Atklājumi.lv

Izstrādā HIV vakcīnu no ģenētiski modificētiem augiem

Erebrū universitātes (Zviedrija) pētnieku grupai izdevies izmainīt augu gēnus, lai tie darbotos kā vakcīna pret HIV. Modificētie augi ražo vienu no vīrusa kodola proteīniem un zinātnieki eksperimentāli pierādīja, ka augus barībā saņēmušās peles pret to izstrādā antivielas. Pētījuma rezultāti publicēti nesen aizstāvētā disertācijā.

Zāles ražojoši augi ir jauns molekulārās bioloģijas pētniecības virziens, kas pasaulē gūst arvien lielāku atzinību. Zviedru pētnieki kā darba uzdevumu izvirzīja mērķi uz augu bāzes izstrādāt lētu un visur, arī jaunattīstības valstīs vienkārši kultivējamu vakcīnu pret HIV. Ēdamai vakcīnai ir virkne ekonomisku priekšrocību: tās uzņemšanai nav vajadzīgi sterili instrumenti un apmācīts personāls, bet glabāšanai nav nepieciešami ledusskapji. Ja Erebrū zinātnieku iecerētais izdosies, tas, iespējams, būs viens no nozīmīgākajiem mūsdienu medicīnas sasniegumiem.

"Galvenā problēma, strādājot ar HIV, ir vīrusa spējas ļoti ātri izmainīties, mutēt. Citiem vārdiem sakot, nav iespējams izveidot vakcīnu, kas darbotos pret kādu konkrētu HIV vīrusa variāciju kopumā. Vēl vairāk - tas būtu pārāk riskanti. Tā vietā mēs izvēlējāmies vienu atsevišķu proteīnu, p24, kas atrodams visos HIV vīrusa celmos un šķiet visur ir vienāds," stāsta disertācijas autore Ingrīda Linda.

Lai panāktu, ka augi ražo p24, tas vispirms bija jāievada baktērijā un tikai ar tās starpniecību atbilstošo gēnu varēja ievietot auga DNS ķēdē. Pārliecinājušies, ka tas izdevies - gēns sintezējas un tiek nodots mantojumā nākošajām paaudzēm, pētnieki ķērās pie projekta II fāzes - izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Arī šajā fāzē viss noritēja, kā eksperimentētāji bija cerējuši. Peļu imūnsistēma, reaģējot uz barībā esošo proteīnu, aktivizējās un sāka izstrādāt antivielas, t.i., darbojās kā vakcīna. Zinātnieki uzskata, ka cilvēka imūnsistēma varētu atbildēt līdzīgi, taču pieļauj, ka ar to pagaidām varētu nebūt pietiekami, lai panāktu aizsardzību pret HIV.

Lai palielinātu vakcīnas efektivitāti, pētnieki turpinās izstrādi, p24 pievienojot citus HIV proteīnus. Paralēli tiks pētīts, kādā dārzenī būtu visizdevīgāk iestrādāt vakcīnu. Pagaidām tiek izmantota augu eksperimentos populārā sinepju un kabaču radiniece, brīvā dabā sastopamā Tāla sīkplikstiņa (Arabidopsis thaliana), kurai ir pilnībā atšifrēts genoms.

"Viens no labākajiem kandidātiem ēdamās vakcīnas audzēšanai ir burkāns," skaidro Linda. "Ne vien tādēļ, ka to var ēst zaļu, izvairoties no gatavošanas gaitā iespējamās proteīnu bojāejas, bet arī tāpēc, ka tas ir divgadīgs augs, kuram sēklotne veidojas tikai otrajā gadā. Tādējādi varētu novērst modificēto gēnu izplatīšanos uz tuvējiem augiem."

Avots:

fiercebiotech.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.