Atklājumi.lv

Vakcinācija pret vējbakām izraisa rozes epidēmiju ASV. Vai gadīsim, kad tā sāksies arī Latvijā?

Nesen (2008.g.) Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, farmakoloģisko korporāciju lobija ietekmē bērnu imunizācijas kalendārā tika iekļauta vējbaku vakcīna. Tas notika, neņemot vērā, ka bērnībā ļoti viegli pārslimojamo vējbaku izskaušana jau tobrīd bija izraisījusi tautas valodā par rozi sauktās un daudzkārt smagākās vīrusu infekcijas (Herpes zoster) epidēmiju ASV (vējbaku vakcīna kalendārā kopš 1995.g.), saslimšanai kopš 2000. gadu sākuma strauji izplatoties ne tikai četrdesmitgadnieku, bet arī bērnu un jauniešu vidū [1]. Līdzīga situācija veidojas arī citās valstīs [2]. Taču tā vietā, lai atteiktos no sākotnēji cerēto ieguvumu nedevušās potes, lobisti virza ideju par vēl vienas vispārējas, šoreiz rozes vakcīnas ieviešanu.

Gan vējbakas, gan rozi izraisa viens un tas pats herpes grupas vīruss - Varicella zoster (VZ). Bērnībā izslimojot vējbakas, VZ kļūst neaktīvs un pārvietojas no epitēlija (ādas audu) uz nervu un citām šūnām. Pēc ilgāka laika, parasti pusmūžā un vēlāk, vīruss atkal var reaktivizēties un no nervu šūnas ķermeņa pa aksoniem nokļūt līdz ādas virsējam slānim, tur izraisot saslimšanu, kas raksturojas ar spēcīgu iekaisumu. Smagākajos gadījumos uz rozes bāzes sākas sekundāra bakteriāla infekcija, kuras sekas var būt daļēja paralīze un aklums. Reaktivizācijas iemesli nav īsti zināmi, taču novērota saikne ar vispārēju imūnsistēmas novājināšanos kā arī psihosomatisko stresu. Visbiežāk un smagāk ar rozi parasti saslimst tieši tie cilvēki, kas bērnībā nav pārslimojuši vējbakas. Savukārt, atkārtota, imunitāti ieguvušo personu saslimšana ar vējbakām notiek ļoti reti, un, ja arī gadās inficēties, slimības norise ir viegla.

Faktiski, ņemot vērā epidemioloģiskos rādītājus un slimības prognozi, vējbaku vakcīnas ieviešanai ASV nebija zinātniska pamata un šo viedokli savulaik pauda vairāki pazīstami valsts ārsti. Pie tam, bija zināms, ka vakcīna dod tikai ap 85-90% aizsardzību pret iespējamo saslimšanu un tai nereti ir blakusparādības, kuru radīto zaudējumu samērošana ar pirmsvakcinācijas vējbaku zaudējumiem netika veikta. Vēlāk, kad ap 2006. g. pierādījās, ka vakcīnas ierosinātā imunitāte jau ir zudusi vismaz 20% ASV vakcinēto bērnu, Slimību kontroles un novēršanas centrs pieņēma lēmumu par atkārtotas vakcinācijas nepieciešamību.

