Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!

Detaļas: Publicēts 19 Augusts 2013; Autors Aliens.lv

Raundapa (1), pasaulē visplašāk izmantotā, uz glifosāta bāzes izgatavotā herbicīda (GBH) lietošana nemitīgi pieaug. Galvenokārt tas notiek, gan paplašinoties ģenētiski modificētu (ĢM), raundapa izturīgu augu sējumu platībām (2010.g. tās sasniedza 90 000 000 ha), gan pieaugot pret šo herbicīdu rezistentu “supernezāļu” daudzumam. Ja 1996.g., atbilstoši ASV Vides aizsardzības aģentūras datiem, nozīmīgāko ĢM kultūru (kukurūzas, sojas un kokvilnas) audzētāji valstī izmantoja apm. nepilnus 7 tūkst. tonnu glifosāta (GBH aktīvā viela), tad 2012.g. šis apjoms bija pieaudzis līdz apm. 72 tūkstošiem tonnu. Savukārt, kā noskaidrots žurnālā “Environmental Sciences Europe” 2012.g. publicētā pētījumā, tikai tādēļ vien, lai panāktu reklāmās savulaik par “20. gs. izcilāko lauksaimniecības izgudrojumu” un “videi draudzīgu augu aizsardzības līdzekli” nosauktā raundapa iedarbību “supernezāļu” pārņemtos laukos, šis herbicīds katru gadu tiek izsmidzināts par aptuveni 25% vairāk. Līdztekus lauksaimniecībai GBH izmanto mežkopībā, dārzniecībā kā arī komunālajā saimniecībā, lai iznīcinātu nezāles skolu zaļajās zonās, parkos, gar ielām un citur.

Eiropas Savienībā, kur GBH lietošanai apstiprināja 2002.g., šīs indes pagaidām lieto mazāk nekā ASV un virknē citu valstu, kas ĢM raundapa izturīgas kultūras audzē ļoti lielos apmēros, taču tas nenozīmē, ka mums par to nevajadzētu uztraukties.

Pirmkārt, arī Eiropas lauksaimnieki un dārznieki GBH izmanto tik plaši, ka š.g. martā - jūnijā biedrības "Zemes draugi" veiktos testos atklājās, ka raundapa atliekas ir atrodamas ar glifosāta tiešu izmantošanu nesaistītu cilvēku urīna paraugos no 18 Eiropas valstīm, Latviju ieskaitot.

Otrkārt, raundapa atliekas atrodas Eiropā no trešajām valstīm ievestajā dzīvnieku barībā un cilvēku pārtikas precēs, kas izgatavotas no ĢMO un, treškārt, jāpatur prātā, ka ASV valdības un korporāciju lobijs nemitīgi (arī šobrīd notiekošajās Eiropas Komisijas vadītajās slepenajās un nedemokrātiskajās sarunās par ASV un ES brīvās tirdzniecības līgumu) turpina centienus, pretēji eiropiešu sabiedrības lielākās daļas gribai, panākt ĢM augu audzēšanas ierobežojumu atcelšanu Eiropā.

Lai gan glifosāta herbicīdu un pret to izturīgo ĢM augu sēklu ražotāji, kā arī ASV, Eiropas Savienības, Latvijas un daudzu citu valstu vides un veselības aizsardzības institūcijas joprojām apgalvo, ka raundapā ietilpstošais ķimikāliju kokteilis ir ar zemu toksicitāti un, atļautajos apmēros (kuri nemitīgi tiek palielināti) izmantots, drošs cilvēku veselībai, tomēr neatkarīgu zinātnieku pētījumi atkal un atkal, atklājot arvien jaunus iedarbības aspektus, pierāda, ka glifosātu saturošie nezāļu iznīcināšanas līdzekļi ir spēcīga inde ar plašu iedarbības spektru, kas pat apkārtējā vidē (ūdenī, maizē, gaļā, gaisā, u.c.) sastopamās koncentrācijās ir īpaši bīstama ne tikai augiem, bet arī sīkbūtnēm, dzīvniekiem un cilvēkam.

