Atklājumi.lv

Vai pirmā dzīvība radusies uz piķa melnām oglekļa planētām?

Mūsu Zeme pamatā sastāv no dzelzs-niķeļa sakausējuma kodola un silikāta iežu garozas ar plānu ūdens un dzīvības (biosfēra) kārtiņu virspusē. Bet pirmās potenciāli apdzīvojamās planētas, iespējams, bijušas pavisam citādas. 

Jaunā pētījumā Hārvardas universitātes (ASV) zinātnieki ieguvuši rezultātus, kas liecina, ka agrīnajā visumā veidojušās oglekļa planētas, kas sastāvējušas no grafīta, karbīdiem un dimantiem. Pastāv iespēja, ka veicot retu zvaigžņu grupas izpēti, astronomiem šīs dimanta planētas izdotos atrast.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”.

“Pētījuma rezultāti parāda, ka mūsu Saules sistēmā pat zvaigznes ar pavisam nelielu oglekļa daudzumu var uzturēt planētas.

Mums ir spēcīgs pamats ticēt arī tam, ka dzīvība ārpus Saules sistēmas varētu būt bāzēta uz oglekli, gluži kā dzīvība uz Zemes. Arī tas liecina par labu dzīvības iespējamībai agrīnajā visumā” atklājusi pētījuma galvenā autore Natālija Mašiana (Natalie Mashian).

Pirmatnējais visums sastāvēja galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Tajā nebija tādu dzīvības nodrošināšanai neaizstājamu ķīmisko elementu kā ogleklis un skābeklis. Planētu un dzīvības veidošanās kļuva iespējama tikai pēc pirmajām pārnovām jeb supernovām (zvaigžņu eksplozijām, kuru laikā rodas jauni elementi un saliktas vielas).

Hārvardas zinātnieki jaunajā pētījumā apskatīja seno zvaigžņu grupu, kas pazīstamas kā CEMP zvaigznes (carbon-enhanced metal-poor stars). Šīs zvaigznes satur tikai vienu simttūkstošo daļu no tā dzelzs daudzuma, kas ir Saules sastāvā un tas nozīmē, ka tās veidojušās pirms starpzvaigžņu telpa tika plaši bagātināta ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem.

“Šīs zvaigznes ir fosilijas no visuma jaunības dienām. Tās pētot, mēs varam atklāt, kā visumā aizsākās planētas un, iespējams, pat dzīvība,” paskaidrojis Abrahams Lēbs (Abraham Loeb).

Lai gan CEMP zvaigznēm, salīdzinot ar Sauli, trūkst dzelzs un citu smago elementu, tajās ir ievērojami vairāk oglekļa, nekā varētu gaidīt, ņemot vērā to vecumu. Šī nosacītā oglekļa pārbagātība reiz varētu būt novedusi pie tā, ka oglekļa putekļu daļiņas sablīvējās, izveidojot piķa melnas, pirmās potenciāli apdzīvojamās planētas.

No attāluma oglekļa planētas būtu grūti atšķiramas no mūsu Zemes. To masas un fiziskie izmēri būtu līdzīgi, un astronomiem nāktos pārbaudīt to atmosfēras, lai atklātu planētu īsto dabu.

Hārvardas pētnieki Mašiana un Loubs turpmāk plānojuši pievērsties planētu meklēšanai ap CEMP zvaigznēm. Šobrīd zinātnieki meklē atbildi uz jautājumu, vai oglekļa planētu meklēšanā būtu pielietojama citplanētu jeb eksoplanētu (planētas, kas riņķo ap citu zvaigzni, nevis Sauli) meklēšanā izmantotā tranzīta metode.
“Mēs nekad neuzzināsim, vai šādas planētas eksistē, ja nepaskatīsimies,” piebildusi Mašiana.

Attēls: wikimedia.org

Avoti:

cfa.harvard.edu
en.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.