Atklājumi.lv

Monsanto ĢM soja, atšķirībā no konvenciāli un bioloģiski audzētās, satur raundapa atliekas un tai ir mazāka uzturvērtība

No visiem pasaulē audzētajiem kultūraugiem, vislielākais ģenētiski modificēto sējumu īpatsvars - šobrīd aptuveni 79% - ir sojai. Galvenie sojas ražotāji ir ASV (33%), Brazīlija (29%), Argentīna (19%), Ķīna (5%) un Indija (4%). Kopā 2011.g. pasaulē tika izaudzētas 251,5 miljoni tonnu sojas.

Sojas produkti, lai arī pašas pupiņas nepārstrādātā veidā tiek ēstas maz, kā zināms, mūsdienās atrodami teju it visur - sojas eļļa (parasti ražotāju sajaukta ar ĢM kukurūzas u.c. augu eļļām) tiek pievienota konditorejas izstrādājumiem, to izmanto margarīnu izgatavošanā, visa veida cepšanā, kā lēts gaļas "analogs" soja tiek iestrādāta desās, kas daļēji izgatavotas no gaļas, kura, savukārt, nākusi no lopiem un putniem, kuri uzbaroti, izmantojot soju saturošu kombinēto barību. Tāpat no sojas tiek izgatavots šokolādes, saldējumu un citu saldumu izgatavošanā plaši pielietotais emulgators lecitīns, kā arī citas pārtikas piedevas.

Ņemot vērā šo sojas "invāziju" cilvēku un dzīvnieku pārtikā, kā arī paturot prātā, ka ĢM kultūru audzēšanā izlietoto augu aizsardzības līdzekļu (parasti publicistikā vispārināti dēvētu par "pesticīdiem") daudzums nemitīgi pieaug, nevar nedomāt par sojas kvalitāti un tās produktu ietekmi uz veselību. 

Lai izvērtētu tirgū visizplatītākās - ASV izaudzētās sojas sastāvu, norvēģu pētnieki no Tromso Biodrošības centra veica pētījumu, kura ietvaros tika analizēts 31 paraugs no dažādiem sojas sējumiem Aijovas pavalstī (ĢM sējumi (augšanas periodā vairākkārt tiek pielietoti glifosāta bāzes herbicīdi), konvencionāli (izmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus - herbicīdus, lai iznīcinātu nezāles pirms sējas un pesticīdus augšanas periodā) audzēta nemodificēta soja un bioloģiski audzēta (bez ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas) soja).

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt vai, kā apgalvo paši ĢM sēklu ražotāji un pārtikas drošības uzraudzības institūcijas, ģenētiski modificētā soja ir "substancionāli (vieliski) līdzvērtīga" konvencionāli un organiski audzētajai. Līdzvērtība tika izvērtēta, salīdzinot uzturvērtību, sastāvu un herbicīdu/pesticīdu atlieku klātbūtni.

ĢM sojā liels pesticīdu palieku apjoms

Kā jau pētnieki bija paredzējuši, visos ĢM sojas paraugos viņi atrada ievērojamas raundapa aktīvās vielas glifosāta un tā metabolīta - aminometilfosfonskābes (AMPA) paliekas. Šo palieku apjoms, vidēji sasniedzot 11,9 daļas uz miljonu (maksimums 20,1 daļa uz miljonu) nepārsniedza ASV Vides aizsardzības aģentūras un Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo maksimumu (20 daļas uz miljonu), tomēr jāatzīmē, ka šāds, šķietami par drošu uzskatīts pesticīdu daudzums pārtikā atspoguļo nevis zinātniskas izpētes rezultātā iegūtus secinājumus par attiecīgo vielu iedarbību, bet industrijas lobija koruptīvo ietekmi uz regulējošām institūcijām. 1999. g. maksimāli pieļaujamais glifosāta atlieku daudzums sojā Eiropas Savienībā, neveicot nekādus neatkarīgus zinātniskus pētījumus, tika palielināts no 0,1 līdz 20mg uz kg. Tāds pats lēmums, pieļaujamo latiņu paaugstinot līdz 20 mg/kg, pieskaņojoties pieaugošajai pesticīdu lietošanai un, sekojoši, to atlieku līmeņa pieaugumam pārtikā, tika pieņemts arī ASV.

Analīžu rezultāti nekādi nesaskan arī ar Monsanto senāk izplatītajiem apgalvojumiem, ka glifosāta atliekas ĢM sojā ir zemākas nekā konvencionāli audzētajās pupiņās, kurās pēc korporācijas 1999.g. publicētajiem datiem, tās sasniedz 16-17 mg/kg. Kā norāda norvēģu biologi, šādu atlieku daudzumu konvencionālajā sojā visdrīzāk varēja iegūt, to izmērot pupiņās, kuras ievāktas no sējumiem, kas nogatavināšanas mākslīgas paātrināšanas nolūkos ar herbicīdu apstrādāti īsi pirms ražas novākšanas. Šādu lauksaimniecības praksi tomēr nevar uzlūkot kā pieņemamu un atbilstošu cilvēkiem drošas pārtikas ražošanā.