Izmēģinājumos ar dzīvniekiem iegūtie dati mudina domāt, ka 15-30% uzņemtā glifosāta tiek absorbēti organismā. To var atrast asinīs un ķermeņa audos, un ir pierādīts, ka grūtniecības laikā tas spēj šķērsot placentas barjeru. Maza daļa var sašķelties aminometilfosfonskābē (AMPA). Pierādījumi liecina, ka viens procents glifosāta paliek organismā vēl nedēļu pēc saskarsmes ar to. Tā kā glifosātu izmanto tik plaši, lielākā daļa cilvēku regulāri tiek pakļauti tā iedarbībai.

Šoreiz aplūkosim trijus, ļoti nozīmīgus, nesen publicētus pētījumus, kas paplašina glifosāta un citu raundapa tipa herbicīdu sastāvdaļu toksiskās ietekmes spektru, kā arī liek pārvērtēt regulatoru noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku apjomus vidē.

Iedarbojoties caur estrogēnu receptoriem, glifosāts, vidē sastopamās koncentrācijās, veicina krūts vēža šūnu dalīšanos

Līdz šim vispārliecinošākie pierādījumi par glifosāta un GBH negatīvo ietekmi uz cilvēka endokrīno (hormonālo) sistēmu bija iegūti saistībā ar pētījumiem par šo vielu iedarbību uz svarīgākā vīrišķā dzimumhormona testosterona (2) veidošanos. Eksperimenti ar žurkām ir parādījuši, ka nelielas glifosāta koncentrācijas (<1 mg/L) ietekmē testosterona līmenis vīriešu dzimuma pēcnācējiem samazinās par 35%, bet pētījumos ar šūnu kultūrām ir atklāts, ka glifosāts bloķē vīrišķo dzimumhormonu receptorus un kavē estrogēnu (sievišķo dzimumhormonu) veidošanos.

Tagad, kā ziņo žurnālā “Food and Chemical Toxicology” 2013.g. jūnijā publicēts Taizemes zinātnieku raksts “Glyphosate induces human breast cancer cells growth via estrogen receptors”, glifosātam pierādīta arī ksenoestrogēna (3) un kancerogēna darbība.

Taizemes biologi, ņemot vērā citu zinātnieku nesen veiktos pētījumus (4), kas ļāva izvirzīt pieņēmumu, ka glifosāts darbojas kā endokrīnās sistēmas bojātājviela, nolēma pārbaudīt, kā šī viela vidē sastopamās koncentrācijās ietekmē cilvēka krūts vēža šūnas.

Izdarot eksperimentus šūnu kultūrās, izrādījās, ka glifosāts, darbojoties caur estrogēnu receptoriem (īpaši, dažādus gēnus regulējoši proteīni šūnas iekšienē), veicina hormonu jūtīgo (estrogēnreceptoru pozitīvo) krūts vēža šūnu T47D vairošanos. Uz hormonu neatkarīgo (estrogēnreceptoru negatīvo) krūts vēža šūnu līniju MDA-MB231 nezāļu inde, savukārt, nekādu pamanāmu iespaidu neatstāja. Salīdzinot ar kontroles paraugiem, T47D šūnu vairošanās glifosāta klātbūtnē palielinājās no 5 līdz 13 reizēm. Kopumā glifosāta estrogēnā aktivitāte tomēr bija par vairāk nekā 50% mazāka nekā galvenajam cilvēku estrogēnam estradiolam.

Pats satraucošākais tomēr bija atklājums bija nelielais glifosāta daudzums, ar ko bija pietiekami, lai ierosinātu estrogēnu signālķēdi - T47D šūnu vairošanās notika glifosāta koncentrācijā diapazonā no 10-12 līdz 10-6 pakāpē. Šādas un lielākas koncentrācijas glifosāta klātbūtne ar lauksaimniecību nesaistītu cilvēku organismā ir klīniski pierādīta - raundapa aktīvā viela, piemēram, bija atrodama vidēji 44% augstāk minētā organizācijas "Zemes draugi" veiktā pētījuma dalībnieku urīnā. Turklāt jāatzīmē, ka no 18 Eiropas valstīm tieši vienam no Latvijas brīvprātīgajiem tika konstatēts pats augstākais rādītājs - 1,8 µg/L (~0,002mg/l = ~7-3pakāpē).

