Atklājumi.lv

IBM un Amerikas vadošie pētniecības centri Pentagona uzdevumā uzsāk mākslīgā intelekta izstrādi

Korporācija IBM paziņojusi, ka, sadarbībā ar piecām, neiroloģijas un datorzinātņu nozarēs vadošām ASV universitātēm, sāks izstrādāt teorētiskos pamatus datorsistēmai, kura darbosies pēc tiem pašiem principiem, kā cilvēka smadzenes, raksta portāls newsfactor.com.

Gan sistēmas programmatoriskie, gan tehniskie risinājumi tiks modelēti, lai simulētu sajūtu, uztveres, darbības, prāta-smadzeņu mijiedarbības, un izziņas procesus. Tai vajadzēs spēt darboties ar zemu enerģijas patēriņu un izmēros jaunās paaudzes datorsistēma nedrīkstēs pārsniegt cilvēka smadzeņu apjomu.

Smadzeņdatora izstrādi finansē ASV militārās aizsardzības tehnikas projektu aģentūra DARPA (Defense Advanced Research Projects Agency) un tas iekļaujas šīs Pentagona nodaļas īstenotajā Neiromorfisko adaptīvo, plastisko un mērogmaiņas spējīgo elektronisko sistēmu (SyNAPSE) iniciatīvā. Darba pirmajai kārtai piešķirti 4,9 miljoni dolāru, summa, kas pēc Groningenas universitātes (Nīderlande) Neiroattēlu centra vadītāja Kristiāna Kaizera domām šāda mēroga projektam ir nesamērīgi maza.

Viens no presē minētajiem sistēmas izstrādes uzdevumiem ir liela apjoma informācijas pārvaldes risinājumu meklēšana. Ik gadus digitālo datu apjoms pasaulē pieaug par 60%, radot potenciāli milzīgas iespējas, kuras diemžēl nevar tikt pietiekami efektīvi izmantotas, jo nav tehnisko līdzekļu, kas pieejamo informācijas daudzumu varētu uzraudzīt, analizēt un atbilstošajā situācijā adekvāti reaģēt reālajā laikā. Patreizējie datori spēj uzkrāt milzīgus datu apjomus, bet nevar tos autonomi izmantot, no konteksta atkarīgu lēmumu pieņemšanai. Lai to īstenotu, nepieciešamas jauna līmeņa tehnoloģijas, kuras varētu radīt ar tā sauktās kognitīvās skaitļošanas palīdzību. "Kognitīvās skaitļošana meklē veidus, kā, izmantojot reverso inženieriju, uzbūvēt prātam līdzīgu inteliģentu mašīnu, kuras struktūra, dinamika, funkcionalitāte un izturēšanās atbilstu smadzeņu darbībai," teica IBM vadošais zinātnieks dr. Darmendra Modha.

Citiem vārdiem, zinātnieki beidzot cer spert pirmos nopietnos soļus mākslīgā saprāta radīšanā. Kognitīvais dators, pēc IBM pārstāvja teiktā, varētu darboties kā "globālās smadzenes", kas vienā acumirklī pareizi saliks kopā atsevišķos, dažnedažādu sensoru piegādātos datus un palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu.

Tehniski projektu paredzēts īstenot par pamatu ņemot neirozinātnieku labi izpētītos vienkāršo dzīvnieku smadzeņu darbības zemākā līmeņa mehānismus - neironus un tos savienojošās sinapses, kā arī, jaunāko superdatoru simulācijas spējas. Pagājušā gadā, piemēram, D. Modha vadīja eksperimentu, kurā IBM superdators BlueGene, simulējot aptuveni 55 miljonu neironu un pusi triljona sinapšu saziņu, atveidoja peles smadzeņu darbību.

"Tomēr pats lielākais izaicinājums būs simulācijās nosakaidroto, ar nanotehnoloģiju palīdzību iemiesot taustāmās elektroniskās ierīcēs," teica dr. Modha. Kā zināms, tikai pavisam nesen kļuva tehnoloģiski iespējams radīt mākslīgu struktūru, kas līdzinās īsto smadzeņu neironu un sinapšu mikroskopiskajiem izmēriem - vienā kvadrātcentimetrā ietilpst ap 10 miljardiem šo sīksīko nervu sistēmas pamatvienību. Pagaidām gan vēl nav izstrādāts nanomateriāls, kas, līdzīgi neironiem, spētu pastiprināt vai pavājināt savstarpējās saites, atkarībā no tiem cauri plūstošā signāla veida.

BBC žurnālists Džeisons Palmers, rakstot par šo ambiciozo projektu, apcer varbūtējo mākslīgā saprāta pirmo domu: "brīvi no iepriekšieprogrammēto funkciju ierobežojumiem, datori varēs apkopot jebkurus datus, balstoties iepriekšējā pieredzē tos izvērtēt un noglabāt atmiņā, lai, iespējams, sāktu risināt problēmas veidā, ko mēs saucam par "domāšanu". Te gan būtu vieta jautājumam, uz kuru atbildes līdz šim, šķiet, meklējuši tikai zinātniskās fantastikas autori: vai mākslīgais saprāts neizlems, ka problēma nr. 1 ir cilvēks un tās loģiskākais risinājums - pašpasludinātā "radības kroņa" iznīcināšana?

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.