Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Izstrādā kaujas robotus, kas spēj mānīties

Detaļas: Publicēts 28 Decembris 2012; Autors Atklajumi.lv

Džordžijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki ASV kara flotes finansēta pētījuma ietvaros izstrādājuši konceptuālus modeļus robotiem, kas spēj mānīties. Pētījums, kura rezultāti publicēti žurnāla IEEE Intelligent Sustems 2012.gada novembra/decembra numurā, iekļaujas kopējā virzībā uz gudrākiem un autonomākiem kaujas robotiem.

Vadošais pētnieks, profesors Ronalds Erkins (Ronald Arkin) un viņa studenti uzrakstīja programmas diviem robotu rīcības modeļiem, kas bija balstīti katrs uz sava dzīvnieka dabīgo uzvedību. Abus modeļus pārbaudīja eksperimentāli.

"Tukšo slēptuvju" modelis

Pirmais modelis bija izstrādāts, pamatojoties uz vāveru rīcību, kas savāc un noglabā zīles dažādās slēptuvēs, kuras pēc tam regulāri pārbauda, lai pasargātu no zagļiem. Parasti vāveres dodas no vienas pilnās slēptuves uz nākamo, taču, ja tuvumā parādās kāda cita vāvere, tās sāk apskatīt jau iztukšotās slēptuves. Pētnieki izmantoja šo modeli, lai izstrādātu struktūru eksperimentam, kurā vienam robotam vajadzēja censties atrast otra apsargātās slēptuves. Izmantojot vāveru stratēģiju, sargājošam robotam izdevās apmānīt uzbrūkošo mašīnu.

"Šo programmu varētu izmantot roboti, kas kaujas laukā sargā munīciju vai citas piegādes," - Erkins saka. "Ja tiek pamanīts ienaidnieks, robots izmainītu patrulēšanas maršrutu, lai apmānītu cilvēkus vai citas saprātīgas mašīnas, kamēr ierodas papildspēki."

Nobiedēt ar skaitu

Otro eksperimentu balstīja uz putna, saukta par Arābijas pļāpu, izturēšanos. Līdzīgi kā daudzi citi putni, pļāpas bieži apvienojas lielākos pūļos, lai apmulsinātu, iebiedētu un iznākumā padzītu lielākus plēsējus, kā piemēram vanagus. Izmantojot datormodelēšanu, pētnieki secināja, ka vājajam pļāpam pievienošanās uzbrūkošajam baram ir visizdevīgākā rīcība, jo plēsēji šādos gadījumos tiek uzvarēti nevis ar atsevišķo bara locekļu spēku, bet ar to daudzumu.

Erkins saka, ka "militārās operācijās apdraudējumā nonākušie roboti var izlikties par spēcīgākiem nekā patiesībā ir un tādējādi sevi aizsargāt". "Apmāns, ja to pielieto pareizajā laikā un pareizā veidā var novērst vai samazināt apdraudējumu." Netiek gan paskaidrots, kā tas varētu izskatīties praksē - izmēra vai ieroču hologrāfiska projecēšana, apgādāšana ar spēcīgu ieroču maketiem vai vēl kā citādi? Jeb šeit domāts, ka mazi nastu nesēja tipa roboti apvienojas, piemēram, tanku imitējošā "transformerī"?

Ētiskie jautājumi

ASV, Dienvidkorejas, Izraēlas un citu valstu armiju rīcībā jau šobrīd ir nogalināt spējīgi stacionāri un mobīli roboti, taču pagaidām, vismaz atbilstoši oficiālajiem paziņojumiem, tie netiek darbināti autonomi, bez cilvēka - operatora - kontroles. Erkins, kurš kaujas robotu izstrādē darbojas jau vairākus gadus uzskata, ka autonomu nogalināšanas mašīnu izstrāde un pielietošana ir neizbēgama, lai arī ētiski neviennozīmīga. "Kad šī pētījuma idejas un rezultāti nonāks ārpus militārās sfēras, tas var izraisīt nopietnus ētiskas dabas jautājumus," - profesors atzīst. Tajā pat laikā Erkins ir pārliecināts, ka kaujas robotu ieviešana uzlabos karadarbības "ētiskumu," jo roboti labāk nekā cilvēki spēs atšķirt atbilstošu mērķi no neatbilstoša un rīkosies atbilstoši programmai nevis emocijām. Viņa oponenti, savukārt, par to nebūt nav pārliecināti un izvirza virkni argumentu, sākot ar jautājumiem par robota spējām adekvāti piemērot neizbēgami šauros, iepriekš paredzētos noteikumus (ja tādi vispār tiek noteikti) daudzveidīgajā realitātē ar neplānotām un neparedzētām situācijām un beidzot ar eksistenciālo jautājumu, kā autonomu, nogalināšanai ieprogrammētu kaujas robotu pastāvēšanu savietot ar A.Azimova trim robotikas pamatlikumiem:

1. Robots nedrīkst savainot cilvēku vai arī ar bezdarbību pakļaut cilvēku savainojumiem.
2. Robotam jāklausa pavēlēm, ko dod cilvēki, izņemot gadījumus, kad pavēles ir pretrunā ar pirmo likumu.
3. Robotam jāaizsargā pašam sava eksistence, ja vien tas nav pretrunā ar pirmo un otro likumu.

Vai, atmetot šos likumus, tikpat neizbēgama, cik autonomu kaujas robotu izstrāde nekļūst saprātīgo mašīnu sacelšanās un karš ar cilvēkiem?

Attēls: ekrānuzņēmums no youtube.com

Avots:
newswise.com