Zinātnieki ceļ trauksmi par epidēmiju

Jau 2005. gadā - tātad 3 gadus pirms vējbaku vakcīnas iekļaušanas Latvijas bērnu imunizācijas kalendārā - dažādos starptautiskos, ekspertu recenzētos medicīnas žurnālos parādījās raksti par vējbaku vakcinācijas epidemioloģisko saikni ar rozes izplatību. Tā, piemēram, žurnāls "Vaccine" publicēja dr. Gerija Goldmena rakstu "Cost-benefit analysis of universal varicella vaccination in the U.S. taking into account the closely related herpes-zoster epidemiology" [3]. Šajā rakstā Goldmens norāda, ka dažādi ieguvumu-zaudējumu aprēķini, kas tikuši izmantoti kā pamatojums vispārējās vējbaku vakcinācijas ieviešanai ASV sastādīti, neņemot vērā ne vakcīnas blaknes, ne vējbaku ciešo saistību ar rozi. Kā svarīgu apstākli, ko vajadzētu ņemt vērā turpmākās vakcinācijas lietderīguma izvērtēšanā Goldmens norādīja, ka, atbilstoši jaunākajiem pētījumiem, imunitātes saglabāšanās ir atkarīga nevis no asimptomātiskās endogēnās reaktivizācijas [a], bet regulāra, ārēja kontakta ar t.s. "mežonīgajiem" VZ vīrusa celmiem [4, 5]. Tā kā galvenie VZ izplatītāji ir mazi bērni, tad gluži dabīgi, ka mūsdienu modernajā rietumu sabiedrībā, kur bērni, uzsākot patstāvīgas dzīves gaitas, atstāj vecāku mājas un vecvecāki ar mazbērniem tiekas pāris reižu gadā, imunitātes kritums vecu cilvēku vidū ir neizbēgams. Taču, ieviešot vispārēju bērnu imunizāciju, pieaugušo iespējas papildināt savas antivielas tuvojas nullei un no tā izriet neizbēgamais - katastrofāls pieaugums saslimšanai ar rozi.

Rozes saslimšana strauji izplatās bērnu vidū

Jāatzīmē, ka saslimst ne tikai pieaugušie. Tajā pašā 2005. gadā G. Goldmens izdevumā "International Journal of Toxicology" publicēja pētījumu "Universal varicella vaccination: efficacy trends and effect on herpes zoster" [6] Rakstā Goldmens sniedza analīzi par vējbaku vakcīnas efektivitāti un ietekmi uz rozes izplatību. Materiālu rakstam Goldmens apkopoja, strādājot kā pētnieciskais analītiķis Antilopes ielejā Kalifornijā - vienā no trim vietām ASV, kurās, līdz ar vispārējās VZ vakcinācijas ieviešanu, Slimību kontroles un novēršanas centrs īstenoja Vējbaku uzraudzības projektu. Antilopes ielejā, kas ir ģeogrāfiski norobežota, ASV mērogiem neliela teritorija ar 300 000 iedzīvotājiem, projekta darbinieki apkopoja visus demogrāfiskos un klīniskos datus, kas saistījās ar vējbaku saslimšanu. Projekts iesākās 1995. gadā, taču ziņas par saslimšanu ar rozi tajā sāka iekļaut tikai no 2000. gada 1. janvāra. Statistika sākotnēji uzrādīja tikai ļoti lielu vējbaku gadījumu samazināšanos, taču drīz vien parādījās liecības par vakcīnas efektivitātes ievērojamu krišanos un, kas bija pats satraucošākais, dramatisku pieaugumu saslimšanā ar rozi par 10 gadiem vecāku bērnu vidū. 2003. gadā Antilopes ielejā bērnu saslimšanas īpatsvars pietuvojās līmenim, kāds tika reģistrēts vecu cilvēku vidū. Publicējot šos datus, Gerijs Goldmens riskēja ne tikai zaudēt savu darbu Slimību kontroles un novēršanas centrā, bet arī sabojāt savu profesionālo reputāciju. Tomēr, līdz pat šai dienai no zinātniskajiem, ekspertu recenzētajiem žurnāliem nav atsaukta neviena G. Goldmena publikācija, tādējādi apstiprinot viņa pētījumu kvalitāti un atbilstību nozares standartiem. Plašāk par G. Goldmena pētījumiem var izlasīt viņa un Marka Orina 2006.g. izdotajā grāmatā "The Chickenpox Vaccine: A new epidemic of disease and corruption" [7].

