Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pirms 55 gadiem cilvēku palaists kosmiskais aparāts pirmo reizi aplido apkārt Saulei

Detaļas
Publicēts 02 Janvāris 2014
Autors Atklajumi.lv

1959.g. 2. janvārī, Mēness izpētes programmas ietvaros, PSRS no Baikonūras kosmodroma palaida kosmosā "Luna-1" - pirmo kosmisko aparātu, kas palidoja garām mūsu planētas pavadonim un ieņēma heliocentrisku orbītu.

"Luna-1" uzdevums bija veikt zinātniskus eksperimentus Zemes atmosfēras augšējos slāņos; izmantojot magnetometru, Geigera skaitītāju, scintigrāfu, mikrometeorītu detektoru, radioraidītāju un telemetrijas ierīci, izpētīt Mēnesi un tad ietriekties tā virsmā, nogādājot tur PSRS ģērboni.

3.janvārī, atrodoties 119,500km attālumā no Zemes, no "Luna-1" tika izlaists 1kg nātrija gāzes. Kosmiskajā telpā nonākusī gāze izkārtojās oranži spīdošā, komētu atveidojošā mākonī, kas bija redzams virs Indijas okeāna. Eksperiments tika veikts, lai novērotu, kādas īpašības gāzei piemīt atklātā kosmosā.

Tomēr aparāta liktenis bija savādāks nekā konstruktoru ieplānotais - kontroles centra programmēšanas kļūdas dēļ "Luna-1" palaišanas raķetes pēdējā posma degviela tika sadedzināta ne tajā laikā, kad bija paredzēts un rezultātā aparāts 5900km attālumā palidoja garām Mēnesim, izrāvās no Zemes gravitācijas lauka un galarezultātā kļuva par Saules pavadoni, kura orbīta tagad atrodas starp Zemi un Marsu.

Ceļojot caur van Allena radiācijas joslu, kas atrodas Zemes magnētiskajā laukā, "Luna-1" scintigrāfs tās ārējā joslā konstatēja nelielu skaitu augsti enerģētiskas daļiņas. Tāpat aparāts pirmo reizi novēroja Saules vēja - no zvaigznes izmestu, lādētu jonizētas plazmas daļiņu - plūsmu. Vēl "Luna-1" nodibināja pirmos radiosakarus ar Zemi no attāluma, kas lielāks par 500 000 km un ar tā palīdzību tika secināts, ka Mēnesim nav savs magnētiskais lauks ("Chandrayaan-1" noteica, ka Mēnesim tomēr ir ļoti vājš magnētiskais lauks, taču to neveido ģeodinamiskie procesi kā tas ir Zemei, bet kristālisko iežu magnetizācija, kas, domājams, izveidojusies pavadoņa jaunībā).

Ieguvumi no nevilšus radušās kļūdas, kā redzam, zinātnei bija daudz. Tomēr politiskais uzdevums, - iezīmēt Mēness virsmu ar PSRS regālijām - nebija izpildīts. Ar septīto piegājienu (neveiksmīgi bija arī pieci iepriekšējie mēģinājumi, kas tika izdarīti pirms "Luna-1") 1959.g. 13.septembrī to beidzot paveica nākošais PSRS palaistais Mēness aparāts - "Luna-2".

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.Brīvpieejas materiāls.