Atklājumi.lv

Rentgenstaru teleskops "Čandra" uzņēmis vienu no līdz šim labākajiem pārnovu sprādziena atlieku attēliem

Šogad astronomi visā pasaulē atzīmē rentgenstaru astronomijas 50. jubileju. Viens no kosmiskajiem objektiem, kura attēlojums vislabāk iezīmē šīs nozares tehnoloģisko progresu ir pārnovas SN 1006 sprādziena mākonis.

Pārnova, ko šodien saucam par objektu SN 1006, pie Zemes debesīm parādījās 1006. gada 1. maijā. Vairākas nedēļas tā, neskaitot Mēnesi, bija spožākais debesu objekts, ko varēja saskatīt pat dienas laikā. Iespaidīgo ainu redzēja un savās annāles ierakstīja astronomi visā pasaulē - Ķīnā, Japānā, Eiropā un arābu zemēs. No Zemes SN 1006 atrodas 7000 gaismas gadu attālumā.

20. gadsimta 60. gados, līdz ar kosmiskā laikmeta sākumu, zinātniekiem radās iespēja novietot orbītā vairākus instrumentus, ar kuriem varēja izdarīt redzamā Visuma novērojumus arī tādos elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonos, kas atmosfēras ietekmē no Zemes virsmas nebija iespējams. Jauno, orbitālo iekārtu vidū, līdzās mikroviļņu starojumu un ultravioleto staru teleskopiem bija arī rentgenstaru iekārtas.

  Lai gan jau kopš 1940. gadiem bija zināms, ka arī Saule kā zvaigzne izstaro rentgenstarus, kosmisko rentgenstaru avotu atklāšana 1962. gadā astrofiziķiem bija zināms pārsteigums. Pirmo rentgenstaru avotu atklāja Skorpiona zvaigznājā un šī objekta x-staru radiācijas emisijas bija veselas 10 000 reižu lielākas nekā redzamās gaismas intensitāte, kas no tā nāca. Salīdzinājumam, Saules izstaroto rentgenstaru apjoms bija miljons reižu mazāks nekā tās izplatītā redzamā gaisma.

Šodien kosmosā ir zināmi daudzi tūkstoši rentgenstaru avoti. Tie ir gan melnie caurumi, gan ļoti liela blīvuma zvaigznes, gan, protams, pārnovas. SN 1006 bija viens no izteiksmīgākajiem rentgenstaru avotiem, ko izdevās noteikt jau ar pirmajiem, attiecīgi aprīkotajiem satelītiem.

Jaunais, ar NASA "Čandra" orbitālo teleskopu uzņemtais SN 1006 attēls (sk. lielākā izmērā šeit) vēl nebijušās detaļās atklāj Ia tipa pārnovas sprādziena atlieku mākoni. Šī tipa pārnovas rodas, kad baltais punduris "iesūc" pārāk lielu masas apjomu no otras zvaigznes un uzsprāgst jeb arī divu balto punduru sadursmes izraisītā sprādzienā. Ia tipa pārnovu izpēte ir īpaši nozīmīga, jo astronomi tās izmanto kā marķierus, pētot Visuma izplešanās atrumu.

Pārklājot 10 dažādus "Čandras" skata laukus, uzņēmumus izdarot 8 dienu garumā, astronomi ieguvuši SN 1006 fotogrāfiju, kurā apvienota zemas, vidējas un augstas enerģijas rentgenstaru (iekrāsoti atbilstoši sarkanā, zaļā un zilā krāsā) atnestā informācija, kas ļauj analizēt dažādu elementu - silīcija, skābekļa, magnija un citu - izvietojumu pārnovas atlieku mākonī un teorētiski izstrādāt iespējamos sprādziena modeļus. Bija iespējams arī noteikt, ar kādu ātrumu pārvietojas atsevišķas zvaigznes masas atlieku frakcijas. Ātrākās traucās izplatījumā ar ātrumu 11 miljoni jūdžu stundā, kamēr lēnākās sasniedz "tikai" 7 miljonus jūdžu stundā.

Ar jauno SN 1006 uzņēmumu un pētījumu rezultātiem "Čandras" rentgenstaru centra astronomi kolēģus iepazīstināja Amerikāņu astronomu biedrības Augstu enerģiju astrofizikas nodaļas sanāksmē, kas notika Monterejā, Kalifornijā.

Avots:

nasa.gov

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.