ASV telekompānijas ABC 2012. gada nogalē sagatavotais sižets [1] liecina, ka rozes gadījumu skaits katastrofāli pieaug valsts augstākajās mācību iestādēs. "Ja agrāk koledžās varēja novērot vienu saslimšanu trijos vai četros mēnešos, tad tagad katru mēnesi saņemam ziņojumus par diviem, trim saslimušajiem katrā mācību iestādē," stāsta dr. Barbara Yawn, kura jau vairākus gadus pēta rozes pieaugošo izplatību ASV. Saslimušie tehniski nav infekciozi, taču parasti slimība sagādā tādas sāpes, ka vismaz nedēļu studenti nevar piedalīties mācību procesā. Pētniece atzīst, ka epidemiologiem šobrīd nav ne mazākās skaidrības, vai jaunieši, kas saslimst ar rozi neinficēsies ar to atkal un atkal.

Korporācijas pelnīs miljardus

Goldmens aprēķinājis, ka, saglabājot vispārējo vējbaku vakcināciju, saslimšana ar rozi ASV pieaugs vismaz vēl 50 gadus, ārstēšanas izmaksām sasniedzot 4,1 miljardu dolāru. Saprotams, ka šo naudu maksās ne jau vakcīnu ražotāji - farmācijas biznesa haizivis, bet ASV pilsoņi. Par bažām, saistībā ar pētījumos iegūtajiem rezultātiem par sagaidāmo rozes epidēmiju Goldmens vairākkārt rakstīja oficiālas vēstules savam darba devējam - ASV Slimību kontroles un novēršanas centram.

Atbildot uz Goldmena rakstīto, centra pārstāvji norādīja, ka viņuprāt cīņai pret rozi vislabākais līdzeklis ir vakcīna (tā pati vakcīna ar dzīvu VZ sastāvā, ko lieto pret vējbakām, tikai ar lielāku antigēnu koncentrāciju). Tomēr Goldmens uzskata, ka laišanās šādā riņķa dancī nav pamatota - pieaugušo vakcinācijas programmas reti kad ir efektīvas. Turklāt, kāpēc gan cilvēkiem, dzīvojot jau tā piesārņotā vidē, būtu jāpakļauj savs organisms vēl vienai vai drīzāk jau vairākām pilnīgi liekām, nevajadzīgām toksisku vielu devām tikai tādēļ, ka tas pilda jau tā uzblīdušās korporāciju kabatas? Ienākumi no rozes vakcīnas solās būt astronomiski. Goldmens lēš, ka pie pašreizējās vidējās cenas 50 dolāri par devu (tiem, kam nav atbilstoša apdošināšanas polise, vakcīna maksā no 220 līdz 750 dolāriem - sk. šeit), korporāciju ienākumi no vienreizējas vispārējas ASV pieaugušo (apmēram 250 miljoni personu) vakcinācijas var sasniegt 10 miljardu dolāru. Taču, kā jau norādīts, vienreizēja vakcinācija gaidīto rezultātu visdrīzāk nedos un būs jāatkārto ik pēc dažiem gadiem.