Izskaidrojot vienkāršā valodā, tas nozīmē, ka nezāļu inde var veicināt vēža šūnu augšanu, pat tad, ja tās ievietos tvertnē ar triljons (1,000,000,000,000) litriem ūdens, kurā pieliets un izmaisīts 1 litrs glifosāta (1 daļa uz triljonu jeb 10-12). Lai saprastu, cik šis daudzums ir niecīgs, jānorāda, ka Latvijā atļautais glifosāta atlieku daudzums, piemēram, izplatītākajām labībām ir 5 (kviešiem, rudziem) līdz 20 (miežiem, auzām) mg/kg (piecas līdz divdesmit daļas uz miljonu), bet Eiropas Savienības institūciju 2002.g. apstiprinātā, cilvēkiem noteiktā pieļaujamā dienas deva ir 0,3 mg uz 1 kg ķermeņa svara (0,3 daļas uz miljonu jeb 18 mg dienā 60kg smagam cilvēkam; salīdzinoši, vidēja izmēra zāļu tablete, piem. suprastīns standarta iepakojumā ar 25mg aktīvo vielu saturā, sver apm. 145 mg). Saprotams, kā norāda zinātnieki, šī, šūnu kultūrā novērotā iedarbība, pirms izteikt galīgos secinājumus attiecībā uz cilvēku veselību, vēl ir jāpārbauda in vivo ar laboratorijas dzīvniekiem. Tomēr, kā pierādīts vairākos pētījumos, jau tagad ir skaidrs, ka glifosāts, tāpat kā daudzas citas pesticīdu un citu vides toksikantu atliekas nokļūst cilvēku asinsritē (sk. "Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas", atklajumi.lv, 13.06.2011.).

Vēl Taizemes biologi un farmakologi atklāja, ka genisteins, sojas pupiņās esošs fitoestrogēns, apvienojumā ar glifosātu, iegūst “papildu estrogēnisku efektivitāti”. Genisteina un glifosāta sinerģiskās iedarbības novērtējumā vadījās pēc citos pētījumos iegūtiem datiem par šo vielu daudzumu ĢM sojā, kā arī to koncentrāciju cilvēku asins plazmā un urīnā. Ņemot vērā, ka gandrīz visa šobrīd pasaulē saražotā soja ir iegūta no ģenētiski modificētām, raundapa izturīgām sēklām, šis atklājums liek uzdot jautājumu – vai ASV un citās rietumvalstīs pieaugošais krūts vēža gadījumu skaits nav saistāms ar plašu glifosāta piesātinātas sojas izmantošanu pārtikā? Starp citu, arī Latvijas veikalu plauktos nereti ir grūti atrast kādu gaļas izstrādājumu (desas, cīsiņi, u.c.), kurā ievērojamu sastāva daļu (tādu, kas obligāti jānorāda uz iepakojuma) neveidotu "sojas olbaltumvielas". Tā kā Latvijā soju neaudzē, varam būt droši, ka vismaz 80% gadījumu tā ir nākusi no ģenētiski modificētu augu sējumiem.

Zemas glifosāta un raundapa koncentrācijas izraisa augšanas traucējumus un abortus ūdens bezmugurkaulnieku modeļorganismam D. magna

Jau sākot no 1970. gadiem, kad "Monsanto" reģistrēja "Roundup" patentu, daudzkārt tikusi pētīta glifosāta un no tā izgatavoto mikstūru genotoksicitāte (vielas ekspozīcijas negatīva ietekme uz nākošajām paaudzēm), kā arī bojājošā ietekme uz ūdens dzīvnieku hormonālo un reproduktīvo sistēmu. Kā pētījumu objekts bieži ticis izmantots biologu vidū populārais ūdens toksicitātes testu modeļdzīvnieks, dažus milimetrus garais bezmugurkaulnieks - dafnija (Daphnia Magna) (5).

