Atklājumi.lv

Jauna veida vakcīna nodrošina tūlītēju imunitāti

Skripsa pētniecības institūta (ASV) zinātnieki izstrādājuši speciāli ieprogrammētas ķīmiskas vielas, lai, ievadītas kopā ar vakcīnu, tās izsauktu tūlītēju imūnsistēmas atbildes reakciju. Laboratorijas eksperimentos izdevās panākt, ka jaunā vakcīna pelēm aptur divu veidu vēžu attīstību. Ja sekmēsies arī tagad uzsāktie klīniskie pētījumi ar cilvēkiem, būs izdevies atrast veidu, kā pārvarēt līdzšinējo vakcīnu galveno trūkumu - iedarbības aizkavēšanos par vairākām dienām vai pat nedēļām, kas organismam vajadzīgas, lai izstrādātu imunitāti, reaģējot uz ievadīto patogēnu.

Jauno metodi, pētnieki norāda, potenciāli varēs izmantot, lai nodrošinātu aizsardzību gan pret vīrusu un baktēriju izraisītām saslimšanām, gan pret vēzi un pat pret virulentiem toksīniem.
Pētījuma rezultāti publicēti brīvpieejas rakstā ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas rakstu krājuma 6. marta laidienā.

Skripsa pētnieku komanda profesora Karlosa Barbas (Carlos Barbas) vadībā jauno vakcinācijas metodi, sauktu par kovalento imunizāciju, izmēģināja uz pelēm, kas bija inficētas ar melanomu un kolonālā vēža paveidu.

Pelēm injecēja ķīmiskas vielas, kas bija izstrādātas, lai ierosinātu programmējamu un "universālu" imūnreakciju. Šīs vielas, sauktas par "adaptermolekulām" bija veidotas tā, lai tās atpazītu noteiktas vēža šūnas. Nokļuvušas dzīvnieka organismā, adaptermolekulas pašas sasaistījās ar antivielām, izveidojot kovalentus adapteru-antivielu kompleksus.

Tūlītēja imūnreakcija, ievērojami aizkavējot audzēja attīstību, bija novērojama tikai tām pelēm, kas saņēma gan antivielas, gan adaptera komponentu.

"Antivielas mūsu vakcīnā ir izveidotas tā, lai tās inerti riņķotu asinsritē, līdz kamēr saņem uzdevumu no speciāli izveidotām molekulām vērsties pret noteiktu mērķi," teica Barba. "Šīs metodes priekšrocība ir tāda, ka antivielu aktivizēšanai nav vajadzīgs ilgāks laiks par to, kas nepieciešams pašas vakcīnas saņemšanai ar injekciju vai pilieniem. Tas varētu būt īpaši nozīmīgi tādos gadījumos, kā vīrusu epidēmijas laikā vai bioterorisma uzbrukumā, kad karavīri vai civiliedzīvotāji tiek pakļauti, piemēram, Sibīrijas mēra toksīnu iedarbībai."

Jaunā vakcīna, kas ir pirmais veiksmīgais šāda veida izstrādājums, tapusi pēc vairāku gadu darba ķīmiski programmējamu monoklonālu (klonētas no vienas B šūnas) antivielu - Skripsa institūtā izgudrota terapijas veida - izstrādē. Līdzšinējie kovalentās vakcīnas izstrādes mēģinājumi bija neveiksmīgi, jo antivielas vajadzīgajā veidā nesaistījas ar ķīmiskajām vielām.

Tuvākajā laikā profesors Barba strādās pie vakcīnām, kas aizsargās pret vēzi, HIV un citām iepriekš neārstējamām slimībām. "Mūsu pieeja atšķirās no tradicionālo vakcīnu darbības mehānisma ar to, ka mēs izveidojam antivielu adapterkomponentu un zinām, tieši ar kādu substanci tas mijiedarbosies," Barba skaidro.
Profesors uzskata, ka ķīmiskās iedarbības tipa vakcīnas ir pagaidām neapgūts lauks, kura izpēte sola jaunu iespēju parādīšanos vakcinācijā. 

Avots:

scripps.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.