Atklājumi.lv

Rūpnieciski ražotais piens palielina vēža risku

Piena produkti parasti tiek uzskatīti par vienu no veselīga uztura stūrakmeņiem. Tiesa, nav iespējams noliegt piena pozitīvās īpašības (sk. Piena piedeva vecus cilvēkus pasargā no kritieniem un ar tiem saistītiem lūzumiem, atklajumi.lv, 25.03.2009.), taču šis dzēriens, ja iegūts maksimāli industrializētā procesā, izrādās, var arī radīt draudus veselībai.

Kā izteikusies Hārvardas universitātes (ASV) zinātniece Ganma Davasambu (Ganmaa Davaasambuu): „Piens, ko dzeram mūsdienās jau sen vairs nav pielīdzināms tam produktam, ko uzturā lietoja mūsu senči.” 

Aug vēža saslimšanas gadījumu skaits – kas vainīgs?

ASV, kur, atšķirībā no Kanādas, Jaunzēlandes, Eiropas Savienības un vēl virknes citu valstu, piena izslaukuma palielināšanai joprojām ir atļauts izmantot sintētisko augšanas hormonu (ražo korporācija "Monsanto") injekcijas govīm, veikalos nopērkamās piena pakas nereti rotā uzraksts „Bez mākslīgajiem hormoniem”. Izrādās tomēr, ka tā nav vienīgā lieta, ko mums vajadzētu zināt par rūpnieciski ražotā piena sastāvu. Pētījumi pierādījuši, ka veikalā nopērkamais piens bieži vien ir dabīgiem dzimumhormoniem pārpilns, kas var palielināt ļaundabīgo audzēju saslimšanas risku.

Davasambu, piena radīto saslimšanu eksperte, pētījumus par rūpnieciski ražotā piena ietekmi uz veselību sāka 21.gadsimta sākumā. Sākotnēji tika meklēta atbilde uz jautājumu, kādēļ Japānā pēdējo 50 gadu laikā prostatas vēža slimnieku skaits palielinājies 25 reizes. Davasambu, kopā ar kolēģi Akio Sato, rūpīgi analizējot informāciju par izmaiņām japāņu uzturā pēdējo 36 gadu laikā, nonāca pie secinājuma, ka prostatas vēža izraisīto nāves gadījumu skaits ir audzis līdzīgi piena patēriņa pieaugumam.

Piena produkti nebija tipiska japāņu uztura sastāvdaļa līdz pat 2. pasaules kara beigām, kad no ASV tika ievestas govis, aizgūtas tur izmantotās masveida slaukšanas tehnikas, kā arī skolās 1954.gadā ieviests likums, kas paredzēja, ka skolas vecuma bērniem ikdienas jāizdzer 200 ml piena. Interesanti, ka ASV prostatas vēža saslimšanas rādītāji ir vēl daudzkārt augstāki nekā Japānā.

Vēlāk Hārvardas universitātes pētniece veica līdzīgu pētījumu arī citās valstīs un atklāja, ka problēma vērojama vēl 40 citās zemēs – palielinoties piena patēriņam, līdzvērtīgi bija audzis prostatas, krūšu, olnīcu un dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu skaits.

Davasambu izvirzīja hipotēzi, ka tendence varētu būt skaidrojama ar paaugstināto dzimumhormonu, piemēram, estrogēna līmeni pienā.

Laboratorijas apstākļos pierādīts, ka paaugstināts estrogēna līmenis mēdz izraisīt prostatas vēzi vai krūšu audzējus žurkām (pētījums publicēts 2004.gadā žurnālā „International Journal of Cancer”). Daži epidemioloģiskie pētījumi līdzīgu sakarību novērojuši arī cilvēku gadījumā. Pagaidām gan Davasambu izvirzīto hipotēzi vēl nevar uzskatīt par apstiprinātu - priekš tā nepieciešami plašāki pētījumi, turklāt – daļā pētījumu saistība starp ļaundabīgo audzēju veidošanos un paaugstinātu estrogēna līmeni netika atklāta.

