g. publicēta aptauja, savukārt, liecina, ka aptuveni 30% cilvēku miegs nav garāks par sešām stundām.

Šī pētījuma ietvaros zinātnieki nenoskaidroja, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai miega traucējumu izmainītā gēnu darbība atjaunotos normālā režīmā. To profesora Dīka komanda plāno veikt nākošajos eksperimentos. Zinātnieki šobrīd arī nevar droši pateikt, vai novērotās izmaiņas ir tikai nekaitīga īstermiņa atbildes reakcija uz miega trūkumu, ķermeņa adaptācija šādam režīmam, jeb tās tomēr vērtējamas kā veselību apdraudoši procesi.
Zinātnieki gan uzsver, ka pētījuma rezultātus nevar vispārināt un nekādā gadījumā par kādām iespējamām veselības problēmām nevajag uztraukties tiem cilvēkiem, kuri naktī guļ sešas vai mazāk stundas, taču pamostas mundri un spēkpilni.

Attēls: tumblr.com.

Avots:

Carla S. Möller-Levet, Simon N. Archer, Giselda Bucca, Emma E. Laing, Ana Slak, Renata Kabiljo, June C. Y. Lo, Nayantara Santhi, Malcolm von Schantz, Colin P. Smith, and Derk-Jan Dijk. Effects of insufficient sleep on circadian rhythmicity and expression amplitude of the human blood transcriptome. PNAS March 19, 2013 vol. 110 no. 12 E1132-E1141 doi: 10.1073/pnas.1217154110

Etiķetes:{tortags,846,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.