Pētnieki arī atzīmē, ka esošā situācija neatbilst citam, Monsanto 1999.g. publiskotam apgalvojamam, saskaņā ar kuru ĢM sojā tobrīd konstatētais maksimālais glifosāta atlieku apjoms - 5,6 mg/kg - ir "ekstrēmi augsts, ievērojami pārsniedzošs vidējos rādītājus". No 10 pētījumā analizētajiem ĢM sojas paraugiem, septiņos glifosāta+AMPA atlieku daudzums bija lielāks par to, ko Monsanto apzīmē kā "ekstrēmi augstu".

Savukārt konvencionāli audzētās un bioloģiskās sojas paraugos vispār netika atrastas ne glifosāta, ne tā metabolītu atliekas.

Komentējot zinātnes jaunākās atziņas par glifosāta toksisko iedarbību zemās koncentrācijās, raksta autori norāda, ka viedokļi ir pretrunīgi. ASV un ES regulējošās institūcijas, balstoties uz senāk veiktiem pētījumiem un pašu ražotāju datiem, uzstāj, ka 20 daļas uz miljonu ir slieksnis, kuru nepārsniedzot, nekāds kaitējums augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem nav iespējams. Turpretī autori norāda uz virkni pēdējos gados publicētu pētījumu, kas liecina par pretējo - toksicitāte un kancerogenitāte zemās koncentrācijās piemīt gan glifosātam un tā metabolītiem, gan arī citām, ražotāju maldinoši par "inertām" dēvētām vielām, kuras tiek pievienotas herbicīdiem (sk. "Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!", atklajumi.lv, 19.08.2013.; kā arī aplūkojamā pētījumā norādītās publikācijas).

Bioloģiskajā sojā ir vairāk proteīnu, neaizvietojamo aminoskābju un veselīgākas taukskābju proporcijas

Ne pārāk lielas, taču statistiski nozīmīgas atšķirības virknē rādītāju tika konstatētas arī salīdzinot ĢM, konvencionāli un bioloģiski audzētās sojas uzturvērtību. Bioloģiskajai sojai, atšķirībā no abām pārējām līnijām, bija lielāks proteīnu un neaizvietojamo aminoskābju daudzums, kā arī zemāks omega-6 taukskābju un vispārējais piesātināto taukskābju apjoms. Omega-3 tauksskābju daudzums bija aptuveni vienāds visiem sojas veidiem.

Abas minētās taukskābju grupas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organisma pilnvērtīgai darbībai, taču, kā liecina pētījumi, omega-6 proporcija mūsdienu rietumu sabiedrības diētā daudzkārt pārsniedz optimālos rādītājus. Cilvēks evolucionāri ir attīstījies pārtiekot no diētas, kurā omega-6 ir apmēram vienādā daudzumā ar omega-3 (1/1). Diemžēl mūsdienās šī proporcija nereti sasniedz 15/1-16.7/1, kas, sekojoši, izraisa tādas hroniskus veselības traucējumus kā kardiovaskulārās saslimšanas, iekaisumu, autoimūnās saslimšanas un vēzi.

Salīdzinot atsevišķus minerālus, izrādījās, ka bioloģiskajai sojai ir ievērojami lielāks cinka (Zn) īpatsvars, taču mazāks selēna daudzums. Pārējie rādītāji bija līdzīgi visām trim sojas kategorijām.

Pētījuma noslēgumā autori norāda, ka tā ietvaros analizētie paraugi liecina, ka starp ĢM un industriāli audzētu soju no vienas puses un bioloģiski izaudzēto no otras, ir ievērojamas uzturvērtības atšķirības, par labu pēdējai. Tāpat viņi uzsver, ka turpmāk, izvērtējot transgēno, herbicīdu izturīgo un konvencionālo vai bioloģisko augu vielisko līdzvērtību, kā arī transgēno augu iespējamos riskus cilvēku veselībai obligāti būtu jāņem vērā arī pesticīdu atlieku daudzums. Autori iesaka vairāk ņemt paraugus no tirgū (pārtikas apritē) pieejamajām labībām un analizēt tajās esošo pesticīdu atlieku daudzumu; veikt ilgtermiņa laboratorijas dzīvnieku barošanas pētījumus, lai noteiktu iespējamo ķīmisko vielu atlieku ietekmi pie dažādām dozām; veikt pētījumus par herbicīdu un pesticīdu netiešo bioloģisko ietekmi, t.i. - ekoloģisko mijiedarbību ar augsnē dzīvojošajām sugām un tās iespējamo ietekmi uz barības vielu uzņemšanu un augu sastāvu.

Attēls: Sojas pupiņu sējums Ohaijo pavalstī, ASV. Avots: flickr.com.

Avoti:

sciencedirect.com
motherjones.com
ncbi.nlm.nih.gov

Etiķetes:{tortags,956,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.