Atklājumi.lv

Zinātnieki pierāda, ka “5 sekunžu likums” ir mīts

Teju katrs kaut reizi dzīvē ir dzirdējis par tā dēvēto “5 sekunžu likumu” – ja nokritušu ēdienu no zemes pacel 5 sekunžu laikā, to drīkst turpināt ēst, jo baktērijas vēl nav paspējušas pieķerties. Zinātnieki pierādījuši, ka tas ir mīts, un baktērijas uz ēdiena var nonākt neatkarīgi no tā, cik ātri tas tiek pacelts.

Profesors Donalds Šafners (Donald Schaffner) no Ratgersa universitātes (ASV) pierādījis, ka reizēm baktēriju pārnese uz ēdienu sākas pat mazāk nekā 1 sekundes laikā. Laiku, kas nepieciešams, lai baktērijas nokļūtu uz zemē nokritušā ēdiena ietekmē gan virsmas materiāls, uz kuras ēdiens nokritis, gan mitrums.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Applied and Environmental Microbiology”.

Lai gan 5 sekunžu likuma patiesumu ir apšaubījuši daudzi veselības speciālisti, tas joprojām ir sabiedrībā plaši izplatīts mīts, kas nereti tiek pieminēts un līdz ar to arī popularizēts masu medijos.

“Mēs nolēmām pievērsties šim pieņēmumam tā plašās izplatības dēļ. Šis uzdevums varētu šķist vienkāršs, taču mēs gribējām, lai mūsu rezultātiem ir spēcīgs zinātniskais pamatojums,” motivāciju veikt pētījumu par 5 sekunžu likumu paskaidrojis Šafners.

Lai pārbaudītu, kā notiek baktēriju pārnese uz ēdienu un kādi faktori to ietekmē, zinātnieki izvēlējās 4 dažādas plaši izplatītu materiālu virsmas – nerūsējošo tēraudu, keramiskās flīzes, koku un paklāju. No ēdieniem zinātnieki izraudzījās arbūzu, maizi, maizi ar sviestu un želejkonfektes.

Eksperimentos Ratgersa universitātes pētnieki pārbaudīja 4 dažādus ēdiena un virsmas kontakta laikus – mazāk par 1 sekundi, 5 sekundes, 30 sekundes un 300 sekundes. 

Kad baktēriju pārneses pārbaudes kritēriji bija izraudzīti, zinātnieki divos dažādos preparātos izaudzēja Enterobacter aerogenes baktērijas – ne-patogēnās salmonellu “māsīcas”, kas atrodamas cilvēka gremošanas sistēmā.

Pēc tam zinātnieki izraudzītās virsmas noklāja ar baktērijām, ļāva tām nožūt un uz virsmām pa vienam salika ēdienus.

Zinātnieki novērtēja baktēriju pārneses norisi katram virsmas, ēdiena un baktēriju audzēšanas veidam. Kopumā tie bija 128 dažādi scenāriji, no kuriem katrs tika atkārtots 20 reizes, kopumā sastādot 2560 novērojumus.

Kā jau gaidīts, izrādījās, ka visātrāk baktēriju pārnese notika arbūza šķēles gadījumā, bet vislēnāk – želejkonfekšu gadījumā.
“Baktēriju pārnesi ietekmē mitrums. Baktērijām nav kāju, tāpēc tās kustās ar mitrumu. Jo mitrāks ēdiens, jo lielāks baktēriju pārneses risks,” paskaidrojis Šafners.

Laika griezumā parādījās sakarība, ka jo ilgāk ēdiens atrodas saskarsmē ar virsmu, jo vairāk baktēriju uz tā nonāk.

Pārsteidzošākais, ko zinātniekiem izdevās atklāt, bija tas, ka vismazākā baktēriju pārnese notika uz paklāja, bet vislielākā – uz nerūsējošā tērauda un flīzēm, kas pietam ir materiāli, kas bieži vien atrodami virtuvēs.

Kopumā jaunais pētījums parāda to, ka “5 sekunžu likums” darbojas tikai tai aspektā, ka uz ātrāk pacelta ēdiena tiešām nonāk mazāk baktēriju, tomēr nepastāv nekāda maģiska 5 sekunžu robeža, kad ēdienu pacelt un turpināt lietot uzturā ir droši.

Attēls: wikimedia.org

Avots:

news.rutgers.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.