Apkopojot šo pētījumu rezultātus, Tromso (Norvēģija) universitātes Veselības zinātņu fakultātes biologi secināja, ka tie ir ļoti atšķirīgi - pesticīdu ražotāju un regulējošo institūciju publicētie un lēmumu pieņemšanā izmantotie pētījumi lielākoties liecina, ka glifosāta toksicitāte, attiecībā uz ūdens dzīvniekiem ir ļoti zema ("Monsanto" vārdiem, "praktiski netoksisks"), savukārt, neatkarīgo, ar industriju nesaistīto zinātnieku pētījumi, gluži pretēji, bieži apstiprina augstu glifosāta toksicitāti jau ļoti zemās, vidē sastopamās koncentrācijās.

Tromso zinātnieki nolēma veikt eksperimentu sēriju, kurā bija paredzēts noskaidrot: 1) vai dažādu līniju D. magna kloniem ir atšķirīgs glifosāta un raundapa (pētījumā izmantoja "Monsanto" ražotu herbicīdu ar tirdzniecības marku "Roundup Weed & Grass Killer Concentrate Plus") toksicitātes slieksnis; 2) vai glifosāta un raundapa toksiskā iedarbība ir atkarīga no dzīvnieku vecuma un kā tā izpaužās – ar laiku samazinās jeb palielinās; 3) vai un kā hroniska (ilgtermiņa), par akūti toksiskām koncentrācijām mazāka, raundapa un glifosāta ekspozīcija izraisa negatīvas pazīmes D. magna populācijā (ietekmē izdzīvošanu, augšanu, auglību, embriju mirstību un mazuļu ķermeņa izmērus); 4) vai pie vienādas koncentrācijas raundaps ir toksiskāks par glifosātu (ņemot vērā, ka raundapā ir arī citas, potenciāli toksiskas vielas)?

Iegūtie eksperimentu rezultāti, raksts par kuriem 2013.g. martā publicēts žurnālā "Ecotoxicology" deva šādas atbildes uz pētījuma sākumā zinātnieku uzdotajiem jautājumiem:
1) starp dažādiem D. magna kloniem nav ievērojamas atšķirības jūtības ziņā pret glifosātu un raundapu (resp. - klonu ģenētiskā dažādība nav iemesls iepriekšējo, citu zinātnieku veikto pētījumu rezultātu lielajām atšķirībām);
2) vecākiem dzīvniekiem gan pret glifosātu, gan pret raundapu ir lielāka noturība nekā jauniem (tātad, attīstības fāzē esošie dzīvnieki ir vairāk pakļauti toksīnu ietekmei);
3) Nosakot ietekmi uz D. magna dzīvildzi, augšanu, auglību, embriju mirstību un mazuļu ķermeņa izmēriem, izmantoja testa koncentrācijas ar 0.05, 0.15, 0.45, 1.35 and 4.05 mg/l glifosātu un raundapu sastāvā.
Dzīvildze. Līdz koncentrācijām 1,35 mg/l un 0,45 mg/l (atbilstoši - glifosātam un raundapam) testa dzīvniekiem nenovēroja nekādas atšķirības, salīdzinājumā ar kontrolgrupu. Pie glifosāta koncentrācijas 4,05 mg/l tika novērota zīmīga D. magna dzīvildzes samazināšanās. Raundapam šis slieksnis bija 1,35 mg/l. Salīdzinoši, dzīvnieki, kas bija pakļauti 1.35 un 4,05 mg/l raundapa ekspozīcijai nodzīvoja vidēji 27 un 8,5 dienas.
Augšana. Glifosātam zīmīga augšanas samazināšanās tika novērota pie koncentrācijas 1,35 mg/l (36 dienā) un 4,05 mg/l (24 dienā). Raundapam pie koncentrācijas 1,35 mg/l augšanas samazināšanās arī parādījās tikai 36 D. magna dzīves dienā, bet pie 4,05 mg/l koncentrācijas tā parādījās jau 6 dienā.

