Atklājumi.lv

Plaši lietots antidepresants vairākkārtīgi palielina koronāro aterosklerozi pērtiķiem

Mūsdienīgi antidepresanti, kas kļuvuši par pasaulē visbiežāk izrakstītajiem medikamentiem, ir vieglas zāles bez kādām nopietnām blakusparādībām, kas, ja arī nelīdzēs, tad nekaitēs - tā, tos izrakstot, bieži apgalvo ārsti. Savukārt pacientu bažas par šo zāļu "nevainīgumu" nereti tiek uzskatītas par papildu pierādījumu tam, ka viņiem tās patiešām nepieciešamas. Tomēr izrādās, ka vismaz attiecībā uz vienu plašu antidepresantu grupu - selektīvajiem serotonīna atpakaļpiesaistes inhibitoriem (SSAI) - farmācijas industrijai draudzīgajiem psihiatriem, neirologiem un ģimenes ārstiem tagad nāksies savu entuziasmu samazināt. Izdevumā "Psychosomatic Medicine" publicēta pētījuma rezultāti liecina - pērtiķu mātītēm ilgstoša SSAI lietošana vairākkārtīgi palielina aterosklerotisku nogulšņu veidošanos koronārajās artērijās.

Vieni un tie paši cilvēki bieži sirgst gan ar depresīviem traucējumiem, gan koronāro sirds slimību (KSS). Turklāt sievietes ar depresiju slimo vidēji divas reizes biežāk nekā vīrieši, bet KSS ir vadošais sieviešu nāves iemesls ASV.

"Mediķi jau gadiem zina, ka depresija ir cieši saistīta ar sirds saslimšanu, taču mums nebija skaidrs vai depresijas ārstēšana samazina risku saslimt ar KSS," teica pētījuma vadošā autore, Veikforestas Baptistu medicīnas centra patoloģijas un salīdzinošās medicīnas profesore Dr. Kerola Ševlija

Lai to noskaidrotu, Veikforestas Baptistu medicīnas centrā (Vinstona-Salema, Ziemeļkarolīnas pavalsts), vienā no ASV labākajām slimnīcām, medicīnas zinātnieki veica pētījumu, kurā 42 vidēja vecuma makaku mātītes 18 mēnešus saņēma rietumvalstīm raksturīgu pārtiku ar salīdzinoši augstu tauku un holesterīna saturu. Pēc tam pērtiķiem noteica vispārējo veselības stāvokli, uzmanību pievēršot depresīvai uzvedībai, koronāro artēriju aterosklerozei (KAA) un ķermeņa masas indeksam. Tad dzīvniekus sadalīja depresīvo un nedepresīvo īpatņu kopās, kurās, izvēloties pēc nejaušības principa, noteica 20mg/kg sertralīna hidrohlorīda (tirdzniecības marka "Zoloft") terapiju (deva proporcionāli tika pielīdzināta tai, kādu vidēji nosaka cilvēkiem) vai placebo. Terapiju uzsākot, starp sertralīna un placebo grupām nebija nozīmīgu atšķirību. Vēl pēc 18 mēnešiem pērtiķienēm atkal izmērīja KAA līmeni kā arī citus rādītājus un izrādījās, ka tām depresīvajām makaku mātītēm, kuras saņēma SSAI terapiju KAA bija progresējusi vidēji 4,9 reizes vairāk nekā tām, kas lietoja placebo. Salīdzinot ar grupu, kurā bija pērtiķienes, kas nesaņēma terapiju un necieta no depresijas starpība bija vēl lielāka - 6,5 reizes.

"Mūsu rezultāti liek uzskatīt, ka šī medikamenta izmantošana, ārstējot pie Homo ģints nepiederošus primātus, tiem veicina koronāro artēriju aterosklerozi," Ševlija secina. "Tas var būt klīniski nozīmīgi arī priekš cilvēkiem, jo gandrīz ceturtā daļa vidējā vecuma sieviešu ASV lieto kādus no antidepresantiem, turklāt lielākā daļa izrakstīto preparātu pieder tieši SSAI grupai."

Kā parasti šādu jaunu, neviennozīmīgu reakciju izraisošu pētījumu rezultātus izziņojot, Ševlija piebilst, ka nepieciešami papildu pētījumi, taču ārstiem, izrakstot antidepresantus, šos rezultātus vajadzētu paturēt prātā. "Kā pierādījies iepriekš veiktos pētījumos," profesore turpina, "daudziem cilvēkiem tikpat efektīvi cik SSAI, depresiju palīdz ārstēt fiziskās aktivitātes un psihoterapija."

