Atklājumi.lv

Visiem zilacainajiem cilvēkiem bijis viens kopīgs sencis

Vai zināji, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ar zilu acu krāsu bijis viens kopīgs sencis? Zilacaino cilvēku kopējais priekštecis uz Zemes mitinājies pirms 7000-10,000 gadiem, kad, pēc Kopenhāgenas universitātes (Dānija) zinātnieku izpētes datiem, notikusi ģenētiskā mutācija, kuras rezultātā radās zila acu krāsa.   

Kā radās dažādas acu krāsas?

Sākotnēji visiem cilvēkiem acs varavīksnene bija brūnā krāsā, taču laika gaitā notika OCA2 gēna ģenētiska variācija, kas ietekmēja pigmenta ražošanas intensitāti. OCA2 gēns ir atbildīgs par P proteīna ražošanu – proteīnu, kas ir iesaistīts melanīna (pigments, kas rada ādas, acu un matu krāsu) veidošanā. Notikusī pārmaiņa “neizslēdza” OCA2 gēnu, tā vienkārši ietekmēja gēna darbības aktivitāti, samazinot melanīna veidošanos acs varavīksnenē. Šī procesa rezultātā radās acis atšķirīgās brūnās krāsas nokrāsās un zaļā krāsā.

Ja OCA2 gēna darbība apstātos pilnībā, melanīns nebūtu ne cilvēku acīs, ne matos vai ādā – visi cilvēki būtu albīni.

Tomēr OCA2 gēna ģenētiskā variācija neizskaidro zilās acu krāsas veidošanos. Mīklu, kā radusies zilā acu krāsa, zinātnieki nespēja uzminēt gadiem ilgi.

2008.gadā Kopenhāgenas zinātnieki žurnālā “Human Genetics”, publicēja pētījumu, kura rezultāti beidzot sniedza sen gaidīto mīklas atrisinājumu. Dāņu pētnieki bija noskaidrojoši, ka par zilo acu krāsu atbildīga netālu esoša gēna HERC2 mutācija. HERC2 mutācija “izslēdz” OCA2 gēnu, kas nosaka to, kāds brūnā pigmenta daudzums acīs izveidosies. Atklātā mutācija ir novērojama visiem zilacainajiem cilvēkiem.

Zinātnieki uzskata, ka HERC2 gēna mutācija notikusi ap laiku, kad pirmie cilvēki migrēja no Āfrikas uz Eiropu.

Tomēr tas nav neparastākais fakts par zilo acu krāsu.

Visiem zilacainajiem pasaules cilvēkiem ir viens kopīgs sencis

Zaļas un brūnas acis vizuāli atšķirīgas padara melanīna daudzums varavīksnenē, taču zilacainajiem cilvēkiem melanīna daudzums acīs ir praktiski nemainīgs. Lai nonāktu pie šī secinājuma, pētījuma autori izpētē piedalīties uzaicināja zilacainus cilvēkus no visdažādākajām pasaules valstīm, sākot ar Dāniju un beidzot ar attālo Turciju un Jordāniju.

“Balstoties uz šo faktu, mēs varam secināt, ka visi zilacainie cilvēki ir saistīti ar vienu un to pašu priekšteci. Viņi visi ir mantojuši to pašu “slēdzi” tai pašā DNS vietā,” paskaidrojis pētījuma galvenais autors profesors Hans Eibergs (Hans Eiberg), viens no zināmākajiem cilvēku acu pētniekiem.

Zinātniekiem gan vēl nav izdevies noskaidrot visu zilacaino cilvēku kopīgā senča identitāti. Šobrīd par senāko atrasto cilvēku ar zilu acu krāsu tiek uzskatīts 7000 gadus vecs vīrietis - alu cilvēks, kura fosilijas 2006.gadā tika atrastas Spānijas ziemeļu daļā. Pētījums par senāko zināmo zilacaino alu cilvēku, ko zinātnieki nodēvējuši par La Brana 1, publicēts 2014.gadā žurnālā “Nature” (Sk.: “Mezolīta Spānijas iedzīvotājam bijusi tumša āda un zilas acis”, atklajumi.lv, 28.01.2014.) Par to, ka La Brana 1 acis bijušas zilā krāsā liecināja fosiliju ģenētiskā analīze. Interesanti, ka šis cilvēks bijis tuvu radniecīgs mūsdienu skandināviem, taču viņa ķermenī atrasti arī Āfrikas tumšās ādas krāsas gēni.

Tomēr zinātnieki uzskata, ka atrastais 30-35 gadus vecais mezolīta laika mednieks-vācējs nav leģendārais visu zilacaino cilvēku sencis – 2008.gadā veiktā pētījuma rezultāti mudina domāt, ka zilo acu gēns visticamāk pirmo reizi parādījies pirms aptuveni 10,000 gadu Melnās jūras reģionā, tātad La Brana 1 ir pārāk jauns šim titulam.

Lai gan vairāki zilo acu noslēpumi ir atrisināti, zinātnieki joprojām nespēj atbildēt uz jautājumu, kādēļ zilā acu krāsa tik plaši izplatījās seno eiropiešu vidū. Viena no teorijām vēsta, ka zilā acu krāsa palīdzēja pasargāt acis no problēmām, kas rodas mazā gaismas daudzuma dēļ Eiropā ziemas laikā, savukārt cita – ka zilacainie cilvēki pavisam vienkārši šķituši pievilcīgāki pretējam dzimumam.

Avoti:

genetics.thetech.org
news.ku.dk
independent.co.uk 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.