Auglība un embriju mirstība. 1,35 un 4,05 mg/l glifosāta kā arī 0,45 mg/l raundapa ekspozīcija ievērojami samazināja D.magna auglību, salīdzinot ar kontrolgrupu. Dzīvnieki, kas bija pakļauti 1,35 mg/l raundapa ekspozīcijai sasniedza reproduktīvo vecumu, taču gandrīz visas olas un embriji gāja bojā. 4,05 mg/l raundapa koncentrātā visas D.magna nobeidzās, nepieaugot līdz vairošanās vecumam.
Vairošanās - pēcnācēju izmērs pirmajā un otrajā izšķīlumā. Glifosāta ekspozīcijā no 0,05 mg/l līdz 1,35 mg/l izšķīlušās pirmā perējuma jaunās D.magna bija ievērojami mazākas par kontrolgrupas īpatņiem. Otrā perējuma D.magna īpatņiem ķermeņa samazināšanos šajās koncentrācijās nenovēroja. Toties 4,05 mg/l koncentrācijā arī otrā perējuma dzīvnieki bija ievērojami mazāki par kontrolgrupu. Raundapam, koncentrācijās 0,05, 0,15 un 0,45 mg/l pirmajā izšķīlumā pēcnācēji bija mazāki, taču rādītāji nebija statistiski nozīmīgi. Savukārt, otrajā izšķīlumā samazināšanās jau bija nozīmīga.
4) Raundapa, tātad - praktiski lietotā herbicīda - toksiciāte gandrīz visos testos izrādījās daudz lielāka nekā glifosātam, atsevišķi ņemtam. Izņēmums bija pēcnācēju izmērs, ko vienādi negatīvi ietekmēja gan glifosāts, gan raundaps.

Kopumā Tromso zinātnieki savos eksperimentos ar D.magna pierādīja, ka glifosāts un raundaps, koncentrācijās, kas ir mazākas par 10 mg/l, EC50 vērtību (6) sasniedz 48 h laikā. Savukārt, atrodoties ilgstošā šo vielu ietekmē, dzīvniekiem novērojami reproduktīvās sistēmas bojājumi jau līmeņos, kas ir tuvi (1,35 mg/l) vai pat mazāki (0,45 mg/l) par ASV noteiktajiem, maksimāli pieļaujamajiem glifosāta atlieku daudzumiem ūdenī (valstī kopumā 0,7 mg/l; Kalifornijas štatā - 1,0 mg/l).

Diskutējot par jau pieminētajiem, neviennozīmīgajiem D.magna glifosāta tolerances pētījumiem, kuros noteiktais toksicitātes līmenis atšķiras pat par vairākām pakāpēm, norvēģi norāda, ka atbilstoši savā darbā iegūtajiem rezultātiem, to noteikti nevar skaidrot ar klonu ģenētiskajām atšķirībām.

Atšķirīgajiem rezultātiem viņuprāt varētu būt citi iemesli, kā piemēram, metožu, laboratorijas iekārtu, reģentu un paraugu ķīmiskā sastāva atšķirības. Īpaši zinātnieki uzsver maz zināmu apstākli, ka ar nosaukumu "glifosāts" nereti tiek lietots par tehnisko glifosātu dēvēts, ūdenī mazšķīstošs savienojums (ķīmiskā identitāte CAS# 1071836), kas pēc būtības ir pilnīgi nepiemērojams dažādo raundapa herbicīdu formulu pamatā esošās, ūdenī labi šķīstošās glifosāta izopropilamīna sāls (CAS# 38641940) toksicitātes noteikšanai.

Tāpat lielāku uzmanību viņuprāt vajadzētu pievērst tām raundapā ietilpstošajām vielām, kuras uz iepakojuma tiek nodēvētas par "inertām sastāvdaļām" vai "veicinātājiem" (adjuvantiem). Daudzi zinātniskos žurnālos publicētie raksti liecina, ka šīm vielām ir konstatēta tieša vai sinerģiska toksiska iedarbība, kas nereti pārsniedz glifosāta, atsevišķi ņemta, ietekmi.