Tradicionāli iegūtais un masveidā ražotais piens būtiski atšķiras

Tomēr neatbildēts palika jautājums – ja piens mūsdienās paaugstina ļaundabīgo audzēju saslimšanas gadījumu skaitu, kādēļ šādas problēmas nebija izplatītas senatnē, to tautu vidū, kuru uztura pamats bija piens un piena produkti? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, pētnieki devās uz Davasambu dzimteni, Mongoliju, kur krūts un prostatas vēža saslimšanas rādītāji ir zemi, taču piena patēriņš – augsts.

Izrādās, būtiskas atšķirības vērojamas piena sastāvā. Proti, japāņu veikalos nopērkamajā pienā tika atrasts par 65% vairāk estrogēna nekā mongoļu govju pienā, bet progesterona līmenis bija pat par 650% augstāks.

Atšķirības hormonu līmenī ir iespaidīgas, taču patiesībā tās izskaidrot ir ļoti vienkārši – mongoļi, vedot nomadu dzīves veidu, pienu joprojām iegūst tradicionāli, slaucot govis 5-6 mēnešus pēc tam, kad tās dzemdējušas teļus. Savukārt Japānā, ASV un citās valstīs, kur pārtikas produkti galvenokārt tiek ražoti masveidā, piena govis tiek slauktas 10 mēnešus gadā. Ilgākas slaukšanas laiks tiek panākts ar mākslīgu iejaukšanos govju dzīves ciklā – tās tiek apaugļotas atkārtoti jau tai laikā, kad vēl nav beidzies iepriekšējam teļam paredzētais piens, jo tikai tā iespējams iegūt nepieciešamo (t.i - ražotāja plāniem atbilstošu) piena apjomu. Grūsnu govju pienā dzimumhormonu līmenis ir ievērojami augstāks - pienā atrodamais estrogēna daudzums ir 1-5 reizes lielāks grūtniecības sākumā un aptuveni 33 reizes lielāks grūtniecības beigu posmā. Tātad, cilvēkiem, kuri dzer masveidā ražoto pienu, ļaundabīgo audzēju saslimšanas risks ir daudz lielāks nekā tiem, kas uzturā lieto tradicionālā lopkopības cikla ietvaros izslauktu lauku pienu.

Sakarība apstiprināta arī laboratorijas apstākļos. Piemēram, līdzīgu pētījumu rezultāti publicēti 2007.gadā žurnālā „Food and Chemical Toxicology” (pētījums par tradicionāli iegūtā piena un rūpnieciski iegūtā piena ietekmi uz ļaundabīgo audzēju attīstību žurku organismā) un 2010.gadā žurnālā „Environmental Health and Preventative Medicine” (pētījums par žurku olšūnu vēža attīstību, kā rezultātā tika noskaidrots, ka žurkas, kas dzēra lauku pienu, ar olšūnu vēzi sasirga par 25% retāk nekā tās, kam tika dots rūpnieciskais piens). 

Arī citi pētījumi pierādījuši, ka masveidā ražotā piena patēriņš ietekmē hormonu un ar tiem saistītu proteīnu (piemēram insulīnam līdzīgo augšanas faktoru - IGFs) līmeni asinīs kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Tomēr tas nenozīmē, ka būtu nepieciešams atteikties no piena lietošanas uzturā. Pētījuma vadītaja Davasambu norādījusi, ka: „Piens ir ļoti sarežģīts pārtikas produkts ar daudzām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kas apgrūtina tā ietekmes pētīšanu.”

Skats nākotnē

Pašlaik zinātniece turpina iesāktos pētījumus, šoreiz pievēršoties piena ietekmei uz bērnu veselību, konkrēti – kā amerikāņu piena imports Mongolijā ietekmējis skolas bērnu hormonu līmeni.

Gadījumā, ja nākotnē neapgāžami tiks pierādīta „komercializētā” piena negatīvā ietekme uz veselību, visticamāk tas mainīs piena ražošanas industriju, liekot atgriezties pie tradicionālajām govju audzēšanas un slaukšanas metodēm. Kamēr tas nav noticis, pētnieki aicina katram sekot līdzi savam uzturam paša spēkiem.

Augšējais attēls: wikimedia.org

Avots:

motherjones.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.