Šajā sakarā būtiski atzīmēt, ka, atbilstoši vairākiem citiem nesen publicētiem pētījumiem, vērā ņemama antidepresantu iedarbība ir konstatējama tikai pacientiem ar smagu depresiju. Tā piemēram izdevums "Journal of Affective Disorders" 2011.g. jūnijā publicēja R. Modžtabas ziņojumu par pētījumu, kura ietvaros tika analizēta antidepresantu lietošanas ietekme uz sabiedrības garīgo veselību Lielbritānijā.

Pētījumā, tika apkopoti dati par 22,845 pacientiem vecumā no 16 līdz 64 gadiem no 1993., 2000. un 2007. gada britu Nacionālajiem pārskatiem par saslimstību ar psihiatriskām slimībām. Tika konstatēts, ka gadu gaitā pieaugošā antidepresantu lietošana neietekmē dažādu depresijas izpausmju kopskaitu, taču ir vērojama korelācija starp šo medikamentu izplatību un smagu kā arī mazākā mērā vidēja smaguma depresijas gadījumu un pašnāvniecisku tieksmju izpaudumu mazinājumu, vienlaikus pieaugot vieglu depresijas epizožu skaitam. Pētījuma secinājumos Modžtaba norādīja, ka nepieciešams radikāli pārskatīt antidepresantu izrakstīšanas politiku, tos piemērojot saprātīgāk, atbilstošos, psihiatra diagnosticētos smagas depresijas gadījumos. "Pieaugot nespeciālistu lomai vispārēju garīgu traucējumu farmakoloģiskā ārstēšanā, attiecīgi pieaug arī šo ārstu prakses metožu ietekme uz garīgās veselības politiku kopumā," spriež Modžtaba. "Ņemot vērā apjomu, kādā antidepresanti tiek izrakstīti nolūkiem, kuru efektivitāte un drošība nav pierādīta klīniskos pētījumos, ir nepieciešams uzlabot šo zāļu izrakstīšanas praksi, pārskatīt medikamentu aprakstus jeb veikt plašas veselības aprūpes sistēmas reformas, kas nodrošinātu tuvāku ģimenes ārstu un garīgās veselības speciālistu sadarbību."

Cits, 2010. gadā izdevumā Journal of the American Medical Association publicēts Pensilvānijas universitātes (ASV) Psiholoģijas un psihiatrijas nodaļas profesora Dr. Robert DeRubeis vadībā veikts pētījums pierādīja to pašu - antidepresantu terapija ir efektīva tikai smagas depresijas gadījumos. Dr. DeRubeis vadībā zinātnieki analizēja 6 iepriekš veiktu pētījumu (kopā iekļaujot 718 pacientus) datus. Analīzei tika izvēlēti tikai randomizēti placebo kontrolēti ASV Pārtikas un Zāļu administrācijas apstiprināti pētījumi par antidepresantu iedarbību dažādu depresīvu traucējumu ārstēšanā. Pētījumus iekļāva analīzē tikai tad, ja to autori piekrita nodot DeRubeis komandas rīcībā oriģinālos datus, tie bija ilguši vismaz 6 nedēļas un to aprakstā tika lietota Hamiltona Depresijas līmeņa skala (Hamilton Depression Rating Scale - HDRS) - viens no pasaulē visplašāk lietotajiem testiem depresijas smaguma pakāpes noteikšanai.

Rezultāti liecināja, ka antidepresantu efektivitāte, salīdzinot ar placebo kļūst nenozīmīga, ja HDRS skaitlis ir mazāks par 23. Tikai pie HDRS skaitļa 25 antidepresantu efektivitāte sasniedza līmeni, kas pēc Anglijas un Velsas Nacionālā Labas klīniskās parakses institūta standartiem atzīstams par pietiekamu, lai rezultātus varētu uzlūkot kā klīniski nozīmīgus. Atzīmējams, ka pēc Hamiltona skalas depresija vērtējama par smagu, sākot ar rezultātu skaitli 24, lai gan šie kritēriji var mainīties, atkarībā no katrā valstī pieņemtiem standartiem. ASV Psihiatru asociācijas rokasgrāmatā, piemēram, smaga depresija tiek diagnosticēta sākot ar skaitli 23.

Attēls: flickr.com.

Avoti:

wakehealth.edu
atklajumi.lv

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.