Kopsavilkumā Tromso universitātes Bioloģiskās drošības centra speciālisti secina: "Atbilstoši mūsu eksperimentiem un publicētās literatūras apskatam, mēs atklājām, ka augstās, 1978. un 1981.g. publicētās, glifosātam noteiktās EC50 vērtības (780-930 mg/l) nav saskaņojamas ar novērojumiem. Tomēr, neskatoties uz neatbilstību, tās ilgi tikušas citētas citos pētījumus un regulatoru dokumentos

Biologi norāda, ka visu D.magna dzīves ciklu aptverošajā pētījumā viņi konstatēja glifosāta herbicīdu būtiski negatīvo ietekmi uz šiem dzīvniekiem jau koncentrācijās zemākās par 10 mg/l, kas ir pielīdzināmas lauksaimniecībā izmantotajām raundapa devām. Ņemot vērā, ka D.magna ir nozīmīgs saldūdens barības ķēdes loceklis, tās fitoplanktona - zooplanktona posmā, šo vēzīšu populāciju samazināšanās ir būtisks apstāklis bioloģiskās daudzveidības noplicināšanā, kas Eiropā novērojama tādos intensīvas lauksaimniecības reģionos kā, piemēram, Dānijā.

Tromso universitātes doktorants Mareks Cuhra, viens no šeit aplūkotā D. magna pētījuma veicējiem, atklajumi.lv pastāstīja, ka šībrīža bēdīgā situācija saldūdens bezmugurkaulnieku daudzveidības ziņā Dānijas lauksaimnieciski aktīvākajos apgabalos krasi kontrastē ar pazīstamā 20.gs. sākuma dāņu biologa Karla Vesenberga Lunda rakstīto. Lunds, kurš laikā no 1910.g līdz 1926.g. par Dānijas saldūdens dzīvniekiem sarakstījis daudzus sējumus, novēroja, ka dafnīdu sugas lielā daudzveidībā ir sastopamas gandrīz katrā mazākajā ezeriņā vai dīķītī. Tagad, simts gadus vēlāk, dafnijas šajās pašās ūdenstilpnēs atrodamas pavisam reti. Grūti šajā situācijā nesaskatīt saistību ar lauksaimniecības intensifikāciju un pieaugošo lauksaimniecības ķīmijas, tai skaitā pesticīdu izmantošanu, M. Cuhra secina.

Apkopojot savos eksperimentos iegūtos glifosāta un raundapa herbicīdu akūtās un hroniskās toksicitātes rādītājus, pētnieki atzīst, ka Eiropas Komisijas un ASV Vides aizsardzības aģentūras noteiktā, šo ķimikāliju pašreizējā klasifikācija, tās ievietojot "praktiski netoksisko" vielu grupā, iepretī to negatīvajai ietekmei uz D.magna atsevišķi un ūdens bezmugurkaulniekiem kopumā, ir realitātei neatbilstoša un būtu pārskatāma. Ņemot vērā glifosātam noteiktās EC50 vērtības, to vajadzētu pārvietot uz "toksisko" vai "vidēji toksisko" vielu grupu.

Raundapa "inertās" sastāvdaļas ir daudzkārt toksiskākas nekā darbīgā viela

Viens no jaunākajiem rakstiem, kas aplūko Tromso biologu augstāk pieminēto, ražotāju par "inertām" dēvēto raundapa piedevu iedarbību uz cilvēka šūnām ir 2012.g. septembrī žurnālā "Toxicology" publicētais pētījums
"Ethoxylated adjuvants of glyphosate-based herbicides are active principles of human cell toxicity".

