Atklājumi.lv

TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā

NASA zinātnieki, izmantojot Spitzer teleskopu, atklājuši lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām, kas riņķo ap vienu zvaigzni. Sistēmā ietilpst 7 planētas. Par to, ka atklātas 3 Zemei līdzīgas planētas, zinātnieki žurnālā Nature ziņoja 2016.gada maijā. Pārējo 4 planētu atklāšana žurnālā Nature izziņota šī gada februārī. Jaunatklātā planētu sistēma sniedz pagaidām lielākās iespējas dzīvības meklēšanā ārpus Saules sistēmas. 

Līdz ar pēdējo 4 eksoplanētu (planētas, kas atrodas ārpus mūsu Saules sistēmas, tātad arī jaunatklātās Zemes līdzinieces, zinātnes pasaulē pieņemts dēvēt par eksoplanētām), atklāšanu zinātnieki ir uzstādījuši jaunu rekordu – visvairāk apdzīvojamās zonas planētas, kas riņķo ap vienu zvaigzni ārpus Saules sistēmas.

Eksoplanētu sistēmu zinātnieki nodēvējuši par TRAPPIST-1 par godu Transiting Planets and Planetesimals teleskopam (Transiting Planets and Planetesimals Small Telescope) Čīlē, ar kuru 2016.gadā atklātas pirmās sistēmas planētas.

Jaunais atklājums – nozīmīgs puzles gabaliņš ārpuszemes dzīvības meklējumos

Zinātnieki uzskata, ka uz visām 7 Zemei līdzīgajām eksoplanētām TRAPPIST-1 sistēmā ir iespējama ūdens eksistence – galvenā dzīvības pastāvēšanas atslēga.

Par 3 no 7 eksoplanētām ir skaidri zināms, ka tās atrodas apdzīvojamā zonā – teritorijā ap zvaigzni, kurā uz planētām ir iespējams ūdens šķidrā formā. Lai sniegtu drošu atbildi par pārējām 4 sistēmas planētām, zinātniekiem jāveic vēl papildus pētījumi.

“Šis atklājums var kļūt par nozīmīgu gabaliņu visuma apdzīvojamo vietu meklējumu puzlē,” izteicies astrofiziķis Tomass Curbuhens (Thomas Zurbuchen) no “Science Mission Directorate” Vašingtonā.

“Atrast atbildi uz jautājumu “Vai visumā esam vieni?” ir viena no lielajām zinātnes prioritātēm. Tik daudzu planētu atklāšana apdzīvojamā zonā ir vērā ņemams solis atbildes meklējumos,” viņš turpinājis.

Zināmais un nezināmais par TRAPPIST-1 planētām

Jaunatklātā planētu sistēma atrodas relatīvi netālu no Zemes - 39-40 gaismas gadu attālumā, Ūdensvīra zvaigznājā.

Pirmās 3 TRAPPIST-1 planētas zinātnieki atklāja 2016.gada maijā. Par šo atklājumu plašāk lasāms aliens.lv.

Vēlāk, izmantojot vairākus citus teleskopus, to skaitā European Southern Observatory's Very Large teleskopu, tika apstiprināta 2 eksoplanētu eksistence un atrastas vēl 5 citas eksoplanētas, palielinot atklāto planētu skaitu TRAPPIST-1 sistēma līdz 7.

Izmantojot Spitzer teleskopa ievāktos datus, zinātnieki precīzi noteica visu 7 planētu izmērus un veica pirmos masas un blīvuma novērtējumus sešām no septiņām planētām (septītajai, vistālākajai eksoplanētai zinātnieki masu noteikt vēl nav mēģinājuši, bet viņi uzskata, ka tā varētu būt skarba, ar ledu klāta, sniega bumbai līdzīga pasaule).

Līdz šim iegūtie dati liecina, ka visas TRAPPIST-1 planētas ir ar cietu, klinšainu virsmu. Turpmākajos pētījumos plānots noskaidrot, vai uz tām atrodams ūdens šķidrā formā.

