Atklājumi.lv

Zeme būs apdzīvojama vēl vismaz 1,5 miljardus gadu

Visam, kam šajā pasaulē ir sākums, reiz pienāk arī beigas. Šī aksioma ir spēkā arī runājot par sarežģītu dzīvības formu, tai skaitā cilvēka eksistencei piemērotu apstākļu pastāvēšanu uz mūsu dzimtās planētas Zemes.

Tomēr, vismaz attiecībā uz šo jautājumu, uztraukumam pagaidām nav pamata - atbilstoši Austrumanglijas universitātes (AAU) zinātnieku pētījumam, kura rezultāti publicēti žurnāla "Astrobiology" š.g. septembra numurā, cilvēki uz Zemes varēs dzīvot vēl vismaz 1,5 miljardus gadu ilgi. 

Aprēķini izdarīti, pamatā ņemot vērā Zemes attālumu no Saules, zvaigžņu evolūcijas modeļus, kā arī temperatūras, kuru robežās uz planētas var pastāvēt šķidrs ūdens.

"Mēs aplēsām, ka Zeme kļūs neapdzīvojama 1,75 līdz 3,25 miljardus gadu tālā nākotnē. Pēc tam Zeme nonāks Saules "karstajā zonā" (resp. - šī zona izpletīsies), kur temperatūra pacelsies tik augstu, ka jūras iztvaikos. Novērotāji, ja tādi būs, varēs sekot līdzi dzīvības katastrofālai un pilnīgai iznīcībai," teica pētījuma vadītājs Endrjū Rašbijs no AAU Vides zinātņu skolas. "Protams, apstākļi kļūs nepiemēroti cilvēku pastāvēšanai jau krietni agrāk," viņš skaidro, neaizmirsdams piemetināt, ka "antropogēniskas klimata izmaiņas šo tendenci var tikai paātrināt". "Cilvēkiem problēmas radīs jau salīdzinoši neliela temperatūras celšanās un tie, kas uz Zemes izdzīvos visilgāk, būs attiecīgās ekoloģiskās nišās mītoši, ekstrēmiem apstākļiem piemērojušies mikrobi."

Apdzīvošanai labvēlīgu apstākļu pastāvēšanas ilguma noteikšana ir svarīga arī ārpuszemes dzīvības meklējumos. Jo ilgāku laiku kāda planēta ir piemērota sarežģītu dzīvības formu pastāvēšanai, jo lielāka iespējamība, ka tādām būs iespēja tur izveidoties. "Daudz kas evolūcijā, protams, ir atkarīgs no gadījuma," stāsta Rašbijs. "Taču, vadoties pēc Zemes piemēra, mēs zinām, ka saprātīgu būtņu evolūcija no primitīviem organismiem nevar notikt miljons gadu laikā - lai rastos cilvēks bija nepieciešami 75% no planētas apdzīvojamības laika. Mēs domājam, ka citur tas notiek līdzīgi."

AAU pētnieki, izmantojot savu, darba ietvaros izstrādāto modeli, salīdzināja Zemi ar astoņām citām planētām, kuras šobrīd atrodas apdzīvojamības zonā. Viena no tām bija Marss, bet pārējās - dažādas pēdējā laikā atklātās, ap citu sistēmu saulēm riņķojošas eksoplanētas.

"Mēs atklājām, ka planētām, kuras griežas ap mazākas masas zvaigznēm (M lieluma zvaigznēm), apdzīvotības periods ir garāks. Piemēram, planētai Keplers 22b tas ir no 4,3 līdz 6,1 miljardiem gadu. Taču īpaši mūs pārsteidza Glīzes 581d rezultāti - šī planēta būs apdzīvojama no 42,4 līdz 54,7 miljardiem gadu." Citiem vārdiem sakot, dzīvībai un potenciāli arī civilizācijai uz Glīzes 581d ir iespējas pastāvēt un attīstīties 10 reizes ilgāk nekā viss līdzšinējais mūsu Saules sistēmas mūžs. Rašbijs gan piezīmē, ka planētas atrašanās apdzīvojamības zonā vēl nebūt negarantē, ka tā ir piemērota dzīvībai - tā var būt par lielu, par mazu, ar dzīvībai nedraudzīgu atmosfēru vai vispār bez tās.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, ko Zemes civilizācijai darīt, kad planēta vairs nebūs apdzīvojama, Rašbijs saka, ka tuvāko 10 gaismas gadu apkaimē ap Sauli pagaidām vēl nav atklāta neviena apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta. Pie tam, ja tāda arī tiks atklāta, kas ir visai iespējams, ar šobrīd pieejamajām tehnoloģijām ceļojums uz to varētu ilgt simtiem tūkstošu gadu. Daudz perspektīvāk, Rašbijs domā, būtu pārcelties uz Marsu - tas ir tepat blakus un būs apdzīvojams līdz pat Saules mūža beigām, kas pienāks pēc aptuveni sešiem miljardiem gadu.

Avots:

uea.ac.uk

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.