Atklājumi.lv

Austrālijā atklāts neparasts minerāls - putnizīts

Neskatoties uz rūpīgo zinātnieku darbu vairāku gadsimtu garumā, dabas daudzveidība joprojām turpina pārsteigt. Šī patiesība vēlreiz apstiprinājusies Austrālijā, kur starptautiskai zinātnieku komandai Adelaidas universitātes (Austrālija) profesora Pītera Eliota (Peter Elliott) vadībā izdevies identificēt jaunu minerālu putnizītu (putnisite). Minerāls atrasts atsegumā Austrālijas rietumdaļā, Kovena (Cowan) ezera krastā netālu no Norsmenas pilsētas.

Raksts par mineralogu jaunatklājumu publicēts žurnāla „Mineralogical Magazine” 2014.gada aprīļa numurā.

Kopumā līdz šim uz Zemes apzināti aptuveni 4000 dažādi minerāli. Lielākā daļa no tiem pēc ķīmiskā sastāva iedalāma radniecīgās grupās ar citiem minerāliem vai vismaz tiem atrodami līdzinieki sintētisko savienojumu vidū, taču austrāliešu pētnieku jaunatklātais minerāls putnizīts neiekļaujas nevienā līdz šim zināmā minerālu sistemātiskā iedalījuma klasē. 

Putnizīts ir mīksts - pēc Mosa skalas tā relatīvā cietība ir 1,5-2 (salīdzinājumam – cietākā zināmā minerāla dimanta cietība ir 10, savukārt mīkstākā minerāla talka - 1; minerālus, kuru cietība pēc Mosa skalas nepārsniedz 2,5 ir iespējams ieskrāpēt ar cilvēka nagu). Putnizīta blīvums ir aptuveni 2,20 g/cm3.

Jaunatklātais minerāls atrasts vulkāniskas izcelsmes iežos atsevišķu, nelielu kubveida kristālu veidā, kuru diametrs nepārsniedz 0,5 mm.

Putnizīts ir caurspīdīgs ar violetu pamatkrāsu, taču atkarībā no gaismas krišanas leņķa tā krāsa variē no gaiši violetas līdz pat gaiši pelēkzilai. Putnizītam piemīt spēja atstāt rozīgas nokrāsas švīkas uz dažādām virsmām. Mineralogu veikto analīžu rezultātā noskaidrots, ka minerāls sastāv no plaša un neparasta ķīmisko elementu sajaukuma. Tā sastāvā atrodams gan stroncijs (Sr), gan kalcijs (Ca), gan hroms (Cr), sērs (S), ogleklis (C), skābeklis (O) un ūdeņradis (H). Zinātnieku definētā putnizīta ķīmiskā formula ir SrCa4Cr83+(CO3)8SO4(OH)16•25H2O).

Jaunais minerāls atrasts kalnrūpniecības derīgo izrakteņu izpētes laikā. Tā kā lauka apstākļos atradumu identificēt neizdevās, minerāla kristāli tālākai izpētei tika nodoti Austrālijas zinātnes aģentūrai „Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation” un Adelaidas universitātes profesoram doktoram Pīteram Eliotam un viņa komandai. Pētniekiem kopdarbā izdevies definēt minerāla galvenās īpašības un noskaidrot, ka neparastais kalnrūpniecības atradums ir zinātnes pasaulei līdz šim nezināms.

Atrasto minerāla kristālu izpētei tikai izmantoti rentgena stari, kas pētniekiem deva iespēju noteikt tā ķīmiskās un fizikālās īpašības, neskatoties uz atrasto kristālu nelielo izmēru.

Jaunatklātais minerāls nosaukts par godu nopelniem bagātajiem mineralogiem Endrjū un Kristīnai Putnis (Andrew and Christina Putnis). Abi zinātnieki savas profesionālās karjeras laikā izstrādājuši lielu skaitu mineraloģijas pētījumu, to skaitā pētījumus par minerālu mikrostruktūru evolūciju un sadalīšanos, kā arī uzrakstījuši vairākas grāmatas.

Pagaidām nav zināms, cik lieli putnizīta krājumi pasaulē ir pieejami un kādi varētu būt tā potenciālie praktiskie pielietojumi, taču, kā izteicies pētījuma vadītājs Pīters Eliots, viens ir skaidrs - daba jaunus un neparastus ķīmiskos savienojumus spēj izdomāt daudz veiklāk un atjautīgāk nekā pētnieki laboratorijā.

Attēls: cdn4.sci-news.com Autors: P.Eliots.

Avoti:

adelaide.edu.au
en.wikipedia.org/wiki/Putnisite

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.