Atklājumi.lv

Kafijas aparātu attīstība: no manuāli darbināmām tvaika mašīnām līdz datorizētiem automātiem

Kafijas aromāti, ko šodien varam baudīt, dzerot ar modernu aparātu pagatavotu, dabīgām putām klātu espreso tasi, ne vienmēr ir bijuši pieejami. Espreso kafijas īpašās garšas un smaržas ir tieši saistītas ar kafijas aparātu tehnoloģiju attīstību. Lai nonāktu līdz mūsdienu datorizētajiem, automātiskajiem aparātiem, tika noiets ceļš no mašīnas, kas darbināma ar tvaiku. Daudzi kafijas gatavošanas automatizēšanas mēģinājumi pazuduši vēstures plūdumā un par tiem tikpat kā neko nezinām, taču svarīgākie tehnoloģiskie soļi un ievērojamākie aparāti, kuru parādīšanās katru reizi bija kā līdzšinējās kafijas gatavošanas pieredzes apvērsums, netika aizmirsti.

Kafijas dzeršanas vēsture Eiropā un nereti par itāļu kafiju dēvētās espreso tehnoloģijas izcelsme cieši saistīta ar Itāliju. Venēcija, kuras tirgoņi devās pēc precēm uz Ziemeļāfrikas musulmaņu zemēm, kur kafiju lietoja jau izsenis, bija viena no Eiropā pirmajām ostām, caur kuru, sākot no 16.gs. 70.gadiem, kontinentā ieveda kafiju. 17.gs. 40.gados tur atvērās pirmie kafijas pupiņu veikali, taču ziņas par senāko Venēcijas kafejnīcu dokumentos saglabātas tikai no 1683.g.

Nākošā gadsimta laikā kafejnīcas ieviesās arī citviet Itālijā un pārējā Eiropā - vispirms, protams, lielajās pilsētās. Kā plaša patēriņa prece un ikdienas maltītes sastāvdaļa ne vien Eiropas aristokrātijai un vidusšķirai, bet arī strādnieku un zemnieku ģimenēs kafija visā Eiropā kļuva izplatīta 19.gadsimtā. Piemēram, Somijā 19./20. gs. mijā cilvēki kafiju dzēra vidēji trīs reizes dienā. Kontinentā strauji palielinājās kafejnīcu skaits, tomēr kafijas pagatavošanas process bija salīdzinoši lēns un kafejnīcu apmeklētājiem, īpaši, ja virtuvē vienlaikus bija jāizpilda vairāki pasūtījumi, bieži vien nācās ilgi gaidīt pasūtīto dzērienu. Vairāki itāļu uzņēmēji un izgudrotāji pievērsās problēmas risināšanai, sākot meklēt veidus, kā uzlabot kafijas pagatavošanas tehnoloģiju. Tā kā 19.gs. bija tvaika mašīnu laikmets, tad pirmajiem kafijas pagatavošanas aparātiem tika izmantotas tieši tvaika sistēmas.

Lai gan 19.gs. II pusē tika reģistrēti daudzi, ar kafijas gatavošanu saistīti patenti, par kafijas aparāta un espreso pagatavošanas metodes priekšteces izgudrotāju tiek uzskatīts itālis Andželo Moriondo (Angelo Moriondo) no Turīnas. 1884.gada 16.maijā viņš patentēja savu izgudrojumu, ko nosauca “Jauna tvaika mašīna ekonomiskai un ātrai kafijas dzēriena pagatavošanai”.

Pirmo Moriondo patentēto kafijas aparātu veidoja liela tilpuma karsēšanas boilers un 1,5 bāru spiediena iekārta, ar kuru ūdens tika grūsts pa lielu, ar kafiju piepildītu kapsulu, kā arī cits boilers, ar kura palīdzību tika iegūti tvaiki un pabeigta dzēriena gatavošana. Lai gan Moriondo izgudrojums tiek uzskatīts par pirmo kafijas aparātu, kurā tiek izmantots ūdens un tvaiki, viņa mašīna, ko izgudrotājs vairākkārt uzlaboja, katru uzlabojumu arīdzan patentējot, līdz rūpnieciskai ražošanai nenonāca. Tiek uzskatīts, ka Moriondo radītā tehnoloģija neizplatījās neveiksmīga mārketinga dēļ. Jāatzīmē arī, ka Moriondo aparāts nebija domāts atsevišķas, vienai personai domātas dzēriena porcijas pagatavošanai, tas gatavoja uzreiz lielāku daudzumu kafijas. Pavisam tika uzbūvēti tikai daži Moriondo aparāta eksemplāri, kurus lietoja viņam pašam piederošos bāros, iespējams, tiem vairāk kalpojot ne tik daudz praktiskai vajadzībai, cik apmeklētāju piesaistīšanai. Līdz mūsdienām nav saglabājies ne kāds no šiem aparātiem, ne arī to fotogrāfijas - par Moriondo kafijas mašīnu izskatu ļauj spriest tikai patentam pievienotais rasējums.