Tā sauktās "inertās" piedevas raundapam un citiem herbicīdiem tiek pievienotas kā virsmas aģenti, kas veicina aktīvās jeb darbīgās vielas piesaisti auga virsmai, kā arī, darbojoties kā detergenti, palīdz tai pārvarēt šūnu membrānas barjeru. Faktiski, apzīmējums "inerts" herbicīdu piedevu raksturojumā nozīmē tikai to, ka tās pašas par sevi aktīvi neiedarbojas uz nezālēm. Diemžēl, neskatoties uz zinātnieku rīcībā jau sen esošajiem pētījumiem par šo piedevu toksicitāti zīdītājiem un citiem dzīvniekiem, pesticīdu maisījumi vairumā gadījumu tiek apstiprināti lietošanai, balstoties tikai uz to saturā esošo aktīvo vielu (t.i. - ķimikāliju, kas selektīvi nogalina nezāles vai kaitēkļus) izmēģinājumiem. Tomēr apzīmējums "aktīvā viela" nekādi negarantē, ka tieši tā un nevis kāda cita nezāļu apkarošanas līdzekļa sastāvdaļa ir pati bīstamākā dzīvnieku un cilvēku šūnām.

Šajā pētījumā Kajēnas universitātes (Francija) Bioloģijas institūta zinātnieki in vitro pārbaudīja, kā cilvēka aknu (HepG2), embrionālās (HEK293) un placentālās (JEG3) šūnas ietekmē 9 dažādi (ar atšķirīgām "inertajām" piedevām saturā) glifosāta bāzes tipa herbicīdi, tos atsevišķi salīdzinot ar: 1) nozīmīgāko, glifosāta iedarbību veicinošo "inerto" piedevu POE-15; 2) glifosātu un 3) glifosāta herbicīda formulu ar POE-15 sastāvā, bet bez glifosāta. Šūnas 24 stundas pakļāva visu šo vielu atšķaidījumu iedarbībai un tad izmērīja to mitohondriālo aktivitāti, membrānu degradācijas pakāpi un 3/7 kaspāzes aktivitāti.

Pētījuma rezultāti liecināja, ka toksicitāte piemīt visiem eksperimentā izmantotajiem maisījumiem un vielām, taču tika novērota ļoti liela atšķirība iedarbībā. Cilvēka šūnām vistoksiskākā izrādījās raundapa "inertā" piedeva POE-15 (LC50 vērtība - 1-2 daļas uz miljonu) un POE-15 saturošais maisījums bez glifosāta. Šie divi koncentrāti bija 100 reizes toksiskāki par vidējo (noteiktās toksicitātes ziņā) grupu, kurā ietilpa 6 no 9 eksperimentā izmantotajiem raundapa tipa maisījumiem. Arī šī, vidējā, grupa bija 100 reižu toksiskāka par trešo, kurā ietilpa 3 atlikušie maisījumi un atsevišķi glifosāts.

Analizējot visu grupu maisījumus, noskaidroja, ka to toksicitāte ir atkarīga no etoksilēto piedevu un jo īpaši POE-15 klātbūtnes sastāvā - salīdzinoši visnekaitīgākie 3. grupas glifosāta bāzes herbicīdu maisījumi bija sajaukti, izmantojot cita tipa palīgvielas.

Apkopojot pētījuma rezultātus, zinātnieki secina, ka pesticīdu maisījumi jāpēta, nevis no tiem atsevišķi izdalot kādu vienu vai dažas vielas, bet kopumā, kā mikstūras ar potenciāli patoloģisku, sinerģisku iedarbību. Īpašu uzmanību franču pētnieki pievērš etoksilētajām herbicīdu piedevām, jo tieši tās, kā eksperimenti pierādīja, ir toksiskas darbīgās vielas attiecībā uz cilvēku šūnām.

Paskaidrojumi:

