Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Tokijas zinātnieki izaudzē pelei jaunu zobu izrautā vietā

Detaļas
Publicēts 12 Augusts 2009
Autors Atklajumi.lv

Japānas zinātnieku grupai no Tokijas Dabas zinātņu universitātes un kompānijas „Otsuka Holdings" izdevies pelei izaudzēt pilnvērtīgu, jaunu zobu izrautā vietā, informē Itar-Tass. Eksperimenta panākumi paver jaunas iespējas reģeneratīvās medicīnas jomā, jo tehnoloģija ir izmantojama arī cilvēka organismam, ziņo Japānas laikraksti.

Pētnieki profesora Takaši Cudži (Takashi Tsuji) vadībā eksperimentam izmantoja pelēna embriju, no kura viena zoba iedīgļa tika paņemts 40-50 tūkstoši šūnu, kuras pēc sadalīšanas epitēlija un MSC (Mesenchymal stem cells) šūnās (1) atkal tika rekombinētas zoba aizmetnī un pēc tam 5 līdz 7 dienas audzētas želejveida kolagēnā.

Rezultātā tika iegūts aptuvi pusmilimetru liels zoba iedīglis, kas tika pārstādīts pieaugušajai pelei izrauta dzerokļa vietā un jau pēc 36 dienām caur smaganām parādījās jauns zobs. Pēc 49 dienām zobs sasniedza savu parasto lielumu. Zinātnieki arī secināja, ka jaunajā zobā ir nervs un asinsvadi. Mehāniski iedarbojoties uz zobu, pele jūt sāpes, kas tāpat liecina par zobu pilnu atbilstību dabiskajam stāvoklim.

"Tas ir ievērojams sasniegums," paveikto novērtē Irma Thesleff, Helsinku universitātes (Somija) bioloģe. Viņa atzīmē, ka grupa savā darbā izmantojusi iepriekšējo pētījumu rezultātus, "taču šī ir pirmā reize, kad jaunu, funkcionālu zobu izdevies izveidot, kā izejmateriālu ņemot tikai divu veidu šūnas." Thesleff'u papildina Tokijas Čibas (Chiba) Zobārstniecības klīnikas zinātnieks Masaki Šimono, sakot, ka iepriekš bija izdevies izaudzēt tikai jaunus zobu kronīšus, taču tagad izveidojusies arī sakne. Nākošie uzdevumi, Šimono saka, ir cita veida zobu izaudzēšana un pareiza zobu griezējvirsmu izvietojuma panākšana. Cudži atzīst, ka, lai arī bioinženieru izveidotie zobi ir pilnībā funkcionāli, tomēr to kronīšu platums, griezējvirsmu pozīcijas un kopējais izvietojums neatbilst normai.

Pēc ekspertu domām, praktiska šīs tehnoloģijas izmantošana cilvēku biomedicīnā būs iespējama ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Sīka atskaite par Japānas zinātnieku pētījuma rezultātiem ir publicēta ASV Nacionālās Zinātņu Akadēmijas Rakstu 3. augusta izdevumā.

1) Zinātnieki šādi rīkojās, lai demonstrētu, ka tehnoloģijas piemērošanai cilvēkiem varēs izmantot no pacienta paša cilmes šūnām iegūtas epitēlija un MSC šūnas.

Augšējā attēlā: MSC šūnas nanomērogā.

Avoti:

2v.lv, sciencenow.sciencemag.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.