Daudz labāk ar mārketingu veicās diviem citiem izgudrotājiem - Luidži Becera (Luigi Bezzera) un Dezidērio Pavoni (Desiderio Pavoni), kurus, ja runājam par espreso kafijas aparātiem, var pielīdzināt Apple dibinātājam Stīvam Džobsam.

Izgudrotājam un alkoholisko dzērienu ražotājam no Milānas Luidži Beceram bija tehniskās zināšanas, kuras liekot lietā viņš 20.gadsimta sākumā pilnveidoja kafijas aparātu. Meklējot veidu, kā pagatavot kafiju, lai procesa beigās tā nonāktu tieši tasītē, viņš izgudroja arī mūsdienās lietoto espreso dzērienu viena malka tilpumā. Becera pilnveidoja Moriondo kafijas aparāta prototipu. Oriģinālajā Beceras patentā ir redzams, ka lielais boilers ar ūdens tilpnēm tika karsēts, līdz ūdens un tvaiki tika izgrūsti pa kapsulu, kas pieblīvēta ar kafiju. Mehānisms, caur kuru izgāja sakarsētais ūdens, tā temperatūru pazemināja no 120 līdz 90°C, t.i., līdz kafijas pagatavošanai vispiemērotākajai temperatūrai.

Izmantojot jauno tehnoloģiju, kafija pirmo reizi tika pagatavota dažu desmitu sekunžu (faktiski pagāja ap 40 sekundes) laikā, tomēr Beceras aparātam bija arī vairāki trūkumi. Tas tika karsēts uz atklātas liesmas, tādēļ bija grūti kontrolēt spiedienu un temperatūru, kā arī bija gandrīz neiespējami pagatavot divas espreso tasītes ar vienādu garšu.

Becera izgudroja vēl dažus kafijas aparātu prototipus, tomēr viņa tehnoloģija tolaik netika novērtēta. Beceram nebija pietiekami daudz līdzekļu darbības attīstībai un viņš neizprata mārketinga īpatnības. Tomēr šis izgudrotājs pazina cilvēku, kam bija trūkstošie komponenti atzinības iegūšanai — Dezidērio Pavoni.1903. gadā Pavoni nopirka Becero patentu un uzlaboja aparāta dizainu, kā arī papildināja to ar savu jauno izgudrojumu — spiediena regulēšanas vārstu. Šis izgudrojums guva plašu atzinumu kafijas gatavošanas meistaru vidū (tas nozīmēja, ka karstā kafija, pagatavošanas laikā strauji mainoties spiedienam, vairs neapšļakstīja gatavotāju), kā arī paātrināja kafijas gatavošanas procesu. Pavoni arī radīja iekārtu, kas savāca aparāta boilerā sakrājušos tvaikus.

Becera un Pavoni strādāja kopā, cenzdamies līdz ideālam pilnveidot savu aparātu, ko Pavoni nosauca par “Ideale”. 1906. gada Milānas izstādē šie divi vīri beidzot parādīja pasaulei savu izgudrojumu — “caffe espresso”. Pēc izstādes sākās apjomīga kafijas aparātu ražošana komerciālos nolūkos un tie tika pārdoti daudzviet Itālijā. Ar daudzajiem uzlabojumiem aparāts “Ideale” bija pirmais solis ceļā uz ideālas espreso kafijas gatavošanu.

Ar agrīnajiem kafijas aparātiem stundas laikā varēja pagatavot līdz 1000 tasītēm dzēriena, tomēr tvaika izmantošanas dēļ radās nevēlams efekts — kafija bija rūgta, ar deguma piegaršu. Turklāt, ar pirmajiem espreso kafijas aparātiem varēja iegūt tikai 2 bāru spiedienu. Skatoties pēc mūsdienu standartiem, šāds dzēriens pat nevarētu tikt uzskatīts par espreso kafiju.

20.gadsimta sākumā tvaiku nomainīja elektrība, aparāti kļuva mazāki un daudz produktīvāki, taču pat tad neviens izgudrotājs nespēja radīt aparātu, kurš varētu pagatavot kafiju ar lielāku spiedienu nekā 1,5–2 bāri, nesadedzinot samaltās pupiņas. Pavoni kafijas aparāti dominēja tirgū ilgāk nekā desmit gadus. Tomēr, neskatoties uz milzum lielajiem panākumiem, Pavoni radītie espreso aparāti palika reģionāla parādība - tie, ar atsevišķiem izņēmumiem, neizplatījās tālāk kā Milānas un tās apkārtnes kafijas namos.

