Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Tehnoloģijas

Latvijas internetam aprit 20 gadi

Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets, bet šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā mūsu valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu. Tādējādi tika likti pamati ne tikai akadēmiskā tīkla SigmaNet (sākotnēji – LATNET) izveidei, bet arī radīti pirmie nosacījumi visai turpmākajai interneta attīstībai Latvijā.

Lasīt tālāk ...

Amazon bez paskaidrojumiem slēdz kontu, bloķējot piekļuvi Kindle Store legāli nopirktām e-grāmatām

Kāda norvēģiete nesen uzzināja, ka elektroniskās grāmatas, ko viņa nopirkusi no tīmekļa mazumtirdzniecības giganta Amazon tai patiesībā nemaz nepieder un kompānija jebkurā brīdī var slēgt lietotāja kontu, liedzot pircējam iespēju piekļūt iegādātajiem izdevumiem.

Lasīt tālāk ...

IBM paziņo, ka izstrādājusi mikrobus iznīcinošu nanopolimēru "ninzu"

Pret metilicīnu izturīgais zeltainais stafilokoks (MRSA) ir visas pasaules slimnīcu pacientu bieds. Šīs antibiotiku terapijai nepakļāvīgās baktērijas cilvēkiem ar novājinātu organismu un imūnsistēmu kā arī pacientiem ar dažādām brūcēm var izraisīt akūtu infekciju ar smagām sekām jeb pat letālu iznākumu.

Lasīt tālāk ...

Jaunas nanodaļiņas ļaus droši noteikt asins sarecējumu vietu asinsvados

Gandrīz divdesmit gadu kardiologi meklēja veidu, kā atklāt bīstamos asins sarecējumus (trombus), pirms tie izraisījuši miokarda infarktu. Tagad šai problēmai ir atrasts risinājums - Vašingtonas universitātes Medicīnas skolas Sentluisā pētnieki ziņo, ka viņiem izdevies izveidot nanodaļiņas, kas atrod trombus un padara tos redzamus ar jaunas rentgena staru tehnoloģijas palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Jauns, drošāks un energoefektīvāks risinājums ūdeņraža glabāšanai

Ļoti iespējams, ka ūdeņraža degviela tuvākajās desmitgadēs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem enerģijas avotiem pasaulē. Taču vai un cik ātri notiks masveidā ražotu transporta līdzekļa pāreja uz ūdeņraža degvielu, atkarīgs no šīs gāzes ieguves un uzglabāšanas/izmantošanas tehnoloģiju efektivitātes, drošības un, protams, cenas. Šajā jomā ir virkne izstrādes stadijā esošu projektu, kurus finansē gan dažādu valstu zinātniskās izpētes institūcijas, gan privātie uzņēmumi un korporācijas. Nesen par saviem sasniegumiem ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu izstrādē paziņoja Anglijas uzņēmums Cella Energy.

Lasīt tālāk ...

Baltijā veikti zinātniskie aprēķini 10 miljonu procesorstundu apjomā

Vērienīgā Eiropas Savienības projekta „BalticGrid" ietvaros izveidotā infrastruktūra palīdzējusi nodrošināt Baltijas reģiona pētniekiem iespēju veikt zinātniskos aprēķinus 10 miljonu procesorstundu apjomā. Tie izdarīti pēdējo divu gadu laikā ar Grid aprēķinu tīklu palīdzību.

Lasīt tālāk ...

No modificētām cianobaktērijām ražos biodegvielu

Cianobaktērijas, plašākai sabiedrībai pazīstamas ar zilaļģu vārdu, ir pasaules jūrās un saldūdens tilpnēs sastopami mikroorganismi, kas spēlē nozīmīgu lomu slāpekļa ciklā, pārveidojot atmosfērā esošo gāzveida slāpekli, augu barībai piemērotās amonija vai nitrātu formās. Daudzas to sugas ir potenciāli toksiskas un masveidā savairojoties kādā no peldvietām, cianobaktērijas var radīt apdraudējumu gan neapdomīgiem atpūtniekiem, gan pastāvīgiem šo ūdenstilpņu iemītniekiem. Tomēr izrādās, ka zilaļģes var būt noderīgas ne tikai kā organiskā slāpekļa piesaistītājas, bet arī kā lētas un videi draudzīgas enerģijas avots - Arizonas (ASV) Valsts universitātes pētnieki Xinyao Liu un Roja Kērtisa vadībā modificējuši cianobaktērijas, panākot, ka mikroorganismi burtiski izdala degvielu no saviem ķermeņiem.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāts bioaktīvs nanomateriāls locītavu skrimšļu atjaunošanai

Locītavu gludie skrimšļaudi nodrošina vieglu un brīvu skeleta kaulu kustību, vienlaikus amortizējot triecienus. Kamēr locītava vesela, viss kārtībā, taču skrimšļi, kas anatomisko īpatnību dēļ (tiem netiek pievadītas ne asinis, ne limfa, tajos nav nervu) pieaugušiem cilvēkiem gandrīz neatjaunojas, gadu gaitā nodilst un izraisa saslimšanu ar osteoartrītu.

Lasīt tālāk ...

Bioinženieri izveido daudzfunkcionālu, “divi vienā” nanodaļiņu

Modernajā un eksperimentālajā medicīnā plaši tiek izmantotas dažādas nanodaļiņas - ar tām nosaka audzēju atrašanās vietu un izmērus organismā, nogādā līdz vajadzīgajai vietai medikamentus, kā arī izraisa karstuma viļņu pulsāciju ļaundabīgo šūnu iznīcināšanai. Tagad, tā vietā, lai šiem nolūkiem pielietotu dažādas nanoierīces, varēs iztikt ar vienu - Vašingtonas (ASV) universitātes zinātnieki ir izveidojuši pasaulē pirmo daudzfunkcionālo nanoinstrumentu, kurš sevī ietver divas, iepriekš atsevišķi izmantotas daļiņas. Jaunās kompozītdaļiņas struktūra aprakstīta nesen žurnālā Nature Nanotechnology publicētā rakstā.

Lasīt tālāk ...

Spīdoši nanokristāli ļaus detalizētāk pētīt norises dzīvajās šūnās

Lorensa Bērklija Nacionālās laboratorijas (ASV) zinātnieki izveidojuši spožus, fotonoturīgus un bioloģiski draudzīgus nanokristālus, kurus iespējams izmantot individuālai šūnas iekšienē notiekošo procesu novērošanai. Jaunās kristālu zondes, teikts laboratorijas preses relīzē, ir ievērojams solis uz priekšu detalizētā proteīnu un citu komponentu izpētē tādās sarežģītās mikromēroga sistēmās, kā dzīvā šūna.

Lasīt tālāk ...