Piecgadīga meitene saslimst ar rozi pēc vējbaku vakcīnas saņemšanas

Papildu bažas raisa jauns, vācu akadēmiskajā žurnālā "Hautarzt" ("Dermatologs") šī gada februārī publicēts pētījums "Herpes zoster nach Varicella-Zoster-Virus-Impfung" ("Saslimšana ar Herpes zoster pēc varicella-zoster vakcinācijas") [8], kas pierāda, ka vējbaku vakcīna pati tiešā veidā var izraisīt saslimšanu ar rozi. Vācu ārsti no "Helios" klīnikas Vupertālē apraksta gadījumu, kad piecus gadus veca meitene pēc vējbaku vakcīnas saņemšanas nonāca slimnīcā ar klīniskiem rozes simptomiem ādas daļā, ko apgādā mugurkaulāja kakla daļas 6. nervs (shematisku reģiona attēlojumu sk. šeit). Trīs reizes atkārtotās imūnfluorescences analīzes, ko šādos gadījumos parasti izmanto patogēna noteikšanai, izrādījas negatīvas. Tomēr, kad veica paraugu genotipoloģisko analīzi, tad atklājās, ka bērna saslimšanas izraisītājs ir tieši tas Varicella zoster vīrusa celms (Oka), kura izmantošanu vakcīnu ražošanai iesaka Pasaules veselības organizācija. Bērna imūnsistēma pirms saslimšanas, teikts rakstā, nebija novājināta un atbilstoša terapija deva labus rezultātus. "Helios" klīnikas speciālistu publikācijas mērķis bija norādīt uz faktu, ka populāras analīžu tehnoloģijas rezultāti, ko parasti izmanto VZ vīrusa infekcijas apstiprināšanai turpmāk nevar būt pietiekami pareizas diagnozes noteikšanai. Tomēr, raksts liek uzdot arī jautājumu gan par vējbaku, gan tās "jaudīgās" versijas - rozes vakcīnas blakusparādību patiesā biežuma, tai skaitā saslimšanas ar rozi uzskaiti.

Nepieciešams atkārtoti izvērtēt vispārējās vējbaku vakcinācijas pamatotību

Ņemot vērā augstāk izklāstītos faktus, kas, balstoties uz akadēmiskos izdevumos publicētiem epidemioloģiskiem un klīniskiem datiem, ļauj izteikt prognozi par drīzumā sagaidāmu rozes saslimšanu pieaugumu Latvijā, atklajumi.lv uzskata, ka būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt pamatotību valsts kompensētas vējbaku vakcīnas iekļaušanai bērnu imunizācijas kalendārā, jautājuma izskatīšanai izveidojot ar vakcīnu ražotājiem un medikamentu tirgotājiem nesaistītu ārstu un mikrobiologu ekspertu grupu.

Attēls: Maza meitene ar akūtu rozes infekciju sejas kreisajā pusē. Avots: blogspot.com.

Piezīmes:

[a] Asimptomātiska endogēna reaktivizācija ir hipotētisks process, kura ietvaros organismā esošs vīruss laiku pa laikam aktivizējas, izraisot saslimšanu bez simptomiem un atjaunojot imunitātes līmeni.

Avoti un literatūra:

[1] Abc news. "Shingles cases on the rise, including in younger people." Pēdējo reizi skatīts 18. martā.

[2] virtualmedicalcentre.com. "Shingles cases on the rise." Pēdējo reizi skatīts 18. martā.

[3] Goldman, G.S. 2005. "Cost-benefit analysis of universal varicella vaccination in the U.S. taking into account the closely related herpes-zoster epidemiology." Vaccine. May 9; 23(25):3349-55. http://dx.doi.org/10.1016/j.vaccine.2003.10.042

[4] Arvin, A.M, C.M Koropchak un A.E.Wittek. 1983. "Immunologic evidence of reinfection with varicella-zoster virus." The Journal of Infectious Diseases 148:200-5. doi:10.1093/infdis/148.2.200

[5] Gershon, A.A., S.P. Steinberg un L. Gelb. 1984. "Clinical reinfection with varicella-zoster virus." The Journal of Infectious Diseases149:137-42. doi: 10.1093/infdis/149.2.137

[6] Goldman, G.S. 2005. "Universal varicella vaccination: efficacy trends and effect on herpes zoster." International Journal of Toxicology 24(4):205-13. doi: 10.1080/10915810591000659

[7] Orrin, Mark un Gerry Goldman (editor), 2006. The Chickenpox Vaccine: A new epidemic of disease and corruption. Google priekšskata versija.

[8] Fahlbusch, M., U. Wesselmann un P. Lehmann. 2013. "Herpes zoster nach Varicella-Zoster-Virus-Impfung." Der Hautarzt 64, 2:107-109.

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.