Atklājumi.lv

Atmaskots cukura ražotāju 'melnais bizness'

Pārtikas ražotāju kompānijas ir iztērējušas miljardiem dolāru lielas summas, lai noslēptu sakarību starp augsto cukura patēriņu un pieaugošajām veselības problēmām – tā š.g. jūnijā publicētā apskatā "Added Sugar, Subtracted Science: How Industry Obscures Science and Undermines Public Health Policy on Sugar" norādījuši amerikāņu pētnieki no ietekmīgās neatkarīgo zinātnieku organizācijas „Center for Science and Democracy at the Union of Concerned Scientists” (CSDUCS).

Cukura ražotāji izmanto tādu pašu taktiku, kā piemēram, tabakas, zāļu un biotehnoloģiju industrijas pārstāvji, kuri cenšas radīt ilūziju, ka viņu ražojuma ietekme uz veselību ir mazāka nekā patiesībā.

Šobrīd par cukura un saldinātāju ražotāju peļņas gūšanas taktiku atklāta jauna, nozīmīga informācija. Faktu sagrozīšanas un informācijas noklusēšanas lietā iesaistīti vairāki ražotāji, to skaitā lielākie ASV cukura industrijas dalībnieki – „The Sugar Association” un „Corn Refiners Association”.

Jaunākajā CSDUCS  pētījumā atklātas iepriekš nezināmas detaļas par kompāniju plāniem informāciju noklusēt un pārliecināt patērētājus, ka cukurs „samērīgos daudzumos ir labs”. Noskaidrots arī, ka ražotāji mēdz nolīgt zinātniekus, kas apstrīdētu to pētījumu rezultātus, kuros pierādīta cukura nelabvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību. Izmantota arī iebiedēšanas taktika.

Kā piemēru pētnieki minējuši 2003.gada „Sugar Association” prezidenta un izpilddirektora vēstuli Pasaules veselības organizācijas (WHO) vadītājam. Vēstulē „Sugar Association” izpilddirektors norādījis, ka plāno atteikties no WHO un „Food & Agriculture Organization” (FAO) finansiālās atbalstīšanas, ja organizācijas publicēs pētījumu rezultātus, kas norāda, ka pārtikai pievienotais cukurs apdraud uztura kvalitāti un cilvēka veselību.

Citā „The Sugar Association” iekšējā dokumentā iespējams redzēt, ka iebiedēšanas taktika izrādījusies veiksmīga: „Šobrīd mums ir izdevies iegūt FAO atbalstu iebildumiem pret WHO mēģinājumiem samazināt cukura patēriņu par 10%. Izdevies iegūt arī ASV WHO pārstāvja doktora Steigera (Steiger) piekrišanu paust bažas par WHO pētījumu rezultātu atbilstību patiesībai un aicināt veikt labojumus WHO globālajā plānā par cukura patēriņa ierobežošanu.”

Kad par WHO lēmumu pieņemšanu atbildīgā organizācija „The World Health Assembly” 2005.gadā publicēja globālo veselības un uztura uzlabošanas plānu, dokumentā WHO vēlme vērst uzmanību uz nepieciešamību mazināt globālo cukura patēriņu, netika minēta, kas liecina, ka cukura ražotāju taktika bija izrādījusies efektīva.

Un tie ir tikai daži no cukura industrijas „melnā biznesa” lietiskajiem pierādījumiem.

Tā kā cukura un saldinātāju ražošanas biznesā iesaistīti lieli finansiālie līdzekļi, visticamāk cīņa pret nelikumīgajām darbībām, kas veiktas, radītu maldus par cukura ietekmi uz veselību, būs grūta un ilga. To pašu, protams, var teikt arī par citām tautsaimniecības jomām, kuras globalizācijas rezultātā šodien atrodas dažu desmitu korporāciju kontrolē. Tomēr jau šobrīd iespējams rīkoties un domāt pašiem, sekojot līdzi ikdienā lietoto pārtikas produktu sastāvam.

Tiesa, apgalvot, ka cukurs cilvēkam ir tikai kaitīgs, nebūtu pārsteidzīgi – samērīgos daudzumos tas ir vērtīgs ogļhidrāts, kas nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju. Tomēr pārāk bieža cukura lietošana veicina aptaukošanos, palielina holesterīna daudzumu asinīs, palielina zobu problēmu risku un rada traucējumus šūnu procesos. Aprēķināts, ka vidēji gada laikā cilvēks patērē aptuveni 24 kg cukura, industrializētajās valstīs – pat 33 kg. Salīdzinoši – 1850.gadā vidējais patēriņš bija 3 kg gadā, bet 1900.gadā – 13 kg. Ārsti norāda, ka cukuram sabalansētā uzturā nevajadzētu pārsniegt 15% no kopējā uzņemto ogļhidrātu daudzuma.

Attēls: wikimedia.org

Avoti: 

motherjones.com
ucsusa.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.