(1) "Roundup" ir tirdzniecības marka korporācijas "Monsanto" herbicīdam, ko tā ražo no 1973.g. Pēc "Monsanto" reģistrētā glifosāta patenta termiņa beigām 2000.g.,"Raundap" analogus – herbicīdus uz glifosāta bāzes - sāka ražot arī citas kompānijas. Katram glifosāta bāzes herbicīdam ir atšķirīgs pārējo vielu - stabilizētāju, emulgatoru un detergentu - saturs. Sarunvalodā un populārā literatūrā "raundaps" ir kļuvis par sugas vārdu, ar ko, neatkarīgi no tirdzniecības markas, apzīmē visus šos produktus.
(2) Testosterons nepieciešams, lai nodrošinātu vīrišķā tipa dzimumpazīmju veidošanos. Tā ietekmē notiek vīrišķo dzimumorgānu (sēklinieku maisiņa, dzimumlocekļa, prostatas, sēklas pūslīšu) augšana un spermas veidošanās, vīrišķas ķermeņa formas un apmatojuma veidošanās. Testosterons veicina balsenes augšanu un balssaišu pagarināšanos, tādējādi nodrošinot vīriešiem raksturīgo zemo balsi. Tas pastiprina arī tauku dziedzeru darbību ādā un veicina olbaltumvielu sintēzi muskuļos.
Sievietēm testosterona daudzums palielinās grūtniecības laikā (tas stimulē piena dziedzeru attīstību, bet briestošā folikula šūnās pārvēršas par estrogēniem).
(3) Ksenoestrogēni. Sadzīvē, lauksaimniecībā un rūpniecībā lietotas ķīmiskas vielas, kam ir estrogēniem līdzīga aktivitāte. Viens no visplašāk zināmajiem ksenoestrogēniem ir plastmasu, epoksīdu sveķu un citu vielu sastāvā ietilpstošais bisfenols A.
(4) No šiem pētījumiem nozīmīgākais ir 2012.g. novembrī publicētais Žila Erika Seralini vadībā veiktais pirmais ilgtermiņa eksperiments, kurā žurkas tika barotas ar ĢM, pret raundapu noturīgu kukurūzu un tām deva ūdeni ar glifosāta šķīdumu. Vairākumam no ĢM barību un glifosātu saņēmušajām žurkām izveidojās daudz krūts dziedzeru audzēju. Lai gan ĢMO un raundapa ražotāji, kā arī ES regulējošās institūcijas pētījumu noraidīja kā kļūdainu un nepilnīgu, 130 neatkarīgie zinātnieki parakstīja atbalsta vēstuli pētījuma autoram.

(5) D. magna izmantošanu laboratoriskai ekotoksicitātes noteikšanai zinātnieki uzsāka 1930. gados. D. magna šim nolūkam ir īpaši noderīga savu mazo izmēru, vienkāršās audzēšanas, ekoloģiskās nozīmes, relatīvi īsā dzīves ilguma un biežās reprodukcijas dēļ.

(6) EC50 ir abreviatūra "maksimāli efektīvai koncentrācijai". Ar EC50 apzīmē medikamenta, antivielas vai toksikanta koncentrāciju, kas ir nepieciešama, lai iegūtu 50% no maksimāli iespējamās iedarbības noteiktā laika posmā. Šo vērtību parasti izmanto, lai norādītu vielas potenci vai bīstamību.

Augšējā attēlā: Filipīniešu zemnieks izsmidzina pesticīdus uz sava lauka.

Avoti un literatūra:

Charles M Benbrook. Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. -- the first sixteen years. Environmental Sciences Europe, 2012, 24:24 DOI:10.1186/2190-4715-24-24

Thongprakaisang S, Thiantanawat A, Rangkadilok N, Suriyo T, Satayavivad J. Glyphosate induces human breast cancer cells growth via estrogen receptors. Food Chem Toxicol. 2013 Jun 10;59C:129-136. doi: 10.1016/j.fct.2013.05.057. [Epub ahead of print]

Cuhra M, Traavik T, Bøhn T. Clone- and age-dependent toxicity of a glyphosate commercial formulation and its active ingredient in Daphnia magna. Ecotoxicology. 2013 Mar;22(2):251-62. doi: 10.1007/s10646-012-1021-1. Epub 2012 Dec 6.

Mesnage R, Bernay B, Séralini GE. Ethoxylated adjuvants of glyphosate-based herbicides are active principles of human cell toxicity. Toxicology. 2012 Sep 21. pii: S0300-483X(12)00345-9. doi: 10.1016/j.tox.2012.09.006. [Epub ahead of print]

scientificamerican.com

Etiķetes:{tortags,875,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.