Atklājumi.lv

Konvencionālos sējumos atklāts nereģistrētu, eksperimentālu ĢM kviešu piesāņojums

Nolūkā ierobežot nekontrolētu ģenētiski modificēto augu izplatību, valstīs, kurās atļauta to audzēšana, noteikts, ka zemniekiem jāveido ĢM un konvencionālos/bioloģiskos sējumus atdalošas buferzonas. Eiropas Savienībā noteikto buferzonu platums, atkarībā no augu sugas, ir no 15 līdz 800 metriem (1). Turklāt vieniem un tiem pašiem augiem dažādās valstīs nereti ir noteikts krietni atšķirīgs buferzonas izmērs. 

Ja ĢM augu sēklu ražotāji un audzētāji uzskata, ka buferzonas un izolējošās joslas (piem. augstu krūmu vai koku stādījumi apkārt ĢM augu sējumiem) ir pietiekami efektīvs risinājums, lai novērstu ģenētiski modificētu un tradicionāli selekcionētu vai savvaļas augu savstarpējo apputeksnēšanos, tad skarbā patiesība, kā atzīst arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore I. Turka, ir tāda, ka visi mākslīgi radītie un potenciāli toksiskie vai ekoloģiski bīstamie augi, kas tiek audzēti un pārstrādāti ārpus slēgtām telpām, nekontrolējami un neizbēgami piesārņo apkārtējo vidi, tai skaitā, krustojoties ar radniecīgām šķirnēm un/vai sugām.

Šoreiz to apstiprina ASV Lauksaimniecības departamenta š.g. 29. maijā izplatītais oficiālais paziņojums, ka Oregonas pavalstī konvencionālajos sējumos konstatēts glifosāta noturīgo (Roundup ready) ĢM kviešu piesārņojums. Pie tam, pats interesantākais notikušajā ir fakts, ka šie, piesārņojumu un līdz ar to zemniekam zaudējumus nesošie modificētie kvieši nekad nav tikuši apstiprināti komerciālai pārdošanai. Kā noteica, laboratoriski analizējot paraugus, par piesārņojumu nenojautušo fermeru laukos atklātie ĢM kvieši ir tie paši, kuru izmēģinājumu stādījumus laikā no 1998. līdz 2005.g. korporācijai “Monsanto” 16 pavalstīs bija atļāvusi iesēt ASV Pārtikas un zāļu administrācija. Pēdējais eksperimentālo kviešu lauks Oregonas štatā ticis apsēts 2001.g. un, pēc korporācijas pārstāvju apgalvojuma, visi sēklu materiāli, pētījumus noslēdzot, esot tikuši iznīcīnāti un putekšņu izplatīšanās nebijusi iespējama. Jājautā, ja ĢM augus nav iespējams ierobežot pat biotehnoloģiju korporācijas “eksperimentālajos”, zinātnieku uzraudzītajos sējumos, tad, ko var gaidīt no lielmēroga komerciāliem laukiem?

Gadījums ar ĢM kviešiem Oregonā nav nekas ārkārtējs un nepieredzēts. Tieši pretēji – tas ir kārtējais precedents daudzu, līdzīgu notikumu virknē. ĢM augi un to gēni jau daudzkārt ir šķērsojuši gan savu “eksperimentālo”, gan komerciālo lauku, gan arī valstu robežas, pārvietojoties ne vien dažus desmitus metru, bet pat simtiem kilometru tālu no vietas, kur tiem it kā vajadzētu atrasties šauri nodalītā teritorijā. Vairāki no šādiem gadījumiem uzskaitīti mājas lapā gmeducation.org:

• Rietumaustrālijas bioloģiskās saimniecības īpašnieks S. Māršs 2012.g. iesniedza tiesā prasību par zaudējumu piedziņu no sava kaimiņa, kura ģenētiski modificētais rapsis 2010.g. piesārņoja aptuveni 70% no viņa bioloģiskajiem sējumiem. Māršs piesārņojuma rezultātā zaudēja bioloģiskās saimniecības sertifikātu, kura iegūšanai bija veltījis ilgus gadus grūta darba. Sabiedriskās organizācijas, kas vāc finansiālo atbalstu Mārša aizstāvības apmaksāšanai “The Safe Food Foundation” paziņojumā teikts: “Šis gadījums ir tikai aisberga virsotne. Ja mēs neapturēsim šo tendenci, tad Austrālija drīz sekos ASV un Kanādai, kur jau šobrīd praktiski tiek audzēts tikai ĢM rapsis.”
• 2001.g. meksikāņu biologi atklāja, ka tradicionāli valstī kultivētās kukurūzas šķirnēs ir atrodami ĢM kukurūzas gēni. 2009.g. citi pētnieki konstatēja, ka “Monsanto” Bt toksīnu izdalošās kukurūzas gēni Meksikā sastopami arī savvaļas šķirnēs.
• Kostarikā, kur ĢM kokvilna un soja komerciālās platībās tiek audzēta jau no 1992.g., transgēnā kokvilna brīvi aug savvaļā uz kalnu nogāzēm, lauku malās un pat piemājas dārzos.
• “Ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšana [Spānijā] izraisījusi drastisku šīs kultūras bioloģisko sējumu samazināšanos, līdzāspastāvēšanu padarot par praktiski neiespējamu.” Journal of Agricultural and Environmental Ethics: "An impossible coexistence: transgenic and organic agriculture", Universitat Autonoma de Barcelona, 30 June 2008
• 2006.g. tika atklāts, ka 30% no visas ASV gargraudu rīsa ražas ir piesārņota ar cilvēku pārtikai neapstiprinātu, eksperimentālu ĢM rīsa šķirni. Lauksaimnieki cieta vairāk nekā 1 miljardu dolāru lielus zaudējumus.
• 2011.g. žurnālā Environmental Biosafety Research publicētā pētījumā ziņots par ĢM un tradicionālās kukurūzas šķirņu šķērsapputi trijos laukos Urugvajā. Gēnu pārvietošanās notikusi, neskatoties uz speciāli ierīkotu eikaliptu koku barjeru (12 metrus augsta, 30 metrus plata).

ĢM kultūraugu “izbēgšana” brīvībā un transgēnu pārnese uz citiem augiem ir process, kurā nav iespējams saskatīt kādu pozitīvu momentu, gluži tāpat, kā to nevar nodēvēt par ekoloģiski neitrālu norisi. Šī tendence, pieaugot transgēno, komerciāli izmantoto sugu skaitam, novedīs pie arvien plašākām ekoloģiskām un bioloģiskām problēmām, sākot no bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un beidzot ar jaunu, iepriekš nezināmu un negaidītu pārtikas un vides alergēnu un toksīnu parādīšanos. Kā norāda daudzi biologi, uzturzinātnieki un citi speciālisti, vienīgais veids, kā šobrīd izvairīties no transgēno organismu izraisīta bioloģiskā piesārņojuma ir ĢM augu kultivācijas aizliegums.

Attēls: Souvik Das Gupta.

Piezīmes:

(1) 2009.g. dati. Šobrīd situācija, iespējams, ir mainījusies.

Avoti un literatūra:

aphis.usda.gov

gmeducation.org

Etiķetes:{tortags,874,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.