Atklājumi.lv

Uzskats, ka skolēni neatzīst veselīgāku uzturu, ir maldinošs; atbildīgās instances atsakās tam ticēt

Daudzviet pasaulē notiek aktīvas diskusijas par skolās pieejamo maltīšu kvalitāti un tās uzlabošanu, lai mazinātu nepilnvērtīgā uztura radītās bērnu veselības problēmas. Veselīga dzīvesveida piekritēji uzskata, ka skolēniem būtu jānodrošina sabalansētāks un veselīgāks uzturs, taču viņu oponenti norāda, ka bērni veselīgo pārtiku neēdīs un līdz ar to viņu veselība nekādu labumu no pārmaiņām ēdienkartē negūs.

Jaunā pētījumā pierādīts, ka populārais uzskats par bērnu nepatiku pret veselīgo pārtiku patiesībā ir mīts un pārmaiņas ēdienkartē bērni vērtē pozitīvi.

Pētījums veikts ASV skolās un tā rezultāti publicēti žurnālā „Childhood Obesity”.

ASV, līdzīgi kā citviet pasaulē, jau ilgāku laiku notiek cīņa par ēdiena uzturvērtības uzlabošanu izglītības iestādēs. Šobrīd skolās ieviesti jauni ēdienkartes standarti, kas paredz, ka skolēniem jānodrošina maltītes ar samazinātu cukura, sāls un tauku daudzumu, kā arī tajās jāiekļauj vairāk augļi, dārzeņi, pilngraudu un piena produkti. Lielā daļā skolu vadība pret jaunajiem noteikumiem sākotnēji izturējās skeptiski, norādot, ka bērniem jaunais uzturs nepatiks, mazināsies to skolēnu skaits, kas pusdienas izvēlēsies ieturēt skolā, kā arī daudz vairāk pārtikas nonāks atkritumu urnās, vēl vairāk palielinot globālo problēmu, par kuru šobrīd tiek plaši diskutēts visā pasaulē – pārtikas izniekošanu.
Lai noskaidrotu vai skolēnu uztura maiņas skeptiķu argumenti ir pamatoti, pētnieki aptaujāja 537 ASV pamatskolu ēdnīcu darbiniekus un vadību par izmaiņām skolēnu ēšanas paradumos.

Rezultāti bija pārsteidzoši. Pretēji gaidītajam, izrādījās, ka bērni jaunās maltītes vērtē atzinīgi.
Lai gan 50% respondentu norādīja, ka sākotnēji skolu audzēkņi par jaunajām maltītēm sūdzējušies, 70% norādījuši, ka tagad bērni ar jauno, uzlaboto uzturu ir apmierināti. Visvairāk pretenzijas pret pārmaiņām ēdienkartē izteikuši skolēni, kas mācās lauku apgabalu skolās – dažās no lauku skolām aptaujātie izglītības iestāžu darbinieki norādīja, ka pēc jauno standartu ieviešanas krities apgrozījums, kā arī palielinājies neapēstā ēdiena daudzums.

Tomēr vērojamas arī nozīmīgas, pozitīvas tendences - pētniekiem, izmantojot aptaujā iegūtās ziņas, izdevās noskaidrot, ka skolās, kurās mācās procentuāli vairāk bērnu no maznodrošinātām ģimenēm, jaunie standarti tiek vērtēti īpaši pozitīvi. Pēc ēdienkartes uzlabojumu veikšanas vairāk skolēnu, kam pienākas valsts apmaksātas bezmaksas maltītes vai to atlaides, izvēlas pusdienot skolā. Turklāt skolu darbinieki norādījuši, ka mazinājies arī neapēstā ēdiena daudzums, kas liecina, ka bērni ar piedāvāto pārtiku ir apmierināti.

Šī pārmaiņa vērtējama īpaši pozitīvi, jo, kā norādījusi pētījuma galvenā autore, Ilinoisas-Čikāgas universitātes (ASV) pētniece Lindsija Tērnera (Lindsey Turner): „Bērni, kuriem labs uzturs ir nepieciešams visvairāk, tagad to saņem.” Ja iepriekš vecāki finansiālo grūtību dēļ bērniem, iespējams, nespēja regulāri sagādāt augošam organismam pietiekami sabalansētu uzturu, tagad to daļēji spēj kompensēt skolās pieejamo maltīšu uzturvērtība.

Pēc pētījuma zinātnieki iegūtos rezultātus prezentēja bezpeļņas organizācijai „The School Nutrition Association” jeb „SNA”, kas atbildīga par ēdināšanu ASV skolās un šobrīd ierosinājusi jaunos standartus padarīt mazāk striktus.
Pēc iepazīšanās ar pētnieku iegūto informāciju, „SNA” pārstāvji paziņoja, ka iegūtie rezultāti neatbilstot reālajai situācijai – pēc viņiem pieejamiem datiem kopš 2012.gada, kad skolās tika ieviesti jaunie ēdināšanas standarti, izglītības iestādēs pusdieno par 1,4 miljoniem mazāk skolēnu nekā kādreiz. Kā pretargumentu „SNA” pārstāvjiem „Childhood Obesity” pētījuma vadītāja Tērnere norādīja, ka, lai gan 1,4 miljonu samazinājums sākotnēji var šķist milzīgs, patiesībā tie ir tikai aptuveni 3%. Turklāt Tērnere „SNA” pārstāvjiem uzsvērusi arī to, ka pusdienotāju kritums galvenokārt piedzīvots to skolēnu grupā, kas par pusdienām maksā pilnu cenu – tātad, visticamāk finansiālās grūtības neliedz viņiem ieturēt veselīgas maltītes mājas apstākļos.

Tiesa, ne visas atbildīgās „SNA” amatpersonas uzskata, ka jaunie ēdināšanas standarti ir piedzīvojuši neveiksmi un būtu maināmi. Piemēram, „The School Nutrion Association” Cincinati (Ohaijo, ASV) nodaļas vadītāja Džesika Šellija (Jessica Shelly) paudusi viedokli, ka nepieciešams tikai ieguldīt vairāk darba un radošuma, lai palīdzētu bērniem iemīlēt veselīgo pārtiku. Šellija izstrādājusi plānu, kas ļauj bērniem pašiem iesaistīties savu personalizēto maltīšu izveidē, piemēram, skolu ēdnīcās uzstādīti salātu stendi, kuros skolēni paši var izvēlēties, kādus dārzeņus savā maltītē iekļaut. Tāpat Šellija ierosinājusi mainīt ēdienu nosaukumus pret bērniem saprotamākiem un patīkamākiem, kā arī uzlabot ēdināšanas telpu vizuālo izskatu. Šāda veida pārmaiņas bērni uztvēruši pozitīvi, kas liecina, ka patiesībā šobrīd lielākā problēma skolēnu uztura uzlabošanā ir atbildīgo amatpersonu nevēlēšanās iedziļināties problēmas būtībā un intereses trūkums rast risinājumus.

Attēli: wikimedia.org.

Avoti:

motherjones.com
motherjones.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.