Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zinātnieki pārliecinoši pierāda, ka Atakamā atrastais skelets nepieder citplanētietim

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2003.gadā, pasauli pāršalca baumas, ka pamestā pilsētā Atakamas tuksnesī Čīlē ir atrasts mumificējies citplanētietis. Tiesa, mazāks par tiem, ko attēlo zinātniskās fantastikas filmas – mūmijas garums bija vien 15 cm.

Atradums ieinteresēja ne tikai paranormālo parādību cienītājus, bet arī zinātniekus. 2013. g., kad amerikāņu ufologs Stīvens Grīrs izvērta plašu reklāmas kampaņu savai filmai “Siriuss”, kurā sīkaliņas atliekas centās pasniegt kā pierādījumu citplanētiešu klātbūtnei uz Zemes, par mūmiju ieinteresējās Stenforda universitātes imunologs Dr. Garijs Nolans (Garry Nolan). Pateicoties Grīra atsaucībai, Nolanam un viņa kolēģim pediatrisko skeleta augšanas traucējumu un pediatriskās radioloģijas speciālistam Dr.Ralfam Lēmanam radās izdevība iepazīties ar mūmijas fotogrāfijām un rentgenuzņēmumiem kā arī iegūt izpētei DNS paraugu.

Zinātniekus pārsteidza, pirmkārt, tas, ka skeletam bija izmēram neatbilstoši labi attīstīti kauli un pat pilnībā attīstījušies zobi – pēc izmēra skelets atbilda 5 mēnešus vecam cilvēka embrijam, taču pēc kaulu attīstības (ceļgala locītavas kaulu epifizāro plākšņu blīvums) – 6 gadus vecam bērnam. Otrkārt, skeletam bija vairākas neparastas iezīmes, kas nav raksturīgas cilvēkiem – 10 ribas ierasto 12 vietā, milzīgas acis un savādas, iegarenas formas galvaskauss. Viss gluži kā no stāstiem par ārpuszemes civilizācijām. (Plašāks atraduma apstākļu, mumificēto atlieku kā arī to sākotnējās izpētes, zinātnisko un alternatīvo hipotēžu apskats šeit: “Atakamas īkstītis - "briesmīgs citplanētiešu punduris" vai deformēts cilvēka embrijs?”, aliens.lv, 07.07.2013.)

Lai gan zinātnieki, atsaucoties uz mitohondriālās DNS analīžu rezultātiem, noliedza, ka skelets, iespējams, pieder kādam ārpuszemes civilizācijas pārstāvim (savukārt ribu skaits bija atbilstošs attiecīgā vecuma embrijam – pēdējais, tā saukto “peldošo” ribu pāris embrijiem attīstās vēlāk), baumas nerimās, un Atakamas “citplanētieša” stāsts vēlākajos gados vairākkārt tika apspēlēts dažādās filmās un raidījumos par citplanētiešiem.

Šogad, 2018.gada martā, zinātnieki beidzot pielika punktu baumām, nākot klajā ar detālu un neapgāžamu bioloģisku izskaidrojumu Atakamas “citplanētieša” (saukts arī par Atu) neparastajam izskatam. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Genome Research”.

Padziļinātus Atakamas “citplanētieša” DNS pētījumus Stenfordas universitātes (ASV) zinātnieki veica 5 gadus. DNS paraugi, kas tika iegūti no kaulu smadzeņu šūnām, ļāva rekonstruēt lielāko daļu Atas pilnā (šūnas kodola) genoma.

Pētījumi vēlreiz apstiprināja zinātnieku uzskatu, ka neparastais skelets piederējis cilvēkam. Tas bijis sieviešu dzimuma embrijs, kurš turklāt cēlies no vietējās Atakamas tuksneša čīliešu populācijas ar nelielu eiropiešu gēnu piejaukumu. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk neparastā izskata cilvēks nācis pasaulē priekšlaicīgi un nav izdzīvojis.

Tiesa, padziļinātā DNS analīze parādīja, ka ~8% Atas genoma neatbilst cilvēka DNS, taču tas skaidrojams ar parauga degradāciju, nevis tās ārpuzemes izcelsmi.
Runājot par embrija neparasto izskatu, iepriekš zinātniekus bija pārsteidzis tas, ka redzamās izskata anomālijas nebija raksturīgas nevienai konkrētai iepriekš zināmai slimībai vai ģenētiskai novirzei. DNS izpēte parādīja, ka par to atbildīga nevis viena konkrēta gēnu mutācija, bet gan to kopums.

“Šim cilvēkam vienkārši nepaveicās. Mēs visi piedzimstam ar dažādām gēnu mutācijām, taču reizēm var gadīties neveiksmīgas mutāciju kombinācijas, kā tas noticis arī šai gadījumā,” izteicies Garijs Nolans.

Lielākā daļa Atas gēnu mutācijas bija saistītas ar skeleta veidošanos. Mutācijas tika atklātas, piemēram, gēnos, kas atbildīgi par kaulu veidošanā nozīmīgajiem kolagēna proteīniem. Kopumā zinātnieki izdalījuši 54 dažādas retas gēnu mutācijas, kuras potenciāli varētu būt vainojamas pie Atakamas embrija neparastā izskata.

Lai gan zinātniskais Atas izcelmes skaidrojums sevī neiekļauj spekulācijas par ārpuszemes civilizācijām, stāsts ir ne mazāk neparasts, jo daudzas no Atas DNS atklātajām gēnu mutācijām nekad iepriekš cilvēkiem nav dokumentētas. Jaunais atklājums ir vērā ņemams ne tikai tādēļ, ka tas izskaidro Atakamas “citplanētieša” mīklu, bet dod arī nozīmīgu ieguldījumu gēnu mutāciju pētījumos.

Pagaidām zinātnieki vēl nav ķērušies pie precīza Atas vecuma datēšanas (Stenforda univ. relīzē minēti 40 gadi), taču viņi uzskata, ka Ata pavisam noteikti dzimusi pēc 1541.gada, kad Čīli iekaroja un sāka kolonizēt spāņi. Par to liecina eiropiešu gēnu klātbūtne genomā.

Avoti:

med.stanford.edu
nytimes.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojoŠOS NOTEIKUMUS.