Atklājumi.lv

Zinātnieki pēta – vai nākotnē ceļus labosim ar sēnēm?

Nākotnē plaisas ceļos, iespējams, vairs nebūs problēma – Binghemptonas universitātes (ASV) zinātnieki sākuši darbu pie “pašdziedējoša” betona. Materiāla spēju “pašdziedēties” nodrošinātu tā sastāvam pievienotas sēnes.

Infrastruktūra laika gaitā nolietojas. Rodas plaisas, kuru labošana ir dārga. Ja plaisas nesalabo laicīgi, tās izplešas tālāk, vēl vairāk sadārdzinot infrastruktūras labošanas izdevumus.

Turklāt nereti plaisas ir tik mazas, ka tās ir grūti laicīgi pamanīt. Atsevišķos gadījumos šādām plaisām var būt nopietnas sekas. Piemēram, atomreaktoros laicīgi nepamanītas mikroplaisas var radīt bīstamu radiācijas noplūdi.

Infrastruktūras uzturēšana ir aktuāla problēma teju visās pasaules valstīs.

Infrastruktūru, protams, ir iespējams pārbūvēt, taču tas ir īstermiņa risinājums, jo agri vai vēlu plaisas rodas atkal.

Zinātnieki parūpējušies par to, lai nākotnē šīs problēmas varētu zaudēt savu aktualitāti – viņi sākuši darbu pie “pašdziedējoša” ceļu infrastruktūras materiāla.

“Idejai iedvesmu mums deva cilvēka ķermeņa apbrīnojamā spēja pašdziedēties pēc ievainojumiem un pat kaulu lūzumiem,” stāsta viens no pētījuma autoriem, Congrui Jin, no Binghemptonas universitātes.

Kā tad materiāls sevi dziedēs? Izrādās, zinātnieku izstrādātais risinājums ir tikpat neparasts kā pati ideja – plaisas laicīgi novērst varētu palīdzēt mikroskopiska sēne Trichoderma reesei. Kad sēnes sporas pievieno betona maisījumam, tās saglabā miera stāvokli. Taču brīdī, kad materiālā parādās pirmās plaisas un caur tām pie sporām iekļūst skābeklis un ūdens, dusošās sporas sāk aktivizēties, augt un veidot kalcija karbonātu, kas šīs plaisas aizpilda, novēršot to paplašināšanos.

Kad plaisas aizpildītas un ne gaiss, ne ūdens pie sēnes nokļūt vairs nespēj, sēne atkal nonāk miera stāvoklī.

Tiesa, zinātniekiem priekšā vēl ir liels darbs, lai inovatīvā tehnoloģija varētu kļūt par realitāti. Šobrīd lielākais jautājums, kas pētniekiem jāatrisina – kā panākt to, ka sēne ilgstoši izdzīvo skarbajos apstākļos. Tomēr pētījuma autori ir cerību pilni un uzskata, ka idejai ir liels potenciāls. Turpmākajos pētījumos plānots izpētīt vēl citus mikroorganismus, kas, iespējams, ar infrastruktūras “dziedināšanu” varētu tikt galā vēl labāk. Ja šādu mikroorganismu zinātniekiem izdosies atrast, ceļu kvalitātes problēma beidzot varēs palikt pagātnē.

Avots:

binghamton.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.