Paleolīta zobārsti izņēma kariesa bojātos audus un plombēja ar asfaltu

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Taču tagad zobārstniecības pirmsākumi atbīdīti vēl senākā pagātnē – vēlajā paleolītā. To apliecina divās atsevišķās Ziemeļitālijas senvietās, Villabrunā un Fredianā atrastie zobi, kuros redzamas mērķtiecīgu mehānisku manipulāciju pēdas. Šie atradumi gan ilustrē cilvēku mutes veselības pasliktināšanos saistībā ar pakāpenisku savvaļas graudaugu iekļaušanu mednieku-vācēju sabiedrību uzturā, gan arī norāda uz vienlaicīgi iesāktiem meklējumiem rast līdzekļus radušās problēmas risināšanā.

Lasīt tālāk ...

Ceļā uz maņu-jutīgām roku protēzēm: bioniskais pirksts, kas ļauj sajust tekstūras

Zinātnieki jau ilgstoši strādā pie maņu-jutīgas rokas protēzes izveides ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti tiem cilvēkiem, kas nelaimes gadījumos zaudējuši vienu vai abas augšējās ekstremitātes. Tagad šāda bioniskā roka ir par soli tuvāk realitātei. Zinātnieku komanda no Šveices un Itālijas paziņojusi, ka viņi ir izstrādājuši mākslīgo pirksta galu, kas ļauj sajust virsmu tekstūru.

Jaunā izgudrojuma autori ir zinātnieku komanda no Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Lozannā un Sant'Anna School of Advanced Studies universitātes (Itālija). Rezultāti publicēti žurnālā „eLife”.

Lasīt tālāk ...

LU zinātnieki attīsta inovatīvu veterinārmedicīnas produktu

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku veidots start-up uzņēmums SIA “InCell” izstrādājis inovatīvu un videi draudzīgu šūnu transplantācijas produktu sporta zirgu cīpslu traumu (tendinopātijas) ārstēšanai. Inovatīvā veterinārmedicīnas produkta komercializēšanai uzņēmums no Norvēģijas finanšu instrumenta neliela apjoma grantu shēmas saņēmis aptuveni 90 tūkstošus eiro lielu atbalstu.

Lasīt tālāk ...

IBM: superdators Vatsons un ārsti sadarbosies retu slimību ārstēšanā

ASV informāciju tehnoloģiju kompānija IBM un Bostonas Bērnu slimnīca ir paziņojusi par plāniem pielietot IBM Vatsona (Watson) kognitīvo platformu, lai palīdzētu ārstiem identificēt iespējamās ārstēšanas metodes retu pediatrisko slimību ārstēšanā.

Lasīt tālāk ...

Izveidots mākslīgais orgāns, kas spēj ražot antivielas ārpus ķermeņa

Kornela universitātes (ASV) pētnieki izveidojuši funkcionālu mākslīgo limfoīdo orgānu (imūnorgānu), kas spēj ražot antivielas ārpus ķermeņa. Orgāna darbību iespējams pilnībā kontrolēt laboratorijas apstākļos. 

Lasīt tālāk ...

Itāļu kompānija paziņo, ka pēc 10 gadiem sāks ražot mākslīgas superacis

Iedomājies, kā būtu redzēt pasauli caur dažādiem krāsu filtriem. Vai, kā būtu uzreiz pārraidīt redzēto citam cilvēkam, neizmantojot fotoaparātu. Vai arī, kā būtu dzīvot ar tik asu un precīzu redzi, kāda dota vien dažiem cilvēkiem vai pat tādu redzi, kādu cilvēkiem daba vispār nav dāvājusi. Iespējams, jau tuvāko dekāžu laikā visas šīs iespējas kļūs par realitāti.  

Lasīt tālāk ...

Plāno veikt pirmo galvas transplantēšanas operāciju

Galvas pārstādīšana uz cita ķermeņa vairāk izklausās pēc zinātniskās fantastikas cienīga sižeta, nevis pēc reālas operācijas. Tomēr ne visi tā uzskata. Ideja transplantēt cilvēka galvu pirmo reizi oficiāli tika izteikta 2013.gadā. Medicīniskās manipulācijas ierosinātājs bija itāļu neiroķirurgs Serdžo Kanavero (Sergio Canavero), kurš apgalvoja, ka šāda operācija mūsdienās nebūt nav zinātniskā fantastika un tā palīdzētu pagarināt mūža ilgumu tiem cilvēkiem, kas cieš no neārstējamām muskuļus un nervus atrofējošām slimībām vai vēža neārstējamā stadijā.  

Lasīt tālāk ...

Iedvesmojoties no dievlūdzējgarneļu acs uzbūves, izgatavotas jaunas kameras vēža diagnosticēšanai

Dievlūdzējgarneles dzīvnieku pasaulē pazīstamas kā īpaši nežēlīgi plēsēji. To spīles spēj nogalināt upurus ar 1500 Ņūtonu lielu spēku un ātrumu 23 m/s – triecienu, kas pielīdzināms 22 kalibra lodes jaudai. Tomēr dievlūdzējgarneles ir īpašas ne tikai ar savu neticamo spēku. Tām ir arī sarežģītākā acu uzbūve dzīvnieku pasaulē.

Kvīnslendas universitātes (Austrālija) zinātnieki, iedvesmojoties no šo plēsīgo vēžveidīgo acu uzbūves, izstrādājuši īpašas kameras, kas ļauj atklāt vēža audus ķermenī.  

Lasīt tālāk ...

Ar 3D printeri izdrukāta mākslīgā 'akna' ļaus attīrīt asinis no bīstamiem toksīniem

3D drukas iespējas arvien paplašinās - Kalifornijas Sandiego universitātes (ASV) Džeikoba Inženierijas skolas nanoinženieri izstādājuši prototipu mākslīgai, ar īpašu printeri izdrukājamai "aknai", kas kalpos kā filtrs asins attīrīšanai no šūnas bojājošiem toksīniem. Raksts par izstrādi un ar to saistīto pētījumu š.g. 8.maijā publicēts izdevumā "Nature Communications".

Lasīt tālāk ...

Nīderlandē sievietei veiksmīgi transplantēts ar 3D printeri izdrukāts galvaskauss

Mūsdienu medicīnas iespējas, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pieaug neticamā ātrumā. Viena no daudzsološākajām jaunajām tehnoloģijām ir 3D printeri, kas ļauj precīzi "izdrukāt" dažādus, sarežģītas formas un sastāva priekšmetus. Nesen šīs tehnoloģijas priekšrocības praksē pierādīja nīderlandiešu ķirurgi no Utrehtas universitātes Medicīnas centra, kuri 23 stundu garā operācijā jaunai sievietei ievietoja ar 3D printeri izveidotu galvaskausa augšdaļas transplantu.

Lasīt tālāk ...