Viens no Pavoni konkurentiem bija Pjērs Terēzio Arduīno (Pier Teresio Arduino). Izgudrotājs Adruīno bija apņēmies atklāt kafijas pagatavošanas veidu, kuram nav nepieciešams tvaiks. Lai gan Arduīno uzlaboja kafijas aparāta konstrukciju, pievienojot skrūvveida virzuļus un gaisa sūkņus, viņš tā arī nespēja īstenot visas savas ambiciozās idejas. Arduīno ieguldījums espreso kafijas vēsturē ir nedaudz citādas dabas. Viņš bija uzņēmējs un labi pārzināja mārketingu. Šajā sfērā viņš pārspēja pat Pavoni. Lai popularizētu espreso kafiju, Adruīno radīja lielisku mārketinga kampaņu, iesaistot tajā slavenu grafikas dizaineru, kurš, izmantojot salīdzinājumu ar ātrvilcienu, izteiksmīgi attēloja espreso īpašības. 1920. gadā Arduīno ražotne jau bija ievērojami lielāka nekā Pavoni darbnīca Milānā. Pateicoties Arduīno panāktajai ražošanas produktivitātei un mārketinga prasmēm, kafijas aparāti strauji izplatījās visā Eiropā.

Milānietis un kafejnīcas īpašnieks Ahils Gadža (Achille Gaggia) bija pirmais, kuram izdevās pārsniegt 2 bāru spiediena robežu espreso kafijas pagatavošanā. Pēc Otrā pasaules kara, praksē īstenojot 1938.g. patentēto ideju, Gadža radīja apvērsumu kafijas aparātu vēsturē. Viņa radītajā mehānismā ūdens ar tvaika spiedienu no boilera tika izgrūsts cilindrā, kur tas tālāk tika grūsts ar atsperu vārsta sviru, kuru regulēja kafijas gatavošanas meistars. Pateicoties šim izgudrojumam, vairs nevajadzēja liela tilpuma boilerus un tika krasi paaugstināts kafijas pagatavošanas spiediens. Spiediens mainījās no 1,5–2 bāriem līdz 8–10 bāriem. Ieviešoties sviru aparātiem, tika standartizēts espreso tasītes lielums. Sviru grupās cilindrs varēja saturēt tikai unci (28,4131 ml) ūdens, ar ko pietika vienas espreso kafijas tasītes pagatavošanai. Sviras ieviešana radīja arī jaunu profesionālo žargonismu: “izspiest šāvienu” espreso. Tomēr augsta spiediena sviru aparāta izgudrošanas lielākā priekšrocība, visticamāk, bija kafijas putu rašanās, kas arī pašlaik tiek uzskatīta par laba espreso kvalitātes rādītāju. Līdz ar Gadža kafijas sviru aparātu tika sākta mūsdienu espreso kafijas pagatavošanas metode.

VIDEO: 1948.g. "Gaggia" ražotās espreso mašīnas "Gilda" darbības demonstrācija

Gadža kafijas aparāts nebūt nebija pēdējais solis kafijas aparātu tehnoloģiskajā evolūcijā. Nākamais kafijas aparātu tehnoloģiju izrāviens notika 1960.gadā, kad Gadžas sviru aparātu pārspēja jauns modelis — “Faema E61”. Tā vietā, lai pagatavošanas laikā paļautos uz manuālu regulēšanu, šī kafijas aparāta izgudrotājs Ernesto Valente kafijas aparātā iebūvēja automātisku sūkni, ko noregulēja, lai tas izspiestu kafiju ar espreso pagatavošanai nepieciešamo 9 bāru spiediena spēku. Pirms kafijas izgrūšanas tasītē pumpis novirzīja ūdeni tieši pa ūdensvadu uz spirālveida katlu boilerā. Šī aparāta temperatūras regulators uzturēja kafijas pagatavošanai nepieciešamo temperatūru. Modelis “Faema E61” bija tehniski inovatīvs, izmēros mazāks, universāls un ar nerūsējoša tērauda korpusu. Pateicoties šīm īpašībām, tas drīz vien kļuva komerciāli veiksmīgs un nonāca vēsturiski svarīgāko kafijas aparātu sarakstā.

Bez šaubām, laikā no pirmo prototipu parādīšanās 19.gs. beigās līdz mūsdienām, kafijas aparāta konstrukcijā tika veikti vēl virkne tehnoloģisku uzlabojumu - tam tika pievienoti elektriski rīki, aparāti tika datorizēti un kļuva viegli pārnēsājami, taču tieši šajā rakstā aplūkotie izgudrojumi bija svarīgākie soļi espreso kafijas aparāta attīstības vēsturē.

Tomēr, lai cik svarīgas nebūtu tehnoloģijas, ideālai espreso kafijas tasītei ar to vien nepietiek. Espreso garša ir atkarīga no četriem faktoriem: kafijas pupiņu kvalitātes, grauzdēšanas, aparāta un, galu galā, kafijas gatavošanas meistara prasmēm.

Materiālu sagatavoja: kafijasdraugs.lv