Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pirmais starpzvaigžņu ceļojums nenotiks ātrāk par 2200. gadu

Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Ņemot vērā to, kādā ātrumā astronomi atklāj jaunas planētas ap tuvām un tālām zvaigznēm, šis ir ļoti nopietns jautājums. Daudzi uzskata, ka līdz Zemei līdzīgas planētas atklāšanas brīdim nav ilgi jāgaida. Kad tas notiks, aizsāksies diskusija par iespēju šo planētu apciemot.

Lielākā problēma, nenoliedzami, ir attālums. Jau agrāk zinātnieki ir pētījuši dažādus faktorus, kas ierobežo mūsu iespējas šķērsot daudzu gaismas gadu lielos ceļa posmus. Viens no šādiem faktoriem ir ātrums, otrs - ceļojuma izmaksas.

Aplūkojot tendences un ātrumu, ar kādu mainās šie faktori, var tos prognozēt un noteikt, kad būs iespējamas pirmās starpzvaigžņu misijas. Līdz šim visi pētījumi ir snieguši ne pārāk iepriecinošu atbildi uz šo jautājumu. Ceļojums uz citām zvaigznēm nenotiks ātrāk kā pēc dažiem gadsimtiem.

Millis "vērsim" pieķērās no citas puses. Viņš analizēja starpzvaigžņu misijām nepieciešamo enerģijas patēriņu. Aplūkojot enerģijas ražošanas jaudas pieaugumu un ekstrapolējot to nākotnē, Millis noteica, kad būs pieejams nepieciešamais enerģijas daudzums, lai notiktu pirmais starpzvaigžņu ceļojums.

Lai varētu veikt aprēķinus, Millis ņēma vērā enerģijas daudzumu, kādu ASV patērējusi vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu startiem pēdējo 30 gadu laikā, un izteica to daļās no kopējām valsts enerģijas rezervēm. Viņš pieņēma, ka kosmiskajiem lidojumiem, jo īpaši starpzvaigžņu ceļojumam, nākotnē tiks izlietota tāda pati daļa no valstī saražotās enerģijas. Tad viņš noteica, cik daudz enerģijas patērētu divu tipu misijas.

Pirmās misijas gadījumā kosmosā dosies 500 cilvēku kolonija. Ceļojums ir vienvirziena. Uz vienu cilvēku tiek rēķinātas 50 tonnas nepieciešamo resursu, kā arī 1000 W enerģijas. Millis aprēķināja, ka šādam kuģim nepieciešami 1018 džouli enerģijas degvielas veidā, kas ir salīdzinoši tuvs lielums vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa startā patērētajiem 1013 džouliem.

Otra misija ir automatizētas zondes ceļojums uz 4 gaismas gadu attālo Centaura Alfu. Ceļojums ilgtu 71 gadu. Šāds kuģis būtu vismaz trīskārt mazāk masīvs nekā kolonizatoru kuģis. Nav grūti iedomāties, ka tāds kuģis patērēs mazāk enerģijas.

Tas tā tiešām būtu, ja Millis šai misijai nebūtu izveidojis vēl vienu nosacījumu. Tam ir ne tikai jāpaātrinās, bet arī jābremzē. Interesanti, ka kolonizatoru kuģim šādas prasības nav izvirzītas.

Skaitļi dramatiski mainās. Millis aprēķināja, ka zondes nosūtīšanā tiks patērēti 1019 džouli.

Kad cilvēces rīcībā būs šādi resursi? Ne ātrāk kā 2196.gadā atklāj Millis veiktā analīze. Iespējams, ka pavisam drīz mēs spēsim atklāt un palūkoties uz citām, Zemei līdzīgām planētām, bet neviens no mūsdienās dzīvojošajiem nepieredzēs, kā, dzinējiem rēcot, paceļas pirmā kolonizatoru raķete.

Citiem vārdiem sakot, mēs esam ieslodzīti! Vai arī tu tā domā?

MIT Technology Review

Raksts pārpublicēts no starspace.lv

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.