Atšķirībā no mūsu Saules, TRAPPIST-1 zvaigzne, ap kuru riņķo par 7 brīnumiem iesauktās eksoplanētas, ir blāva (spožums 200 reizes mazāks nekā Saulei), auksta (siltums mazāks nekā puse no Saules siltuma) sarkanā pundurzvaigzne. TRAPPIST-1 zvaigznes zemās temperatūras dēļ ūdens šķidrā formā var eksistēt arī uz planētam, kas atrodas ļoti tuvu zvaigznei – daudz tuvāk, nekā Saules sistēmā.

Visas 7 TRAPPIST-1 eksoplanētas rinķo ap savu zvaigzni tuvāk, nekā Merkurs ap Sauli (Merkurs ir Saulei tuvākā Saules sistēmas planēta). Arī savstarpēji planētas atrodas ļoti tuvu viena otrai – ja cilvēks stāvētu uz vienas no planētām, viņš spētu saskatīt blakus esošo planētu mākoņus un ģeoloģiskās struktūras vēl skaidrāk, nekā mēs redzam Mēnesi.

Vienā planētas pusē mūžīgā diena, otrā - nakts

Zinātnieki uzskata, ka TRAPPIST-1 planētas varētu būt interesantas vēl kādas īpatnības dēļ. Zinātniekuprāt, pastāv iespēja, ka planētas ap zvaigzni kustās tā, ka vienmēr viena un tā pati to puse ir pavērsta pret zvaigzni, kā rezultātā vienā planētas pusē valda mūžīgā diena, bet otrā – mūžīgā nakts.

Šīs īpatnības dēļ visticamāk arī laikapstākļi abās planētu pusēs ir krietni atšķirīgi no tiem, ko novērojam abās Zemes puslodēs. Iespējams, no planētas “dienas puses” regulāri pūš spēcīgi vēji “nakts puses” virzienā. Iespējamas arī ekstrēmas temperatūras atšķirības starp abām planētu pusēm.

TRAPPIST-1 sistēmas izpēte

TRAPPIST-1 planētu sistēmas pētījumiem NASA zinātnieki izvēlējās tieši Spitzer teleskopu, jo tas ir infrasarkanais teleskops, un zvaigzne visspožāk mirdz tieši infrasarkanajā gaismā, kuras viļņi ir par garu, lai tos saskatītu ar neapbruņotu aci.

TRAPPIST-1 izpētei Spitzer teleskops orbītā novietots tā, ka tas var novērot gana daudz planētu tranzītus (fenomens astronomijā, kad viens debess ķermenis vizuāli “šķērso” otru debess ķermeni, zināmā mērā samazinot tā spožuma intensitāti), lai atklātu informāciju par sistēmas sarežģīto uzbūvi.

TRAPPIST-1 planētu izpētei piesaistīts arī NASA Habla teleskops, ar kuru veikti 4 sistēmas planētu novērojumi, no kurām 3 atrodas dziļi apdzīvojamā zonā. Šo novērojumu mērķis ir izvērtēt to, vai planētām ir blīva atmosfēra, kurā dominē ūdeņradis, līdzīga kā mūsu Saules sistēmas Neptūnam.

2016.gada maijā Habla teleskopa rezultāti parādīja to, ka 2 no 3 novērotajām planētām nav Neptūna tipa “mīkstās” atmosfēras. Tas apstiprināja zinātnieku pieņēmumu, ka planētas, kas atrodas vistuvāk zvaigznei, ir ar cietu virsmu.

Lai izpētītu TRAPPIST-1 zinātnieki ir ieguldījuši milzu darbu - 2016.gada rudenī ar Spitzer teleskopu vien TRAPPIST-1 sistēma nepārtraukti novērota gandrīz 500 stundas.

2018.gadā zinātnieki plāno sākt izpēti arī ar jauno NASA Džeimsa Veba teleskopu. Pateicoties jaunā teleskopa uzlabotajām uztveršanas spējām, ar to būs iespējams iegūt informāciju par ūdens, metāna, skābekļa, ozona, kā arī citu vielu klātbūtni planētu atmosfērā.

Astronomi ir pārliecināti – ar jaunajām iespējām, ko sniegs Džeimsa Veba teleskopa palaišana, mēs uzzināsim vēl daudzus noslēpumus, ko sevī glabā neparastā TRAPPIST-1 planētu sistēma.

Avots:

nasa.gov

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.